Jūsu dzīvesbiedrs ir portugāļu izcelsmes luksemburdzietis. Kādā valodā runājat ģimenē ar bērniem? 54
Ģimenē ar vīru runāju franciski, ar bērniem latviešu valodā, savukārt vīrs ar viņiem – luksemburdziešu valodā. Bērniem ir trīs un divi gadi. Dēliņš ir dzimis Luksemburgā, meitiņa – Rīgā, abiem ir dubultpilsonība.
Vīra vecāki Luksemburgā no Portugāles ieradās septiņdesmitajos gados un izaudzinājuši izglītotus un atvērtus bērnus, kas dod savu pienesumu Luksemburgai. Interesanti vērot, ka mūsu bērnos ir savijušās visu Eiropas nostūru mentalitātes, temperaments – mūsu bērni ar saviem vecvecākiem Luksemburgā runā portugāļu valodā, ar maniem vecākiem runā latviešu valodā. Viņiem garšo gan menca no dienvidiem, gan arī cūciņa no ziemeļiem, un viņi vienlīdz labi jūtas gan Luksemburgas pļavās, gan Portugālē okeāna piekrastē, gan arī tepat Latvijas meža ielokā, kur maniem vecākiem ir ģimenes māja.
Ko novēlat šeit dzīvojošajiem tautiešiem?
Latviešiem ir svarīgi apzināties sevi kā lielas tautas daļu, kuras piederīgie ir visā plašajā pasaulē. Katra tauta un valsts ir tik liela, cik lielas ir tās cilvēku domas un darbi, un arī cilvēki ārpus Latvijas ir daļa no tā. Aicinu itin visus meklēt nevis kādu “nodevēju”, “aizbēdzēju”, bet domāt, cik daudz mums ir vienojošā un cik cieši varam sastrādāties, lai valsts un tauta tiešām taptu lielas un stipras.
