Kāds noskaņojums diasporā ir attiecībā uz pašvaldību, Saeimas vēlēšanām? 54
Pašvaldību vēlēšanas ir arī kā pieturas punkts ceļā uz Saeimas vēlēšanām. Redzot, kāda viļņošanās ir gan Latvijas, gan Eiropas politikā, jāteic, ka mūsu simtgadē ievēlamajai Saeimai būs ļoti liela loma valsts tālākajā attīstībā. Pirms Saeimas vēlēšanām aktīvi aicināsim neļaut valsts likteni izlemt citiem, bet paturēt to savās rokās balsojot.
Diasporā dzīvo liels skaits Latvijas valsts piederīgo, taču līdz šim lielākās partijas nav uzskatījušas par nepieciešamu doties pie diasporas un runāt gan par savām iecerēm, gan par valsts attīstību kopumā. Šo ir izmantojuši varbūt populistiskāk noskaņoti politiķi, un bijuši tādi, kuri ievēlēti Saeimā, pateicoties lielā mērā diasporas protesta balsīm. Tāpēc aicinu katru partiju izsvērt, cik tās politiķi uzrunā diasporu, risina tai nozīmīgus jautājumus, lai iesaistītu aizbraucējus.
Kāpēc mēģinājāt pārliecināt Saeimas deputātus, ka nevajadzētu aplikt ar nodokli tās pensijas, ko latvieši nopelnījuši citās Eiropas valstīs un tērē, jau atgriezušies atpakaļ Latvijā? Vai viens iemesls ir precedents, ka no ASV atbraukušo latviešu pensijas ar šādu nodokli netiek apliktas?
Starp ASV un Latviju ir noslēgts līgums, ka, ja pensionārs ar Amerikas pensiju atgriežas Latvijā, viņam ir tiesības saglabāt to neapliekamo minimumu, kāds būtu bijis Amerikā. Savukārt Krievijas pensijas Latvijā atbilstīgi abu valstu līgumam ar nodokli neapliek vispār. Eiropas valstu pensiju lietas mums ir aktualizējušās nesen, jo tagad pensijas vecumam tuvojas vesela paaudze, kura Latviju atstāja drīz pēc 2000. gada. 10 – 15 gadu laikā šie cilvēki ir nopelnījuši tiesības uz viņu mītnes zemes pensiju, un sirds vilina atgriezties Latvijā. Viņos rodas neizpratne, kāpēc, atgriežoties šeit, būtu daļa no šīs pensijas jāatdod Latvijas valstij. Viņi pensiju iegūst no citas valsts, kurai maksājuši nodokļus un kura iespējams, ir pensijas iemaksām jau piemērojusi nodokli, vai arī pensija ir minimālā, kuru attiecīgajā valstī neapliek ar nodokli vispār. Mums ir prieks, ka Saeima ir tomēr ieklausījusies un sākusi ar mums dialogu. Lēmumam par atgriešanos Latvijā nevajadzētu pasliktināt cilvēkam to stāvokli, kāds būtu zemē, no kuras viņš atgriežas.
Var iebilst, ja pēdējos gados viņš nav šeit maksājis nodokļus, tad nav piedalījies veselības aprūpes finansēšanā. Bet būs vajadzīgi medicīniskie pakalpojumi, un, atrodoties Latvijā, viņš tos saņems šeit.
Jāņem vērā arī, ka Eiropā ir 18 valstis, kurās šīs valsts pensiju saņēmējiem tiek saglabātas tiesības uz tās medicīnisko aprūpi, ja gadījumā pensionārs dzīvotu citur. Ja cilvēks atgriezies no Vācijas, Zviedrijas vai citas valsts, kur šī sistēma pastāv, viņam ir iespēja Latvijā izmantot maksas medicīnas pakalpojumus un iegūt no bijušās mītnes zemes izdevumu atmaksu. Tādā veidā reemigranti nav vis slogs Latvijas medicīnas sistēmai, bet pat to vēl finansē. Protams, ir jāraugās, kā palīdzēt mūsu valstij attīstīties, taču attīstību nevajadzētu būvēt uz pensionāru pleciem.
Domājot par pensionāru un citu cilvēku grūtībām tepat Latvijā, jāatceras arī tas, ka milzīgs skaits aizbraucēju ārzemēs spēj nopelnīt pietiekami, lai sūtītu naudu šurp saviem tuviniekiem. Pēc iespējas jāatvieglo tie veidi, kā cilvēki, esot prom, var palīdzēt saviem tuviniekiem. Te es domāju par birokrātiskiem šķēršļiem, piemēram, pienākumu šeit deklarēt saņemtos pārskaitījumus, un nodokļa piemērošanu pārskaitījumiem, ko saņem attālāki līdzcilvēki.
