Kas veicina bakteriālo vaginozi. Arī epilācija! 0
Ne vienai vien sievietei gadījies izjust diskomfortu – niezi, dedzināšanas sajūtu – maksts apvidū, kā arī pamanīt, ka izdalījumi pastiprinājušies, turklāt nepatīkami ož. Šie simptomi var liecināt par bakteriālo vaginozi – visbiežāk sastopamo vaginālās infekcijas slimību sievietēm reproduktīvajā vecumā.
Kolīdz ar ko tādu gadījies saskarties, un, ja tas ir pirmo reizi, nereti pārņem satraukums: sieviete var domāt, ka viņu skārusi kāda seksuāli transmisīva slimība vai arī partneris spēris sānsoli un ievazājis viņas makstī ko nelāgu. Taču tā tas nav – bakteriālā vaginoze ir infekcija, kas saistīta ar izmaiņām maksts dabiskajā mikroflorā.
Pārlieku savairojušies mikroorganismi
“Bakteriālā vaginoze ir makstī esošo baktēriju savstarpējā līdzsvara izmaiņas. Ir pavisam normāli, ja sievietes maksts mikroflorā sadzīvo pieci, septiņi vai pat divpadsmit dažādu sugu mikroorganismi. Ja to attiecības veidojas tā, ka noteicošās ir tā sauktās labās laktobaktērijas, kas ražo pienskābi un aizsargā maksts epitēlija šūnas no patogēnas infekcijas, vienlaikus izpildot baktēriju piesaisti, sievietes organismā viss ir līdzsvarā un mierīgi. Turpretī, ja savairojas tā sauktās anaerobās baktērijas, sieviete sāk izjust diskomfortu: niezi, dedzināšanu, kā arī manīt pastiprinātus izdalījumus,” vaginozes veidošanās mehānismu apraksta ginekoloģe Vēsma Kažociņa.
Parasti bakteriālās vaginozes noteicošais simptoms ir izdalījumu nelāgā smaka. Sievietei šķiet, ka viņa ož pēc zivīm, ka visi to jūt, bet parasti tā nav – tas nojaušams vien viņai pašai.
Otrs būtiskākais simptoms ir kairinājuma un dedzināšanas sajūta urinējot, ko rada urīns, nokļūstot uz sievietes dzimumorgānu gļotādām. Bakteriālā vaginoze parasti neizraisa sāpes, lielākoties ir niezēšana, sūrstēšana un pastiprināti, nedaudz putaini izdalījumi.
Katra sieviete parasti jūt, vai ar viņas dzimumceļiem viss ir kārtībā vai arī kaut kas ir mainījies. Teiksim, dažādu iemeslu dēļ izmainījies maksts pH (tā ir skala, kas parāda skābumu un sārmainību) līdzsvars. Sārmaina vide ir ideāli piemērota nelabvēlīgajām baktērijām, to skaitā tām, kas izraisa bakteriālo vaginozi: Gardnerella vaginalis un Mobiluncus species.
Cītīga mazgāšanās par labu nenāk
Biežākie bakteriālās vaginozes rašanās cēloņi ir sadzīviski. Viens no tiem – pārspīlēta higiēna vai nepareizu ziepju (ar augstu sārmu saturu) lietošana. Vaginozes rašanos var rosināt arī putota vanna, kurai pievienotas skaistās smaržbumbas un ziedlapiņas, – sieviete kādu laiciņu tādā paguļ, un pēc tam izrādās, ka viņai ir izmainīts maksts un ārējo dzimumorgānu pH līmenis. Var būt vainojama arī taisnā zarna, no kuras sievietes dzimumceļos var tikt ievazāti nevēlami mikroorganismi.
Sliktu ietekmi var atstāt baseini. Lai arī peldēšanās ir veselīga, ieteicama un patīkama nodarbe, baseina ūdenim dezinfekcijas nolūkos parasti tiek pievienots hlors. Tieši tā dēļ nereti pēc baseina apmeklējuma sieviete jūt diskomfortu dzimumceļos un uzskata, ka baseinā noķērusi kādu infekciju. Visticamāk, tā nebūs tiesa, jo tādā hlorētā ūdenī baktērijas nemaz nevar izdzīvot. Taču hlors izmaina dabīgo pH līdzsvaru sievietes iekšējos un ārējos dzimumorgānos. Līdzīgi maksts mikrofloru ietekmē arī antibiotiku lietošana, stress, cukura vielmaiņas traucējumi vai nomākta imunitāte.
Runājot par bakteriālo vaginozi, jāmin arī epilācija, ja to izdara kosmētiskajā kabinetā, piemēram, ar vasku. Arī tā bieži izraisa kairinājumu, iekaisumu, kas savukārt spēj veicināt vaginozi.
