Nemeklējiet “aizbēdzējus” un “nodevējus”. Intervija ar Elīnu Pinto no Eiropas Latviešu apvienības 54
Viņa dzimusi Rīgā, augusi Jelgavā, Latvijas Universitātē ieguvusi juridisko izglītību un darbojusies gan cilvēktiesību jomā, gan starptautisko krīžu risināšanā un diplomātijā. Strādājusi Ženēvā, Ņujorkā, Briselē, bijusi arī pasaules karstajos punktos Āfrikas valstīs, Kosovā, Afganistānā. Tagad dzīvo Luksemburgā, ir tulkotāja Eiropas Komisijā un aktīvi iesaistījusies latviešu sabiedriskās dzīves veidošanā diasporā. ELA apvieno ārpus Latvijas reģistrētas latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas Eiropā. Elīna Pinto stāsta, ka ELA apvieno 22 latviešu biedrības, kuras darbojas 17 valstīs: “Turklāt katru gadu mūsu pulkam nāk klāt arvien jaunas biedrības. Daudzi cilvēki ir gados jauni, ar maziem bērniem, un vēlas iesaistīties kultūras aktivitātēs. Esot tālu no savas zemes, cilvēki arvien skaidrāk izjūt savu identitāti, negrib to pazaudēt. Šie cilvēki, protams, nav lielākā daļa no visiem aizbraucējiem, bet gan darbīguma un domu saliņas Eiropas plašumā, ap kurām apaug arvien vairāk un vairāk cilvēku.”
Aizbraukušo vidū ir daudzi jauni cilvēki, kuri būtu īstie Latvijas valsts būvētāji. Kādas problēmas jārisina, lai viņi būtu gatavi atgriezties?
E. Pinto: Studēt un strādāt Eiropā – tā nav problēma, bet gan iespēja. Problēma ir, ka Latvijai grūti nodrošināt iespējas šiem cilvēkiem gan nopelnīt, gan veidot savu ikdienu atbilstoši iegūtajam izglītības vai pieredzes līmenim.
Tiekoties ar valdības pārstāvjiem, mēs mudinām Latvijā domāt par atbalsta formām, kas varētu rosināt atgriezties. Jānovērš birokrātiskie šķēršļi dažādu profesiju pārstāvjiem – arhitektiem, mediķiem, lai viņi atgrieztos un varētu šeit praktizēt. Otrkārt, jāstiprina atbalsts bērnu iekļaušanai Latvijas izglītībā.
Kā mums skaidroja ekonomikas ministrs, Latvijā pēdējos gados ir diezgan daudz investēts, ir uzbūvētas ražotnes, viesnīcas. Tagad izrādās, ka tajās sākt trūkt darbinieku, kam ir attiecīgā kvalifikācija, valodu zināšanas vai arī starptautiskā pieredze. Darba devēji jau gatavi par to piedāvāt labas algas. Daudzi aizbraucēji citās zemēs strādā tieši viesnīcu biznesā. Darba devēji šeit varētu attiecīgi sazināties ar mūsu cilvēkiem, kuri strādā šajās nozarēs citur, un aicināt viņus atpakaļ.
Mēs priecātos arī, ja Latvija rastu veidu, kā atzīt mūsu cilvēku starptautiskās organizācijās iegūto pieredzi un kvalifikāciju kā derīgu arī Latvijas valsts pārvaldē, lai viņiem, atgriežoties šeit, nebūtu jāsāk darbs no jaunākā referenta pozīcijas.
