Nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas grupai jauns vadītājs 0
Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja inspektora amatā sācis strādāt virsleitnants Juris Veispals, viņam būs jāatbild par nelikumīgu medību un zvejas apkarošanu. Viņš šajā amatā nomainījis Egilu Vinogradovu. Nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas jomā Veispala kungs darbojas jau vairāk nekā desmit gadus.
Piepilda sapni
“Kāds varbūt domās, ka es jau bērnībā sapņoju kļūt par policistu, taču tā nav. Es vēlējos būt mežsargs, kura viens no galvenajiem uzdevumiem – ķert malumedniekus. Jau kopš bērnības vasarās viss mans laiks bija veltīts mežam. Kaimiņos dzīvoja mežzinis Modris Veitners, un viņš mūs, mazus puikas, ieinteresēja par mežu un arī medībām. Vēlāk Ogres Meža tehnikumā pie Modra Grantiņa ieguvu arī mednieka apliecību.Pabeidzu tehnikumu un ieguvu mežsarga izglītību, taču tolaik meža nozarē sākās reorganizācijas bums un, kamēr es mācījos, apgaitā, uz kuru cerēju, darbā pieņēma citu cilvēku.
Es mazliet pārdomāju dzīvi un aizgāju strādāt policijā. Protams, ne jau uzreiz nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas jomā. Strādāju gan speciālo uzdevumu vienībā, gan par autovadītāju, gan dežūrdaļā. Tad pārgāju uz toreizējo Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldi. Pēc tam atbrīvojās vieta nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas grupā, un tad nu es, var teikt, zināmā mērā piepildīju savu sapni,” stāsta virsleitnants.
Medības ir tradīcijas, nevis tikai gaļas ieguve
“Vērtējot, kā šajā laikā mainījušies mednieki, jāteic, mednieks parastais, kādu ir lielākais vairākums, savā sirdī palicis tāds pats – viņš rūpējas par mežu un dzīvniekiem, saudzē tos un ievēro, kas prasīts normatīvajos dokumentos. Lielās problēmas visbiežāk veido vīri ar bieziem naudasmakiem, jo iedomājas, ka viņiem viss atļauts un likumi rakstīti citiem,” tā Juris Veispals. “Ar viņiem rodas kašķi, nesaprašanās, jo medīt vēlas visi mednieki. Uzskatu, ka vecākajai paaudzei joprojām medības ir sirdslieta un paaudzēs iesakņojušās tradīcijas, nevis tikai pārtikas ieguve.
Manā uztverē pārtikas ieguve medībās nav prioritāte. Medības vispirms ir process, atpūta, dabas saudzēšana un sargāšana. Jāpriecājas, ja izdodas mežā notiekošo ieraudzīt un izbaudīt.
Tajā bieži vien nav jāiejaucas, piemēram, pamanot mazu kazlēnu, nav jācenšas viņu notvert un glābt. Pat tad, ja viņš tev, ejot uz torni, nāk līdzi kā šunelis. Lai daba dzīvo savu dzīvi. Tajā katrai norisei un katram notikumam ir sava nozīme, un cilvēkam visbiežāk nevajag iejaukties. Pašam gan jāvelta visas pūles, lai būtu godīgs un atbildīgs, esot dabā un arī ikdienā.”
Negatīvas tendences
Runājot par problēmām, virsleitnants skaidro: “Mani visvairāk uztrauc, ka ierindas mednieks par malumednieku kļūst, apstākļu spiests. Īpaši gados vecāki un ne tik labi situēti mednieki. Ir kolektīvi, kuros dalības maksa ir maza, taču ievērojamas summas jāsamaksā par katru izlietotu medību atļauju. Iedomāsimies, ka pensionāram par briedi jāsamaksā 60 eiro, par sivēnu – 40, buciņu – 25 eiro. Viņš tur rokās savilcēju un saprot, ka, tiklīdz viņš to izmantos, medību sezona viņam būs beigusies, jo vairāk viņš nevarēs atļauties.
