Latvijas kredītņēmēju asociācija ceļ trauksmi un ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam, jo konstatēts, ka īsi pirms Līgo svētkiem deputāti nobalsojuši par grozījumiem Civilprocesa likumā, kam var būt visai sāpīgas sekas tieši uz mazāk turīgajiem valsts iedzīvotājiem, kuriem ir kredīti.
20.jūnijā Saeimas deputāti nobalsojuši par grozījumiem Civilprocesa likuma 594.pantā, kas paredz grozīt parādniekam saglabājamo minimumu. Ja līdz šim parādniekam, kas nav uzturlīdzekļu parādnieks, bija obligāti saglabājama minimālā alga (šobrīd 700 EUR), tad Civilprocesa likuma grozījumi paredz uz pusi samazināt šo parādniekam obligāti saglabājamo minimumu, garantēti saglabājot tikai pusi no minimālās algas, ar norādi, ka summa aprēķināma pēc nodokļu nomaksas, kas šobrīd sastāda ~275,00 EUR, tā pielīdzinot patērētājus noziedzniekiem, administratīvi sodītām personām un uzturlīdzekļu nemaksātājiem un būtiski pasliktinot šo cilvēku materiālo situāciju.
Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš vērš uzmanību, ka starp otro un trešo lasījumu bija tikai 14 dienas, kuru laikā pretēji iepriekšējai praksei Saeimas Juridiskajā komisijā izteikt savus priekšlikumus Latvijas Kredītņēmēju asociācija netika uzaicināta.
Šāda likuma redakcija ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, bet arī ar Patērētāju kreditēšanas direktīvu, kas nosaka valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu.
Diemžēl Latvijas Saeima, pieņemot grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, ir izvēlējusies iet pretējā virzienā, kā pārējās Eiropas Savienības valstis, un būtiski pasliktināt dzīves līmeni personām, kam ir parādu apmaksas grūtības. Šiem cilvēkiem, pret kuriem tiek vērsta parādu piedziņa, parasti nekas nepieder, tai skaitā mājoklis, tāpēc viņiem ir papildu izdevumi par mājokļa īri, ko vispār nevar atļauties cilvēki, kuru ienākumi ir 275 eiro mēnesī.
Šie grozījumi, kas uz pusi samazina parādniekam saglabājamo minimumu, attieksies uz visiem strādājošajiem, pensionāriem, invalīdiem, no kuriem netiek piedzīti uzturlīdzekļi, zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensācija par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus, bet šie cilvēki ar šiem grozījumiem tiek pielīdzināti personām, no kurām netiek piedzīti uzturlīdzekļi, zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensācija par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu.
Diemžēl 20.jūnijā, nepiesaistot likumprojekta apspriešanā ne Latvijas Kredītņēmēju asociāciju, ne patērētājus pārstāvošas organizācijas, Saeima ir pieņēmusi grozījumus, un vienīgais veids, kā tos var apturēt, ir lūgt Valsts Prezidentu neizsludināt šādus grozījumus Civilprocesa likumā un prasīt Saeimai otrreizēju šī likuma caurlūkošanu.