Ginekoloģe piebilst, ka ir vēl kāda lieta, par kuru diezgan reti kurš iedomājas, bet kas lielākoties var būt bakteriālās vaginozes cēlonis, proti, orālais sekss. Mikroflora, kas ir normāla mutes dobumā, var nebūt vēlama dzimumceļos, taču šādā veidā tā var nonākt orālā seksa saņēmējas makstī. Šajā sakarībā veikti dažādi pētījumi, piemēram, par bakteriālās vaginozes izplatību lesbietēm, kuru vidū kunilings tiek bieži lietots. Daudzām konstatēta vaginoze; tiesa, arī heteroseksuālām sievietēm tā ir viena no biežākajām dzimumceļu saslimšanām: pastāv viedoklis, ka to piedzīvo trešā daļa sieviešu, taču ne vienmēr tā noris tik izteikti, lai tiktu pamanīta.
Ņemot vērā, ka pirmā dzimumkontakta laikā notiek divu cilvēku baktēriju apmaiņa, diskomforts un bakteriālajai vaginozei līdzīgas pazīmes var parādīties arī pēc tam, kad mīlējušies divi pilnīgi veseli, bet līdz šim sveši partneri. Tā var būt arī tad, ja pēc garāka pārtraukuma atkal ir sekss ar pastāvīgo partneri, piemēram, tā mēdz būt jūrnieku sievām, kurām vīrs vairākus mēnešus nav bijis mājās, bet nu pārradies un ir tikpat kā svešs cilvēks ar savām baktērijām. Jāpaiet vairākām dienām, kamēr sieviete ar tām aprod, piemēru min Vēsma Kažociņa.
Vispirms – saudzīga higiēna
Uz jautājumu, ko sievietei darīt, ja viņa sajūt bakteriālās vaginozes pazīmes, daktere Vēsma Kažociņa atbild: “Primārais būtu pareiza intīmā higiēna ar atbilstīgiem līdzekļiem, lai varētu atjaunot vajadzīgo pH līmeni. Ir sievietes, kas apmazgājas tikai ar tīru ūdeni, citas lieto vai nu bērnu, vai parastās ķermeņa ziepes. Vēlamāk, protams, būtu izmantot piemērotus intīmās higiēnas līdzekļus, kas paredzēti tieši dzimumorgānu apmazgāšanai, – tie veicinās pH līmeņa normalizēšanos un labo baktēriju vairošanos.”
Sievietei, kurai ir vēlme būt pārlieku tīrīgai, jāizvairās no maksts skalošanas, piemēram, ar zilajiem graudiņiem (vāju kālija permanganāta šķīdumu), kumelīšu vai kliņģerīšu koncentrātiem, tējaskoka piedevām, jo šie līdzekļi makstī iznīcinās labās baktērijas, kuras to aizsargā. Jāņem vērā, ka iznīcināt mikrofloru ir vieglāk nekā to atjaunot.
“Manā praksē ir bijis gadījums, kad sieviete, kura tikusi izvarota un kurai šķiet, ka viņa tagad ir pārāk netīra, sāk izmantot dažādus dezinficējošus līdzekļus,” atklāj daktere. “Tā vietā, lai makstī būtu normāla mikroflora, tajā iestājas bezmaz vai mikrobu trūkums. Tādā situācijā ir diezgan grūti atjaunot normālu maksts vidi.”
Bet kas jādara, ja sieviete sajūt nepatīkamo smaku un saprot, ka vairs nav labi? Vai uzreiz jādodas pie ginekologa?
“Vispirms sievietei jāizvērtē sava intīmā dzīve,” teic ārste. “Ja ir bijušas kādas aizdomīgas dzimumattiecības, tad, protams, jāvēršas pie speciālista, ilgi nevilcinoties. Otrkārt, jāsaprot, vai šī ir pirmā reize viņas dzīvē, jo ir sievietes, kuras jau zina, ka šādas problēmas mēdz piemeklēt.
Jāatgādina, ka īpaši jutīga maksts mikroflora ir īsu brīdi pēc mēnešreizēm, jo menstruācijas laikā sievietes organismā ir zemāks hormonu līmenis un maksts epitēlijs ir neaizsargāts. Ja viņai jau bijusi pieredze un viņa zina, ka tas pāriet, un prot to novērst ar atbilstīgu intīmo higiēnu, tad pie ārsta var arī nedoties.
Pareiza intīmā higiēna būtu apmazgāšanās ar speciālu tam paredzētu līdzekli. Papildus ir krēmi – arī tie ir ieteicami, turklāt krēmu var palietot gan pirms, gan pēc mīlēšanās.”
Īpaša grupa ir sievietes menopauzē, kurām no hormonu deficīta ir maksts sausums, – viņām mitrinošo intīmo zonu krēmu būtu ieteicams lietot pirms katra dzimumakta.