Iespējams, viņš jau pat tajā mirklī šādus tēriņus nevar atļauties. Tad nu viņš domā, ko darīt, un stāsta, ka šāvis uz lapsu vai jenotsuni un nav trāpījis. Būtu labi, ja samaksātu gada maksu un par savilcējiem nebūtu jāmaksā. Tad var izbaudīt medības, nevis skaitīt, cik eiro ir maciņā.
Vēl sliktāk, ja turīgākie paziņo, ka būs neplānoti izdevumi, tiek saukti ārzemnieki un piedāvāts medīt par naudu. Bet kas paliek pašiem ierindas medniekiem, kuri strādā un kopj medību saimniecību, labiekārto medību objektu? Divi buciņi uz astoņiem cilvēkiem? Tas atkal ir pamats strīdiem un neapmierinātībai, paliek rūgtums. Atkal rodas latentā noziedzība, par kuru mēs zinām, bet pierādīt to ir grūti, vēl grūtāk cīnīties ar cēloņiem.
Satrauc arī tas, ka cilvēki lasa tikai to, ko grib izlasīt, nevis to, kas patiešām uzlikts uz papīra. Tāpat saklausa tikai to, ko vēlas. Daudzkārt semināros un citviet skaidrots, kas ir pielādēts un kas izlādēts ierocis, bet tik un tā, sastopot šo cilvēku mežā, atklājas, ka nekas no dzirdētā nav ņemts vērā. Magazīnā, kas ielikta ierocī, ir patronas, ieroča iesaiņojums nav aizdarīts, tas tikai pavirši uzmaukts stobra galam vai ietīts segā. Savilcējs tikai mazliet aizķerts un to var izmantot atkal. Ja cilvēks nelasa neko līdz galam, neieklausās, mums nekas cits neatliek kā sodīt,” spriež Juris Veispals.
Mīļākas – bebru medības pavasarī
“Pašam darbs paņem ļoti daudz laika un medībās izdodas aiziet reti. Mīļas ir bebru medības pavasarī. Tu sēdi uz grāvja malas un ieklausies dabā, kas mostas pēc ziemas. Saulīte silda, un putni dzied. Bija posms, kad ļoti patika medības ar dzinējiem. Īpaši, ja labs kolektīvs, kā tas ir manā klubā Bērze pie Dobeles. Tajā esmu jau kopš nemednieka laikiem. Putnu medības mani neaizrauj, drīzāk gaides medības, lai gan man patīk pieiet medījumam. Vēls, citi apstākļi, to visu ir jāmāk izmantot savā labā, taču tas prasa daudz laika, kura man nav. Iesēsties tornī, tas ir pārāk vienkārši – sēdi un gaidi.
Protams, labības lauka sargāšana ir kas cits, tāpat, ja ir nepieciešams izvērtēt dzīvnieku pirms nomedīšanas, bez sēdēšanas tornītī neiztikt,” tā policists.
Cilpinieks atnāk ar gailenīcu
“Strādājot šajā jomā, piedzīvots daudz,” turpina Juris Veispals. “Tu gaidi vienu, bet atnāk kas cits. Piemēram, gaidi slēpnī cilpinieku, bet atnāk vīrs ar plinti un cilpu. Tā tas bija Tērvetes dabas parkā. Parka uzraugi ziņoja, ka atklājuši lamatas. Vēlāk noskaidrojām, ka vīrietis bija internetā skatījies videosižetus, kā ierīko lamatas mežacūkām – no kokiem veidotu aplociņu ar cilpu, kas savelkas, kad dzīvnieks tajā iekļūst. Tā nu mēs ar Lauri Arāju vaktējām viņu un ievērojām, ka blakus cilpai bija ierīkots pat medību tornītis. Naktī sēdējām blakus aiz lielas izgāzta koka saknes un termokamerā redzējām, ka viņš tuvojas. Ievērojām, ka viņam bise rokās un gatavs šaut uz visu, kas kustas. Ja uzsauktu, viņš varētu izšaut aiz bailēm vien. Sagaidījām, līdz viņš uzkar bisi plecā un sāk kāpt tornītī, tad arī viņu sagrābām. Gailenīca patiešām bija pielādēta un ar uzvilktiem gaiļiem.”
