Nemācītas vistiņas grauj augstskolu prestižu. Saruna ar Aldi Baumani 8
Aprīļa beigās valdība lielākās privātās augstskolas – biznesa augstskolas “Turība” (BAT) – rektora amatā iecēla pedagoģijas doktoru Aldi Baumani, kurš reiz jau bijis BAT rektors, bet pēdējos gados bija tās valdes priekšsēdētājs.
Tā kā A. Baumanis pamanāms dažādās izglītības ekspertu domu apmaiņās, saruna raisījās ne tikai par BAT, bet arī par Latvijas augstāko izglītību kopumā.
– Vai kā privātas augstskolas rektors esat brīvāks savā rīcībā vai arī gluži otrādi?
A. Baumanis: – Iespējams, būšu brīvāks nekā valsts augstskolu rektori, bet tas tāpēc, ka līdztekus rektora amatam saglabāšu arī valdes priekšsēdētāja amatu. Valdes priekšsēdētājs privātā augstskolā ir īpašnieku pārstāvis. Valsts augstskolā rektors toties atskaitās ministrijai, kurai augstskola padota, un arī vismaz daļu finansējuma saņem caur šo ministriju. Toties, kamēr valsts augstskolas darbību lielākoties nosaka tikai Augstskolu likums, privātās augstskolas dibinātas kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību un tām jādarbojas gan saskaņā ar Augstskolu likumu, gan saskaņā ar Komerclikumu.
Privātai augstskolai ir arī krietni lielāka atkarība no darba tirgus pieprasījuma nekā valsts augstskolai. Ja valsts maksā par studijām, tad jaunais cilvēks varbūt arī ies studēt kaut ko tādu, par ko viņš īsti nezina, vai tas darba tirgū būs pieprasīts. Ja pašam jāmaksā par studijām, vairāk jādomā par to, ko ar iegūto diplomu darīs. Tā kā profesionālo studiju programmu absolventi darba tirgū ir pieprasītāki, arī “Turībā” uzsvars ir uz tām. Kad paskatījāmies datus par mūsu absolventiem bezdarbnieku rindās, redzējām, ka tikai aptuveni 0,5 procenti absolventu bija bez darba, kamēr Latvijā tādi ir vidēji divi līdz četri procenti augstskolu beidzēju (rādītājs svārstās atkarībā no gada), bet Eiropā vidēji pat pieci procenti. Iepriekšējais rektors Jānis Načisčionis paveica ļoti svarīgu lietu – “Turībai” ir promocijas tiesības komunikācijā, vadības zinātnē un tieslietās. Doktorantūrā pie mums studē pat ārvalstnieki. Drīzumā doktora grādu tieslietās aizstāvēs kāds vācietis. Protams, ka universitātēm ir tiesības piešķirt doktora grādus lielākā skaitā zinātņu nozaru, taču privātai augstskolai ar aptuveni 4000 – 5000 studentiem tas ir liels panākums, ka varam dot doktora grādus visās trijās mūsu galvenajās studiju jomās.
