Kas veicina tualetes apmeklējumus naktī vīrietim? 0
Stress, slimības un vecums – iemesli, kas vīriešus piespiež naktī pārtraukt vissaldākos sapņus, lai ietu pačurāt.
Latvijā tikai neliela daļa pacientu, kuriem ir apakšējo urīnceļu saslimšanas simptomi, konsultējas ar ārstu, jo uroģenitālās sistēmas veselība ir kautrības apvīta tēma un vēl nav iedibinājusies tradīcija vīrietim kopš 40–45 gadu vecuma reizi gadā apmeklēt urologu.
Veselam cilvēkam urīna daudzums naktī samazinās un kļūst koncentrētāks, tāpēc vairākums cilvēku var gulēt 6–8 stundas, iztiekot bez čurāšanas. Bet, jo vecāks kļūst vīrietis, jo biežāka ir urīna nesaturēšana vai nepieciešamība katru nakti mosties, lai urinētu, turklāt dažkārt vairāk nekā vienu reizi nakts laikā.
Urologs Vilnis Lietuvietis secinājis, ka lielākā daļa vīriešu urīnpūšļa disfunkciju uzskata par normālu novecošanas pazīmi, īpaši pēc 70 gadu sasniegšanas. Ir jānotic arī reklāmās paustajai idejai, ka vīriešiem 40–50 gadu vecumā urinācijas traucējumi patiešām kļūst par apgrūtinājumu, jo cēlonis ir prostatas palielināšanās.
Bieža urinēšana veselību neietekmē, un, ja vien vajadzība dienas laikā netraucē ne pašam, ne līdzcilvēkiem, var arī neuztraukties. Taču neatliekamība dažreiz var radīt neveiklas situācijas un diskomfortu, bet hroniska neizgulēšanās var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti gan vīrietim pašam, gan ģimenes locekļiem. Dziļš, organisma spēkus atjaunojošs miegs ir pirmajās 3–4 naktsmiera stundās, bet nakts otrajā pusē tas ir virspusējāks un nesniedz pilnvērtīgu atpūtu. Bieži miega traucējumi naktī izraisa psihisku un fizisku organisma stresu un problēmas, kas ķēdītes reakcijā nonāk līdz nesaskaņām ģimenē.
Gados veciem kungiem nepilnīga pamošanās vai nepietiekams apgaismojums naktī ceļā uz tualeti veicina arī traumatismu, turklāt no tā nav pasargāti pat spēka pilni vīrieši.
Biežuma iemesli
Urinēšana naktī nav slimība, lai gan var liecināt par emocionālām problēmām, samazinātu urīnpūšļa tilpumu, labdabīgu prostatas hiperplāziju vai citām slimībām: hronisku vai akūtu urīnceļu infekciju, hronisku nieru mazspēju, sirds mazspējas radītu asiņu sastrēgumu, obstruktīvu miega apnoju u.c. To ietekmē arī zāles, kas satur diurētiķus, sirds glikozīdus, demeklociklīnu, litiju, metoksiflurānu, fenitoīnu, propoksifēnu un pat lielu daudzumu D vitamīna.
Prostatai palielinoties, priekšdziedzeris, kas apkļauj urīnizvadkanālu, to sašaurina un kairina nervu receptorus, kas stimulē vēlmi pačurāt, bet sašaurinājuma dēļ strūkla ir vāja.
Ja diennakts laikā tualete jāapmeklē vismaz reizes sešas, turklāt nomoka slāpes, tas var liecināt par paaugstinātu glikozes daudzumu asinīs un, iespējams, vainojams cukura diabēts. Šīs slimības dēļ organisms cenšas lieko cukuru no organisma izvadīt ar urīnu, tāpēc tam jāuzņem daudz šķidruma un rodas vajadzība tualeti apmeklēt biežāk, organisms atūdeņojas un rodas slāpes. Tāpēc, ja ir šādi simptomi, ieteicams noteikt glikozes daudzumu asinīs. Tas ir normāls, ja nepārsniedz 5 mmol/l.
