Vai domnieki arī turpmāk strādās citā pamatdarbā? 2
Lai noteiktu deputātu skaitu pašvaldībās, vispirms jāvienojas par jauno novadu funkcijām. Tāpat esot jātiek skaidrībā, vai deputāti arī turpmāk savienos domnieka pienākumus ar citu pamatdarbu, vai ir plānots noteikt, ka ievēlētajiem deputātiem tas būs pilnas slodzes darbs pašvaldībā. Tie bija tikai daži no Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputātu jautājumiem, konceptuāli izvērtējot valdības iesniegtos grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Projektā arī nav pateikts, vai uz jauno novadu domēm varēs startēt no vēlētāju apvienību sarakstiem vai tikai partijām. Nav arī zināms, kā plānots vēlēt vietējo pārvaldi pagastos un pilsētās, ja tiek atbalstīta “nulles” līmeņa ieviešana.
Vairāki no pieminētajiem jautājumiem ir jāregulē citos – arī Pašvaldību likumā –, bet jaunais Vietējo pašvaldību likums vēl tiek sagatavots.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iesniegtajā pašvaldību vēlēšanu likumā būtiskākie grozījumi saistīti ar deputātu skaita izmaiņām. Tagad 110 novados un 9 pilsētās ir 1614 deputāti. VARAM piedāvājumā, kurā ir 39 pašvaldības, Rīgu ieskaitot, būtu tikai 724 deputāti.
Projektā paredzēts, ka novados, kuros ir līdz 30 000 iedzīvotāju, ir 15 deputāti, novados līdz 60 000 iedzīvotāji – 19 deputāti, novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāji – 23 deputāti.
Taču maksimālais deputātu skaits būtu tikai Ogres novadā, kā arī Jelgavas novadā, ja pilsētu apvienotu ar Jelgavas un Ozolnieku novadiem. Vairākās lielajās pilsētās, kas saglabā savu statusu, ir vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju, taču uz tām attiecināti citi nosacījumi. Līdz ar to Jūrmalā, Daugavpilī un Liepājā paredzētas 15 deputātu vietas, Rēzeknē – 13, bet Rīgā – 60.
Aprēķināšanas metode nav skaidra
VARAM pārstāvji komisijas sēdē nevarēja skaidri atbildēt, pēc kādas metodes ir noteikts vietējo domnieku skaits. Deputāti arī atgādināja, ka daudz skaidrāk to ir formulējis Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs. Viņš ierosinājis to aprēķināt pēc formulas, kurā par pamatu ir ņemta kubsakne no iedzīvotāju skaita. Tad, piemēram, pašvaldībās līdz 30 000 iedzīvotāju būtu 25 deputāti.
Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka, atbalstot VARAM priekšlikumu, daudzas teritorijas paliktu bez savas pārstāvniecības domē. Piemēram, ja Jelgavu apvieno ar novadiem, tad iedzīvotāju skaita ziņā pilsēta dominētu un varētu nerēķināties ar lauku interesēm. V. Valainis apšaubīja arī VARAM argumentu, ka deputātu skaita samazināšana ļaušot ietaupīt līdzekļus.
Viņaprāt, tas ir arī jautājums par demokrātijas cenu.
Pašvaldību vēlēšanu likuma sagatavošanas laikā politiķi nepiedāvāja apspriest iespēju pagastos un pilsētās veidot tā saucamo nulles līmeni ar vēlētu vietējo pārvaldi. Līdz ar to pagaidām nav arī skaidrs, kā tas varētu notikt. VARAM Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults komisijas sēdē skaidroja, ka nav lietderīgi sadalīt teritoriju pagastos, jo tad katrs aizstāvēs savu ciemu, kā tas bija laikā, kad rajona padomē pie galda sēdēja visu rajona pašvaldību vadītāji.
Visiem vietējiem deputātiem ir jābūt atbildīgiem par teritoriju kopumā, nevis katram jādomā par savām interesēm. Kā pozitīvo piemēru A. Šults minēja Līvānu novadu, kas aiz Kandavas ir otrais Latvijā izveidotais novads un jau nosvinējis savu 20. gadadienu – tajā arī deputātu vairākums bija no Līvāniem, bet viņi rūpējušies par pievienotajiem pagastiem un teritorija ir vienota. Jaunajā kartē tas pagaidām ir mazākais novads ar 11 000 iedzīvotājiem.
Atgādina par vēlētāju apvienībām
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, izskatot pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumus pirms to pieņemšanas pirmajā lasījumā, deputāti norādīja uz vairākiem jautājumiem, kas būtu vispirms jānoskaidro, lai noteiktu deputātu skaitu.
Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Artis Stucka aicināja komisiju vienoties par pašvaldību funkcijām, jo tikai tad, kad tās būs zināmas, varēšot vērtēt, kādam jābūt deputātu skaitam, lai tās veiktu. Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka ir jānoskaidro, vai pašvaldību deputāti joprojām šo amatu savienos ar savu pamatdarbu, domē saņemot nelielu atlīdzību, vai ir plānots to noteikt kā pusslodzes, bet varbūt pilnas slodzes darbu.
Pērn aprīlī “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka vietējie deputāti saņem atlīdzību tikai par domes un komiteju sēžu apmeklējumu, ja vien neieņem algotu domes priekšsēža vai viņa vietnieka amatu. Piemēram, nelielajos novados domnieki pagājušā gada sākumā saņēma no 40 līdz 100 eiro mēnesī, lielākajos novados šī summa bija no 200 līdz 300 eiro, bet lielajās pilsētās varēja nopelnīt arī 600 un vairāk eiro.
Komisijas sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis skaidroja, ka atalgojuma jautājums ir jāvērtē citā likumā.
Taču viņš atzina, ka lielajos novados deputātu darbs nevarēs aprobežoties tikai ar sēžu apmeklēšanu un ierindas domniekiem būs lielāks darba apjoms.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka tas ir arī jautājums par deputātu kompetenci, cik profesionāli viņi var strādāt komitejās. Tagad deputātu līdzdalība to sēdēs ne vienmēr nodrošinot kvalitatīvu lēmumu sagatavošanu. “Ja tāpat kā tagad tikai daļai deputātu tas ir pilna laika darbs, tad domēs ir jābūt plašākai deputātu pārstāvniecībai,” uzskata M. Pūķis.
Viņš pieminēja vēl vienu svarīgu jautājumu, par kuru likumā nekas nav teikts. Tagad pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotāju varēja startēt arī vēlētāju apvienības, bet jaunajā kartē tik mazu novadu vairs nav. No tā izriet, ka vēlētāju apvienības vairs nevarēs pieteikt savus sarakstus. M. Pūķis uzskata, ka arī šis jautājums ir jāizlemj vispirms. “Latvijas Avīzes” apkopotā informācija liecina, ka no 2017. gada vasarā ievēlētajiem domju priekšsēdētājiem 21 pašvaldības vadītājs bija kandidējis no vēlētāju apvienības.
Tiesa, vairāki no viņiem bija kādas partijas biedri, bet izmantoja šo likuma iespēju un to neatklāja – piemēram, Pārgaujas novada priekšsēdis Hardijs Vents ir Latvijas Zemnieku savienības valdē, Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins un Cesvaines novada vadītājs Vilnis Špats ir “Vienotības” biedri.
