Nemiro apturējis dienesta pārbaudi par ministrijas valsts sekretāra vietnieka Valanta nepadarītajiem darbiem 2
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) apturējis dienesta pārbaudi par ministrijas valsts sekretāra vietnieka Edmunda Valanta nepadarītajiem darbiem, ko savulaik bija rosinājis ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kuru ministrs iecerējis pārcelt uz Centrālās statistikas pārvaldi (CSP) vadītāja amatā, šodien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums vēsta, ka pirms nedēļas Eglītis pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) rezolūcijas, ka ministrijai beidzot jāsakārto mājokļu politika, pret Valanti rosināja dienesta pārbaudi. Taču šonedēļ Nemiro ierosināto dienesta pārbaudi apturēja un piektdien ar ministra rīkojumu ministrijas valsts sekretāra pienākumus sāka pildīt Valantis, jo Eglītis slimības dēļ darbā nevar ierasties.
Lēmumu par jauno AS “Latvenergo” padomi, kurā plānots iekļaut arī Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, varētu pieņemt nākamais Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs, aģentūrai LETA sacīja Nemiro.
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs iecerējis EM valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt CSP vadītāja amatā, savukārt viņa vietā plānots iecelt Valanti. Eglītis rotāciju netieši saista ar “Latvenergo” padomes konkursu, bet Nemiro šo saistību noliedz.
Ekonomikas ministrs informēja, ka “Latvenergo” padomes locekļu konkurss ir noslēdzies un ir zināmi pieci energokompānijas padomes locekļu kandidāti. Viņš neatklāja uzvarētāju vārdus, bet atzina, ka starp uzvarētājiem ir arī Rebenoks.
Vienlaikus Nemiro norādīja, ka konkursa uzvarētāji patlaban netiek atklāti, jo visiem ir jāsaņem atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Viņš arī nosauca kā melīgu iepriekš izskanējušo informāciju, ka Rebenoks nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. “Līdz šim neviens no pretendentiem nav vērsies Satversmes aizsardzības birojā (SAB) ar lūgumu piešķirt pielaidi,” uzsvēra Nemiro, piebilstot, ka informācija no SAB tika pieprasīta pēc uzvarētāju noskaidrošanas un atbilde vēl tiek gaidīta.
Ministrs informēja, ka “Latvenergo” padomes locekļu amatu konkursa komisija tika izveidota ar Nemiro rīkojumu un to vadīja Eglītis. Vienlaikus viņa vietnieks bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Normunds Bergs, kā arī komisijā darbojās EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (KPV LV), EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas politikas jautājumos Dzintars Kauliņš, Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis, SIA “Latvijas mobilais telefons” padomes priekšsēdētāja vietnieks Anrī Leimanis, bet novērotāji ar padomdevēju tiesībām bija arodbiedrības “Enerģija” un “Sabiedrības par atklātību “Delna”” pārstāvji.
Konkurss noritēja piecās kārtās un patlaban tas ir noslēdzies. Pēc Nemiro teiktā, pirms jaunās “Latvenergo” padomes nosaukšanas ir nepieciešams saņemt informāciju no drošības iestādēm par veikto kandidātu priekšpārbaudi.
“Konkurss patlaban nav noslēdzies, bet bez pieciem uzvarētājiem ir vēl trīs rezervisti, kuri varētu stāties “Latvenergo” padomes locekļa amatā, ja kāds no uzvarētājiem pēc drošības iestāžu atzinuma saņemšanas to nevarēs darīt. Ja kādai no personām netiks dota pielaide darbam ar valsts noslēpumu, šī persona amatā netiks iecelta,” sacīja ministrs.
Aicināts vērtēt situāciju, kad uz “Latvenergo” padomi kandidē Rebeneoks, kurš ir ministram pietuvināta persona, Nemiro uzsvēra, ka Rebenoks nekad nav bijis viņa darba devējs, turklāt šis konkurss bija atklāts, kurā varēja kandidēt ikviens. “Ja kāds atbilst kvalifikācijas prasībām, viņam ir izpratne par “Latvenergo” darbu un prasmes vadīt padomi, tad konkursa rezultātā šo cilvēku var iecelt amatā,” skaidroja Nemiro.
Ministrs uzsvēra, ka konkurss notika, ievērojot OECD rekomendācijas, tajā darbojās neatkarīgi eksperti un lēmums tika pieņemts koleģiāli.
Nemiro pauda neapmierinātību, ka “Latvenergo” padomes konkurss ieilga – ministrs rīkojumu par konkursa rīkošanu izdeva pagājušajā vasarā, bet tam bija jānoslēdzas pagājušā gada novembra beigās.
Vienlaikus Eglītis aģentūrai LETA atzina, konkursa komisija darbu paveica laikā, bet process ievilkās birokrātisku šķēršļu dēļ.
Uz jautājumu, kurš varētu pieņemt gala lēmumu par “Latvenergo” jauno padomi, Nemiro atzina, ka nav būtiskas nozīmes tam, vai gala lēmumu pieņem aizejošais, vai jaunais EM valsts sekretārs, jo līdz šim par pretendentiem koleģiāli ir vienojusies konkursa komisija.
Arī Eglītis piekrita, ka tehniski lēmumu par “Latvenergo” padomi var pieņemt nākamais EM valsts sekretārs, tomēr, viņaprāt, tas nebūtu pareizi. “Tas būtu nepareizi, jo cilvēks nepiedalījās pretendentu atlasē. Es diez vai gribētu pieņemt lēmumu, ja pats neesmu piedalījies procesā. Tas būtu dīvaini,” piebilda Eglītis.
LETA jau ziņoja, ka 2019.gada 19.jūnijā tika atlaista “Latvenergo” padome un tās vietā tika iecelta pagaidu padome. Vienlaikus no atsevišķiem koalīcijas politiķiem izskanēja kritika saistībā ar pagaidu padomes locekļu iecelšanas veidu un atbilstību amatam, tādējādi, norādot uz politisko spiedienu, 1.jūlijā pagaidu padome atkāpās.
Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais “DNB bankas” vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes loceklis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas “Rīga” bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Finanšu nozares asociācijas bijušais prezidents un AS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī “RB Rail” bijusī valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Savukārt pagaidu padomes sastāvā bija Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, “Rigensis Bank” valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.
Konkurss uz “Latvenergo” padomes locekļu amatiem tika izsludināts 9.augustā.
Savukārt 9.oktobrī “Latvenergo” akcionāru sapulce ievēlēja citu uzņēmuma pagaidu padomi trīs locekļu sastāvā. Tajā līdz konkursa noslēgumam strādā pārstāvji no EM – Valantis, Irēna Bērziņa un Edijs Šaicāns.
“Latvenergo” koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums 2018. gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt “Latvenergo” koncerns 2018.gadā strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
Publicēta: 26.01.2020 19:33
