“Ždanokas partijas ideoloģiskā līnija savas iespējas izsmēlusi” 10
Pēc Latvijas Krievu savienības (LKS) neveiksmes vēlēšanās par aiziešanu no politikas paziņoja Ždanokas partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Atgādināšu, tas pats, kurš augustā parakstīja sadarbības līgumu ar okupētās Krimas premjera Sergeja Aksjonova politisko kustību “Krievu vienotība”.
“Nepārstāvēto parlaments ir mirusi organizācija, es izstājos,” tā avīzē “Vesti segodņa” 1. oktobrī klāstīja šīs avīzes žurnāliste Jeļena Sļusareva, kura bijusi gan tā sauktā krievu skolu aizsardzības štāba dedzīga atbalstītāja, gan Nepilsoņu kongresa dalībniece un darbojusies šīs nereģistrētās kustības kodolā. Šos abus vēstījumus par atkāpšanos saistu kopā, saredzot noskaņojumu svārstību pazīmes radikālākajā Latvijas krievu iedzīvotāju daļā.
Vēl augustā ziņās par vēlētāju aptaujām vīdēja prognozes, ka LKS (iepriekš pazīstama kā “PCTVL”) varot pārlēkt piecu procentu barjerai, un, atceroties, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās Ždanokas partija ieguva 28 303 balsis, tas nešķita nereāli. LKS sarakstos bez partijas biedriem bija aicināti citu tā saukto Krievijas “tautiešu” organizāciju pārstāvji, tostarp V. Lindermana “Par dzimto valodu”, “Sargāsim ģimeni”, Viktora Guščina veidotās t. s. Nevalstisko organizāciju koordināciju padomes, Nepilsoņu kongresa un Vjačeslava Altuhova vadītās Latvijas Krievu kopienas pārstāvji. Tieši tā sauktās nevalstiskās organizācijas vēl 4. oktobra rītā Rīgā un Aizkrauklē vēlējās rīkot piketus “nepilsoņu atbalstam”, bet to patiesais mērķis bija atbalstīt savējos politiķus. Tomēr ar visu šo spēku sakopošanu vienotā dūrē par LKS Saeimas vēlēšanās nobalsoja tikai 14 379 vēlētāji jeb 1,58 procenti no vēlētājiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar maiju – EP vēlēšanu rezultātu – vēlētāju atbalsts Latvijas Krievu savienībai krities divas reizes. Spriežot par zaudējuma ieganstiem, portālā “Ves.lv” kāds mediju eksperts A. Kozlovs steidza vēstīt, ka Ždanokas un Šlesera partijām bijuši neprofesionāli “pīāra”, tas ir, reklāmas kampaņas, veidotāji, tāpēc tāds rezultāts. Cits viņam iebilda – muļķības, ar “pīāra” palīdzību vien nevarot reanimēt vecu ķēvi (šo partiju), lai “apmānītu elektorātu”.
Pajautāju, ko par LKS zaudējumu domā “Vesti segodņa” žurnāliste Jeļena Sļusareva (kura par “mirušu organizāciju” nodēvēja gan “nepārstāvēto parlamentu”, gan kā “mirušu” raksturoja visu “tā saucamo krievu sabiedrisko dzīvi”. “Mjortvaja, vpročem, kak i vsja naša tak nazivajemaja obščestvennaja russkaja žizņj” – “VS” 1. oktobrī).
J. Sļusareva atzīst, ka bijusi ļoti izbrīnīta, ka Latvijas Krievu savienība netika ievēlēta. Viņa spriež, ka tajā, ar ko LKS mēģināja iegūt vēlētājus, bija ļoti daudz trokšņa: “Tatjana Ždanoka atbalstīja Krievijas darbības Krimas atgūšanā, aktīvi par to runāja, man bija iespaids, ka ar to pietiek un tāpēc vien vēlētāji atdos savas balsis.”
Klausoties, ko skaļi pauž daži desmiti, esot šķitis, ka visiem krieviem – gan Krievijā, gan Latvijā – pats svarīgākais apsvērums bijis, ka “Krima ir mūsu”. Bet sajūtu “mūs nemīl” kompensējusi augstā pašapziņa: “Taču mēs esam labāki par visiem.” Licies, ka šī pozīcija ir gana stipra un pulka vairāk nekā šis 1,5 procents pilsoņu atbalstīs Latvijas Krievu savienību.
“Taču noskaidrojās, ka vēlēšanās krievu cilvēkiem ir svarīgs kas cits,” atzīst žurnāliste. “”Saskaņa” ir izrādījusies tuvāka. Tā atbilst savam nosaukumam un cenšas nevilkt laukā latviešu un krievu strīdīgos jautājumus, bet vairāk koncentrējas uz to, kas var mūs vienot.”
Viņa spriež, ka tātad Ždanokas partijas ideoloģiskā līnija savas iespējas ir izsmēlusi un pēc tās vairs nav pieprasījuma. Kā pirms desmit gadiem, tā tagad partija runā par vieniem un tiem pašiem jautājumiem, rīko mītiņus un piketus “krievu skolu aizstāvībai”, bet tagad tajos piedalās maz cilvēku.
“Mitrofanovs un citi līderi mēģināja savas idejas realizēt tā, kā viņi saprot. Bet, ja šis darbs netiek atbalstīts “no apakšas”, nākas atzīt, ka tas nav vajadzīgs,” saka J. Sļusareva. Viņa vērtē, ka salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem ļaudis ir novērtējuši globalizācijas dotās iespējas: “Katrs cilvēks dzīvo savu dzīvi, strādā, pelna naudu. Ja kas neizdodas te, brauc no Latvijas prom, jo pasaule ir atvērta, liela un interesanta. Īpaši daudz aizbrauc krievi, vairāk uz Eiropas valstīm – Vāciju, Angliju, Franciju, Itāliju, mazāk uz Krieviju.”
Ieminos, ka Sļusarevas bijusī organizācija – nepārstāvēto parlaments – ziemā izmēģināja “noblefot”, ka Latvijā iespējams Krimas scenārijs. Viņa atbild, ka tuvinieki dzīvo Donbasā, tāpēc zina, cik ilgi radiniekiem nācies sēdēt pagrabā bumbošanas dēļ un ka tagad tur klājas ļoti slikti. Latvijā cilvēki nevēlas neko tādu piedzīvot, par to liecinot arī tas, ka Valērija Kravcova mēģinājums protestēt pret NATO kuģiem Latvijā neguva atbalstu.
