Ņemcovu pirms slepkavības izsekoja FSB aģenti, secināts pētījumā 0
Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) pasūtījuma slepkavu grupas, kura atbildīga par Alekseja Navaļnija, Dmitrija Bikova un Vladimira Kara-Murzas saindēšanu, viņa pēdējā dzīves gadā sekoja arī opozicionāram Borisam Ņemcovam, secināts pētnieciskās žurnālistikas izmeklēšanā, kuru kopīgi veikuši “The Insider”, “Bellingcat” un BBC.
Vilcienu un lidmašīnu biļešu rezervēšanas sistēmu dati liecina, ka Ņemcovam, kuru nogalināja 2015.gadā, sekoja vismaz trīs FSB darbinieki – Valērijs Suharevs, Dmitrijs Suhiņins un Aleksejs Krivoščekovs. Jau pēc Ņemcova nāves Suharevs bijis FSB darbinieku grupā, kas mēģināja noindēt Kara-Murzu, Bikovu un Navaļniju, bet Krivoščekovs piedalījies vismaz Navaļnija indēšanā.
Žurnālisti atklājuši, ka FDD darbinieki Ņemcovam sekojuši vismaz 13 braucienos laika posmā no 2014.gada maijam līdz 2015.gada februārim, arī uz Jaroslavļu, Ņižņijnovgorodu un Novosibirsku. Pirmā izsekošana notikusi 2014.gada 19.-21.maijā, kad Ņemcovs kopā ar Kara-Murzu jaunāko aktīvi lobēja ASV sankciju noteikšanu pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām.
Ņemcova izsekošanā izmantota arī vēlāk pret citiem upuriem pielietota shēma, kad FSB algotņi ierodas galamērķī dažas stundas vai dienu pirms izsekojamā un aizbrauc neilgi pirms vai uzreiz pēc viņa, lai to ceļi ar upuri nekrustotos.
Cik lielā mērā FSB darbinieki savu rīcību koordinējuši ar čečenu pasūtījuma slepkavām, nav zināms, tomēr ir noskaidrots, ka pēdējo reizi Ņemcovs slepeni tika pavadīts 2015.gada 16.-17.februārī, bet pēdējā braucienā ārpus Maskavas 21.februārī uz Jaroslavļu, kur Ņemcovs bija apgabala parlamenta deputāts, FSB darbinieki Ņemcovam nesekoja. 2015.gada 27.februārī Ņemcovu nošāva Maskavā.
Nav skaidrs, vai FDD zināja par Ņemcova slepkavības plānošanu, vai arī bija cits iemesls, kādēļ viņam vairs nesekoja, bet ir zināms, ka jau 2015.gada 25.februārī FDD sāka izsekot Kara-Murzu jaunāko. Vēlāk viņš divas reizes tika saindēts ar nervu paralizējošu vielu, visticamāk, “Novičok”.
Ņemcova slepkavība ir augstākā ranga politiskā slepkavība Krievijā kopš Putina nākšanas pie varas, tomēr varasiestādes noliedz saistību ar to.
Žurnālisti izmeklēšanu balstījuši noplūdinātos datos no FSB datubāzes “Magistral”, kurā iekļauti dati ne tikai par cilvēku, kurus Krievijas aģenti vēlas izsekot, bet arī par pašu aģentu pārvietošanos. “Bellingcat” datus ieguvuši no korumpētām Krievijas amatpersonām, kurām ir piekļuve datubāzei, bet BBC rīcībā nonākušas datubāzes kopijas no anonīmiem avotiem.
Dati liecina, ka FSB aģenti zināja par Ņemcova pārvietošanās plāniem. Analīze rāda, ka piemēram, 2014.gada vasarā Ņemcovs 2.jūlijā neilgi pēc pusnakts tiešsaistē iegādājās biļeti lidojumam uz Sibīriju. Precīzi desmit minūtes pēc Ņemcova pirkuma arī Suharevs nopirka biļeti uz to pašu galamērķi Nobosibirskā, kur ieradās vienā dienā ar Ņemcovu.
2015.gada maijā Suharevs bija komandā, kas vienlaikus ar Kara-Murzu devās uz Kazaņu Krievijas austrumos. Divas dienas pēc atgriešanās Maskavā žurnālists saļima, nespējot paelpot, pēc tam viņš nonāca komā un piedzīvoja vairāku orgānu darbības apstāšanos, tomēr atkopās. 2017.gadā Kara-Murzu saindēja vēlreiz, bet viņš atkal izdzīvoja.
Bikovu mēģināja noindēt 2019.gada 13.aprīlī Novosibirskā, kur viņš lasīja vispārējā diktāta tekstu.
Pērn vasarā “Bellingcat” kopā ar Krievijas izdevumu “The Insider” vēstīja, ka pret Putina režīmu kritiski noskaņoto rakstnieku Bikovu mēģināja noindēt tā pati FSB darbinieku grupa, kas mēģināja noslepkavot opozīcijas līderi Navaļniju un žurnālistu Kara-Murzu.
Ņemcovs, kas kādreizējā prezidenta Borisa Jeļcina laikā ieņēma vicepremjera amatu, bet vēlāk kļuva par vienu no līderiem opozīcijas kustībā pret pašreizējā Putina režīmu, tika noslepkavots 2015.gada 27.februārī īsi pirms pusnakts, kad netālu no Kremļa kājām gāja pāri Lielajam Maskavas upes tiltam kopā ar savu draudzeni ukraiņu modeli Annu Duricku.
Zvērināto kolēģija 2017.gada 29.jūnijā atzina piecu tiesājamo vainu Ņemcova slepkavības lietā.
Maskavas apgabala karatiesa 13.jūlijā, balstoties zvērināto spriedumā, piesprieda tiešajam slepkavības izpildītājam Zauram Dadajevam 20 gadus cietumā, Anzoram Gubaševam, kurš slepkavu aizveda no notikuma vietas,- 19 gadus cietumā, bet viņa brālim Šadidam – 16 gadus cietumā.
Temirlanam Eskerhanovam, kurš bija izsekojis Ņemcovu, – 14 gadus cietumā, bet Hamzatam Bahajevam, kurš palīdzēja sagatavot noziegumu, tika piespriesti 11 gadi cietumā.
Ņemcova slepkavība šokēja Krievijas opozīciju. Viņa līdzgaitnieki kritizē slepkavības izmeklēšanu kā virspusīgu, jo nav noskaidrota Čečenijas vietvalža Ramzana Kadirova un čečenu drošības dienestu loma šajā noziegumā.
Ņemcova ģimene nesekmīgi mēģināja panākt, lai Kadirovs un vairākas vadošās Čečenijas militārpersonas, tostarp Dadajeva komandieris Ruslans Geremejevs, tiktu nopratināti.