Aptiekās diezgan plašā klāstā pieejamas maksts mikrofloru uzlabojošās probiotikas – pārsvarā svecīšu veidā. Ir arī iekšķīgi lietojamās – tās ir uztura bagātinātāji, un tās var iegādāties bez receptes. Probiotikas lielā daudzumā satur labās un maksts mikroflorai vajadzīgās baktērijas. Tās lietojot, sieviete var atveseļoties un atgūt līdzsvaru dabīgā ceļā bez medikamentu, piemēram, antibiotiku, lietošanas. Īpaši šīs probiotikas vajadzētu lietot, ja sievietei kādu iemeslu dēļ nav iespējas (teiksim, ir brīvdienas) vērsties pie ginekologa.
Kad noteikti jāvēršas pie ārsta
Pēc dakteres Vēsmas Kažociņas teiktā, ja sievietei ir aizdomas par bakteriālo vaginozi, viņa, ievērojot visu minēto, var nogaidīt kādas piecas, augstākais septiņas dienas. Ja šajā laikā problēma nepāriet, tad gan jāvēršas pie ārsta. Ja bijušas dzimumattiecības ar jaunu partneri, tad gaidīt nevajadzētu – pie ginekologa jādodas uzreiz.
Kā notiek diagnostika? Ginekologs paņems uztriepi, lai laboratorijas apstākļos zem mikroskopa noteiktu, kas izraisījis saslimšanu.
Ārstēšanas nepieciešamība un tās taktika katrā gadījumā apsverama individuāli. Bakteriālās vaginozes ārstēšanas pamatā ir divi principi. Pirmais ir iznīcināt pārlieku lielo daudzumu nelabvēlīgo baktēriju. Otrs ir maksts vides jeb mikrofloras uzlabošana. Nereti ginekologs var nozīmēt sievietei antibakteriālo terapiju.
Ja bakteriālā vaginoze parādās grūtniecības laikā, tā obligāti ārstējama. Pretējā gadījumā tā var izraisīt augļapvalka iekaisumu un tālāk dažādas nevēlamas parādības, piemēram, priekšlaicīgu augļūdens pūšļa plīsumu vai iekaisumu pēcdzemdību periodā (endometrītu).
Vai arī vīrietim jāuzmanās?
Ja sieviete pamana bakteriālās vaginozes izpausmes, viņa parasti koncentrējas uz izveseļošanos, bet tajā pašā laikā no dzimumattiecībām cenšas izvairīties. Kāda varbūt atklāti par to pasaka savai otrajai pusītei, cita noklusē.
Bet kā ar vīriešiem – ja sievietei ir vaginoze, vai viņiem var parādīties kādas nelāgas sajūtas? “Tas ir individuāli – attiecībā uz vīriešiem viedokļi ir atšķirīgi,” teic daktere Vēsma Kažociņa. “Ja ir pastāvīgas partnerattiecības, tad mikroflora būtībā ir kopīga kā sievietei makstī un starpenē, tā vīrietim. Pusē gadījumu notiek pašizveseļošanās, bet, ja to nemana, ginekologs mācēs ieteikt zāles, kuras būs jālieto abiem. Īpaši to vajadzēs darīt, ja vīrietim ir urīnizvadkanāla apsārtums vai nieze, dedzināšana. Arī situācijā, ja bakteriālā vaginoze šķietami bez iemesla parādās atkārtoti, ginekologs parasti nozīmē terapiju abiem partneriem.”
Savukārt, ja notikusi partneru maiņa, sievietei jāpārliecinās, vai tā tiešām ir tikai vaginoze un vai nav vainojama kāda seksuāli transmisīvā slimība, kāda infekcija, kas var noritēt slēptā formā.
Bakteriālās vaginozes tipiskākie simptomi:
* pastiprināti izdalījumi no maksts (bālgani, zaļgani, iepelēki, šķidri);
* nepatīkama smaka;
* nieze, kairinājums;
* dedzināšana urinējot.
! Bieži vien bakteriālā vaginoze norit bez īpašām pazīmēm.
Ko nevajadzētu darīt
Ne bakteriālās vaginozes profilaksei, ne tad, ja tā sākusies, nekāda labuma nebūs no maksts skalošanas. Tieši otrādi – pārmērīgi bieža apmazgāšanās un maksts skalošana var izjaukt baktēriju līdzsvaru un veicināt vaginozes attīstību.
Kad doties pie ārsta
* Ja ir maksts izdalījumi, kas slikti ož, vai arī tie ir kombinācijā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru.
* Ja vaginālas infekcijas bijušas jau agrāk, bet šoreiz izdalījumi šķiet citādi.
* Ja ir kādi no bakteriālās vaginozes simptomiem, bijuši vairāki seksa partneri vai ir jauns partneris (reizēm seksuāli transmisīvo slimību simptomi ir līdzīgi vaginozes pazīmēm).
* Ja pašārstēšanās ir bez panākumiem un slimības pazīmes nemazinās.
