Pagājušajā nedēļā, atbalstot tā sauktos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, Saeima, ņemot vērā valdības un parlamenta Budžeta un nodokļu komisijas priekšlikumus, būtiski labojusi to sākotnējo redakciju. Taču jautājumi, kāda tieši būs lojalitātes mēraukla un vai izmaiņas likumā novērsīs nelojālu pedagogu darbu skolā, joprojām paliek.
Tagad grozījumi likumā ir paplašināti un nu tajos vairs nav runa tikai par lojalitāti. Likums nosaka arī stingrāku izglītības iestāžu, to vadītāju un pedagogu uzraudzību.
Piemēram, līdz šim likums paredzēja vien izglītības iestāžu kārtējo akreditāciju ik pēc sešiem gadiem. Turpmāk, ja skolā tiks konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pēc izglītības iestādes dibinātāja vai IZM ierosinājuma varēs veikt ārkārtas akreditāciju.
Lai stingrāk uzmanītu skolu direktoru darbību, likums tagad arī paredz, ka viņu darbība tiks izvērtēta ne retāk kā ik pa sešiem gadiem. Izvērtēšana notiks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Par skolu vadītāju izvērtēšanu un arī skolu ārkārtas akreditāciju būs atbildīgs IKVD, kurš sagatavojis arī attiecīgu valdības izdotu noteikumu projektu, ko plāno tuvākajā laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Patlaban IKVD top Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas metodika. Plānots noteikt, ka direktoru darbība ik pa diviem gadiem būs jāizvērtē arī izglītības iestādes dibinātājam, kura visbiežāk ir pašvaldība. Savukārt IKVD sūtīta akreditācijas ekspertu komisija direktorus izvērtēs kārtējās skolas akreditācijas laikā. Taču, ja starp akreditācijām amatā būs stājies jauns direktors, ekspertiem viņš būs jāizvērtē divu gadu laikā.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.