Nemieru kliedēšanai Latvijas Radio pieaicinās mediatoru 0
Latvijas Radio valde neatkāpsies, bet meklēs dialoga iespējas ar Ziņu dienestu. Žurnālisti pieļauj iespēju septembrī rīkot protesta akciju.
Laikā, kad Latvijas Radio vadībai ir jāaizstāv budžeta pieprasījums, nebūtu pareiza valdes atkāpšanās, uzskata Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Pagājušajā nedēļā Latvijas Radio Ziņu dienests atklātā vēstulē izteica neuzticību Radio valdei. Tā vietā U. Klapkalne 17.jūlijā preses konferencē piedāvāja nākamajā nedēļā sākt mediācijas sarunas, algojot profesionālu mediatoru, kas varētu būt juriste Baiba Strupiša. Mediācijas sarunu mērķis ir samierināt valdi ar Radio Ziņu dienestu jeb, “lai visas puses izprot situāciju”, kā to raksturoja U. Klapkalne.
No Latvijas Radio Ziņu dienesta pārskatāmā laikā ir aizgājuši astoņi žurnālisti. Bijusī radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa, Māris Klūga, Vita Anstrate un Rudīte Spakovska tagad strādā otrajā sabiedriskajā medijā – Latvijas Televīzijā. Madara Fridrihsone ir pieņēmusi portāla “Delfi” darba piedāvājumu. Rūdolfs Krieviņš tagad uzrunā TV3 skatītājus. Ziņu dienestā vairs nestrādās arī Dace Krejere un Mārtiņš Kalaus. Kā varēja secināt no žurnālistu sacītā, tad viens no iemesliem darbavietas maiņai ir lielā darba slodze, par kuru maksā tai neatbilstoši zemu atalgojumu.
Radio krīze beidzot pamanīta
Kopš 2008. gada darbinieku skaits Radio ir samazinājies par 11%, kas ietekmē palikušo darba slodzi. Radio darbinieku vidējā alga ir 1024 eiro, norādīja U. Klapkalne. Korespondentu teiktais liecina, ka viņi “uz rokas” saņēmuši ap 700 eiro. No Ziņu dienesta atklātās vēstules izriet, ka runa ir arī par vadības attieksmi pret pārraižu veidotājiem. Tā nav radījusi sajūtu, ka valdei patiesi rūpot kvalitatīvs medija saturs, ka tā iestājas par saviem darbiniekiem. Tikai pēc tam, kad žurnālisti pievērsuši augstāko amatpersonu un par medijiem atbildīgo institūciju uzmanību Latvijas Radio situācijai, valde ir sākusi rīkoties, vēršoties pie valdības, kā arī nolēmusi sasaukt preses konferenci, lai gan sarunas ar valdi jau notiekot kopš marta.
Valdes priekšsēdētāja U. Klapkalne paskaidroja: “Katrai lietai ir savs laiks. Tagad valdībā ir iesniegts budžeta pieprasījums. Tādām cīņām ir jānotiek budžeta veidošanas laikā.” Valdei arī vajadzējis sagatavot pietiekami plašu informāciju, lai varētu prasīt finansējumu. Papildus Ziņu dienesta darbinieku algām šajā gadā vēl nepieciešami 100 000 eiro, bet pieprasījumā par finansējumu nākamajam gadam norādīts, ka algām ir nepieciešami 989 000 eiro, kā arī 1,7 miljoni eiro kapacitātes stiprināšanai un pakāpeniskai iziešanai no reklāmas tirgus. U. Klapkalne norādīja, ka, risinot krīzi Ziņu dienestā, ir likvidēta viena štata vieta, kas deva iespēju par 70 eiro palielināt algas. Vasarā ir īslaicīgi samazināts saturs, piemēram, netiek gatavots analītiskais raidījums “Īstenības izteiksme”.
Problēma – nav, kas strādā
Preses konferencē klātesošie radio žurnālisti informēja, ka tagad Ziņu dienestā trūkst trīs darbinieku, kas no septembra var radīt grūtības nodrošināt kvalitatīvu saturu. Korespondente Ella Semjonova pēc preses konferences atzina, ka no valdes skaidru risinājumu tā arī neesot saklausījusi. Viņa nesaskata ieguvumus no mediatora iesaistīšanas abu pušu sarunās, jo “mums ir problēma – nav, kas strādā”. Par nelielo atalgojumu arī neesot iespējams piesaistīt pieredzējušus žurnālistus. Ja līdz septembrim nekāds risinājums netiks rasts, tad Ziņu dienests pieļauj iespēju rīkot protesta akciju, atzina E. Semjonova.
U. Klapkalne uzsvēra, ka Latvijas Radio joprojām ir nozares līderis sasniegtās auditorijas un inovāciju jomā – radio klausīšanās daļa ir 37,1%. Kopējā Latvijas Radio kanālu sasniegtā auditorija ir 814 000 klausītāju. Valdes priekšsēdētāja piekrīt, ka šīs pozīcijas ir jāsaglabā. Tāpēc Radio nevarot atļauties strādāt ar samazinātu saturu. Kā vienu no risinājumiem viņa piedāvāja ārštata autoru piesaistīšanu. NEPLP loceklis Patriks Grīva atzina, ka “tas ir karsts jautājums” un līdz septembrim ir jāatrod risinājums, jo šāda situācija neesot pieņemama. Taču viņš nedomā, ka valdei tagad vajadzētu atkāpties, jo tā ir spērusi nepieciešamos soļus, lai krīzi mazinātu, veidojot dialogu. Viņš varot piekrist, ka ir komunikācijas problēmas, bet valde arī esot daudz paveikusi kopš 2017. gada – tā izstrādājusi arī vidēja termiņa Latvijas Radio darbības stratēģiju nākamajiem četriem gadiem.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka mediju jomā ir svarīgi atrast ilgtermiņa risinājumu, nevis tikai dzēst ugunsgrēku, ziņo LETA. Tas nozīmējot, ka ir jāatrod stabils finansēšanas modelis. Sabiedrisko mediju finansēšanas jautājums būs viens no prioritārajiem darbiem, norādījis premjers. Viņš sagaida piedāvājumu no kultūras ministra Naura Puntuļa (NA), “kā šo problēmu stabili un ilgtspējīgi risināt”. Latvijas valdība otrdien atļāva Latvijas Radio nemaksāt dividendes un saglabāt 85% jeb 138 234 eiro no pagājušā gada peļņas tehnoloģiju un ēkas infrastruktūras stiprināšanai.