Reids uz Ziemeļvidzemi
Medīšana bez medību tiesību nomas līguma ir nopietns pārkāpums – nelikumīgas medības. Tomēr mednieki atsevišķās vietās ir kūtri līgumu slēdzēji. Viņiem daudz vienkāršāk šķiet paoberēt no automašīnas un steigšus pazust aiz ceļa līkuma. Žurnāls Medības kopā ar Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja inspektoriem, kuri nodarbojas ar nelikumīgu medību un zvejas apkarošanu, devās uz Ziemeļvidzemes virsmežniecības uzraugāmo teritoriju, lai pārbaudītu informāciju par kādu šādu gadījumu. Valmierā satiekamies ar vecāko medību inspektoru Madaru Zariņu un Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību speciālistu Jāni Ročānu. Saskaņojuši rīcības plānu, sēžamies automašīnās un dodamies ceļā.
Madars Zariņš stāsta, ka bažas rada kādas personas, kas brauc ar auto, spīdina ar lukturiem laukā un nelikumīgi medī. Turklāt, arī par platībām tajā vietā nav noslēgti medību tiesību nomas līgumi. Līdz pievakarei vēl ir mazliet laika, tāpēc piestājam kāda lauka malā. Vērojam, kā saule pamazām laižas rietā, un risinām sarunas.
Klasiskais malumednieks
Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja inspektors Juris Veispals teic, ka arvien retāk izdodas satapt klasisku malumednieku – vīru melnos gumijas zābakos, saplēstās treniņbiksēs, pufaikā un ar nelegālu ieroci: “Mums paveicās. Bija laba sadarbība vietējiem medniekiem Vecpils un Durbes apkaimē un vietējiem kriminālpolicijas inspektoriem. Mednieki bija ievērojuši, ka notiek kas nelāgs – laiku pa laikam tika atrasti beigti dzīvnieki ar ievainojumiem no mazkalibra lodes. Informāciju nodeva mūsu grupai. Dienā apsekojām teritoriju. Pirmajā reizē ar medniekiem, tad viens pats. Tad braucu kopā ar kolēģi, kuram vēlējos parādīt apvidu un izstrādāt plānu. Taču sagadīšanās dēļ pievakarē ievērojām automašīnu, par kuru bija informācija, ka ar to pārvietojas iespējamais malumednieks. Auto šķērsoja pļavu un apstājās pie koku pudurīša mežmalā.
Sākām vērot. Izkāpa klasiski ģērbies malītis, uzlika plecā plinti, devās kviešu laukā un… pazuda skatienam, lai gan kvieši bija zemi. Vīrietis pēkšņi parādījās un atkal pazuda. Sapratām – viņš vienkārši apsēžas uz zemes. Tad pieceļas un aplūko apkārtni. Uz lauka viņu noķert nevarēs – paspēs ieskriet laukā un nomest plinti. Viens kolēģis palika vērot, es ar otru, apmetot vairāku kilometru līkumu, nonācu pie malīša automašīnas un paslēpāmies. Nepagāja ilgs laiks, kad vīrs bija klāt. Viņš bija varen pārsteigts par mūsu negaidīto parādīšanos. Vīrietim bija nelegāla mazkalibrene, kuru teicās esot atradis pamestā mājā. Neko viņš vairs nespēja noliegt, ierocis bija pielādēts. Vietējie teica, ka ar šo ieroci viņš šaujot visu – cūku, stirnu, pat alni.”
Saule jau zemu, tāpēc dodamies uz konkrēto reida vietu. Medību tornī lauka malā iesēstas novērotājs, kurš ziņos par aizdomīgām darbībām, bet pārējie dodas tālāk, lai nenodotu savu atrašanās vietu. “Tēvs, lūdzu piedod, es nevarēju aizmukt!” Gaidot informāciju, sarunas turpinām, palaikam aizgaiņājot uzmācīgos knišļus.
