Kādreizējie pāridarītāji tagad paši prasa palīdzību. Dziednieces Linas Vīnes stāsts 1
“Es būtu laimīga, pat ja būtu palīdzējusi kaut vai vienam cilvēkam,” saka dziedniece Lina Vīne. Taču viņas atbalstu un dziedināšanu ir saņēmuši ļoti daudzi. Dziedniece palīdzējusi gan tikt galā ar slimībām, gan kļūt laimīgākiem un veiksmīgākiem.
Dziednieci ieraugot pirmo reizi, pārsteidz garā un biezā matu pīne. Arī vaļasprieks ir neparasts – viņa no daudziem simtiem mirdzošu kristāliņu veido tā dēvētās dimanta mozaīkas gleznas.
Ievēroju pie lustras piekarinātu raganiņu, bet tas nav dizaina elements. Svarīga ir zaru slotiņa, uz kā lelle sēž. Šī slotiņa no mājas simboliski izslauka visu negatīvo enerģiju. Dziedniece iesaka ikvienam mājās tādu novietot, piemēram, slotiņu pielikt virs ārdurvīm.
Linu pamanīju Ekstrasensu cīņās, kad tur pulcējās Latvijas pārstāvji. Taču viņa nav atrodama oficiālajos dziednieku sarakstos. “Reiz vēlējos saņemt dziednieka sertifikātu, gāju mācīties. Taču semināra apmeklētāju rindās dzirdēju pārāk daudz runājam par naudu. Devos prom. Nekur nereklamējos, cilvēki paši mani sameklē. Esmu arī masiere un psiholoģe,” uzsver Lina Vīne.
Viņa māk daudz ko, ir strādājusi par pārdevēju, veikala vadītāju, tiesneses palīdzi un pat darinājusi apavus. Dažviet bijis grūti strādāt savu spēju dēļ. Kā lai bezkaislīgi veic darbu tiesā, ja redzi visu, ko darījis tiesājamais?! Tad viņa apguva tehniskus arodus, kļuva par elektriķi un celtņa vadītāju. Lina pārvalda sešu veidu celtņus, strādāja pat uz paaugstinātas bīstamības celtņa Liepājas metalurga martena cehā.
Lina atzīst, ka ir citāda jau kopš bērnības. Trīs gadu vecumā sāka redzēt garus, bet pamatskolas laikā – just cilvēku orgānus, kas izpaudās kā siltuma, aukstuma vai durstīgu adatiņu sajūta. Vectēvs mazmeitu ņēma līdzi medībās, jo viņa varēja apmēram kilometra attālumā noteikt, kur atrodas medījums, – pavērsa plaukstu pret apkārtni un zināja.
Tomēr bērnības un skolas laiku dziedniece atminas ar sūrumu. Daudzi viņu nicināja, neieredzēja. Lai izvējotu pāridarījumu, meitēns ņēma tēva makšķeri un gāja uz upi. Kad paaugās, rakstīja uz lapas savas dusmas, bailes un sāpes, pēc tam papīru sadedzināja. Vēlāk, studējot psiholoģiju, uzzināja, ka tas ir atzīts veids, kā sevi sakārtot.
Deviņpadsmit gadu vecumā viņu īpaši ieinteresēja medicīna, jo Lina spēja cilvēka orgānus ne tikai just, bet arī saredzēt. Medicīnas nianses viņa turpināja izzināt ilgus gadus. Kad masēja vai darbojās pirtī, cilvēkam kļuva labāk. Tādējādi Lina uzzināja, ka viņas rokās ir spēks. Daudziem mazinājās un pārgāja dažādas kaites. Kādreizējie pāridarītāji tagad paši prasa palīdzību.
Dziedniece stāsta, ko var slēpt dažādas sadzīves situācijas, un iesaka, kā sevi pasargāt.