Veispala kungs atcerējās kādu gadījumu, kad ar malumedniekiem nācies sastapties vienatnē: “Viens pats biju aizbraucis reidā un sadzirdēju trīs šāvienus. Apzvanot vietējos medniekus, pārliecinājos, ka likumīgas medības nav notikušas. Tur bija tikai viena māja, no kurienes varēja doties malumednieki. Ievēroju trīs personas, kas iegāja mežā – viens pieaugušais un divi bērni. Lēnu garu gāju skatīties. Mežs pabiezs. Pamanīju vienu no bērniem – 16 gadus vecu jaunieti, kurš nāca ar diviem maisiem uz pleca. Apturēju viņu un lūdzu paskaidrot, kas notiek. Kas maisos? Viņš nezinot. Bet kāpēc rokas ar asinīm? Nu jā, maisos esot gaļa. Kur dabūji? Tēvs mežā nomedīja, nesot mājās. Tēvs ar jaunāko bija atgriezušies pa citu taku. Atradām arī notikuma vietu, tur kauli un āda vien. Gājām uz pagalmu. Varbūt tēvs likumīgi nomedījis. Tēvs iznāca uz lieveņa, asiņainās rokās nazis. Mūs pamanījis, sāka uztraukties. Dēls pēkšņi skaļā balsī sauca: “Tēvs, piedod, lūdzu! Viņš mani noķēra, es nevarēju aizmukt!”
Vaicāju, kāpēc bija jāmūk, ja tēvs mednieks. Tēvs skaļā balsī atbildēja: “Es nenomedīju, mēs atradām!” Pie tā arī viss palika. Beidzot viņus atdalīju, bet bija par vēlu. Viņi visu noliedza un palika pie sava, ka alnis atrasts. Taču tajā pašā laikā mēģināja sazvanīt kaimiņu kolektīva medniekus un lūdza iedot aļņa nomedīšanas atļauju. Jautāju, kāpēc, ja jau alnis atrasts, bet atbildes nebija. Diemžēl neizdevās iegūt pierādījumus, ka alnis būtu šauts. Jebkurā gadījumā sodu viņi saņems, jo arī piesavināties dzīvnieku nedrīkst. Jāmaksā ap 3000 eiro zaudējums par alni un sodanauda par piesavināšanos.”
Braucot mājāsLaiks rit vēja spārniem. Īsā jūlija nakts pamazām atkāpjas, un aust rīta gaisma. Malumednieki šoreiz netika fiksēti, taču darbs turpināsies. Atceļā priecājamies par stirnāžiem pļavās, kuri cita starpā lieliski norāda, kā uzvedas vietējie mednieki. Ja, automašīnai bremzējot, dzīvnieks sāk strauji bēgt, visticamāk, viņam jau bijusi nelāga pieredze ar šādu bremzējošu spēkratu. Ja stāv un ieinteresēts groza ausis, viss kārtībā – vietējie mednieki neatļaujas pārkāpt noteikumus, kas nosaka, ka no braucošas automašīnas medīt nedrīkst. Vēl brīdis kopā, skaitot ceļmalā pamanītos lapsēnus un risinot diskusiju, vai tiešām tik grūti pēc medībām, dodoties mājās, ieroci, kā nākas, izlādēt un iesaiņot. Policisti teic, ka, lai arī par šo jautājumu neskaitāmas reizes runāts semināros un prasības publicētas presē, tik un tā reidos bieži vien nākas satapt medniekus, kuriem pietiek naudas tūkstošiem vērtiem ieročiem un tikpat vērtiem tēmēkļiem, bet nepietiek naudas ieroča pārvalkam, kurā tas viss ietilpst. Tā ir nevīžība pret sevi vai klaja noteikumu neievērošana un visatļautība? Drīzāk jau pēdējais, kas ir skumji.
Cik izmaksā nelikumīgi nomedīts medījamais dzīvnieks?
• To, kā aprēķināma valstij atmaksājamā atlīdzība par nelikumīgi nomedītu medījamo dzīvnieku, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1482.
• Noteikumos minēts, ka zaudējumus, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību aprēķina, reizinot minimālo algu ar koeficientiem, kas limitētajiem medījamiem dzīvniekiem atšķiras. Ja limitētais medījamais dzīvnieks nelikumīgi nomedīts ārpus normatīvajos aktos noteiktā medību termiņa, zaudējumus par katru dzīvnieku atlīdzina divkāršā apmērā. Savukārt, ja limitētais medījamais dzīvnieks ievainots nelikumīgās medībās, zaudējumus par katru dzīvnieku atlīdzina 50 procentu apmērā.
• Zaudējumus un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību atlīdzina saskaņā ar tās amatpersonas vai iestādes lēmumu, kura pilnvarota izskatīt attiecīgo lietu, vai ar tiesas spriedumu.
• Alnim un staltbriedim noteikts koeficients 7. Ņemot vērā, ka minimālā alga šobrīd Latvijā ir 430 eiro mēnesī, tad, nelikumīgi nomedījot alni ārpus medību termiņa, zaudējums ir 6020 eiro (430x7x2), medību produkcijas vērtība – 1290 eiro (430×3), tātad kopā 7310 eiro. Šo pašu darbību veicot minētā dzīvnieka medību termiņā, jārēķinās, ka valstij būs jāsamaksā 4300 eiro (3010+1290). Staltbrieža gadījumā summa ir mazliet mazāka, jo staltbriedim, aprēķinot medību produkcijas vērtību, lieto koeficientu 2. Attiecīgi nesezonā nelikumīgi nomedīts staltbriedis izmaksās 6880 eiro, sezonā – 3870 eiro.
• Dodoties nelikumīgās lūšu medībās, izmaksas izskatās šādi: nesezonā – 4300 eiro, sezonā – 2150 eiro. Nelikumīgās vilku medībās: nesezonā – 3440 eiro, sezonā – 1720 eiro. Nelikumīgās stirnu medībās nesezonā – 3010 eiro, sezonā – 1720 eiro. Nelikumīgās mežacūku medībās: 1720 eiro.
• Aprēķini veikti vienam nelikumīgi nomedītam dzīvniekam.
Tāpat jāņem vērā, ka jārēķinās arī ar administratīvo vai kriminālatbildību par pašu nodarījumu atkarībā no lietas apstākļiem un zaudējumu apmēra.
Uzziņai:
Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja inspektoru Juri Veispalu var sazvanīt pa tālruni 26337412.
FAKTI
• Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja inspektori pagājušajā gadā veikuši 179 medību un ieroču aprites noteikumu ievērošanas pārbaudes pasākumus, sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem izbraucot uz dažādiem Latvijas novadiem. No tiem 18 reizes pārbaudīti dzinējmedību dalībnieki, obligātas ir pārbaudes, atklājot ūdensputnu medību sezonu, kas notiek, iesaistot policijas darbiniekus reģionos.
• Uzrakstīts vairāk nekā 15 administratīvo pārkāpumu protokolu par ieroču aprites un medību noteikumu pārkāpumiem. Iesākti vairāki kriminālprocesi par nelikumīgās medībās konstatētiem gadījumiem.
• Pēc informācijas saņemšanas no iedzīvotājiem koordinēts darbs valsts reģionos, kur atklāts ap 11 noziedzīgu nodarījumu pret vidi, kas saistīti ar nelikumīgām medībām. Konstatēti trīs gadījumi, kad lietoti kājķeramie slazdi (to lietošana ir aizliegta), divi mednieki pieķerti, šādus slazdus uzstādot. Konstatēti divi cilpu likšanas gadījumi. Rezultāti būtu labāki, ja mednieki, konstatējot cilpas, ziņotu to atrašanās vietu, nevis cilpas noņemtu. Tikai tā vainīgos var pieķert notikuma vietā.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
