Nelikumīgais Krievijas un Baltkrievijas imports 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Marta pēdējās dienās kokrūpniecības nozare saņēma vēsti no Valsts meža dienesta (VMD), kurš paziņoja, ka turpmāk importēt kokmateriālus un koksnes produktus, tajā skaitā granulas, mēbeles un papīru, no Krievijas un Baltkrievijas nozīmē pārkāpt likumu ar attiecīgu sodu līdz 20 000 eiro un uzņēmējdarbības apturēšanu.
Nozare, kas izejvielu trūkuma dēļ šobrīd mēģina operatīvi pārstrukturēt darbību, pārliekot akcentus no eksporta uz vietējo tirgu, jau tā atrodas saspringtā situācijā, līdz ar to jauninājums tika uztverts divējādi. No vienas puses, neviens nevēlas atbalstīt agresoru, no otras – pēkšņā spēles noteikumu maiņa ir sliktas ziņas vietējiem kokrūpniekiem, jo citas valstis līdzīgu lēmumu pagaidām nav pieņēmušas. Pavīdēja pat viedoklis – ko nevarēja izdarīt politiķi, izdarījuši birokrāti.
Diktē regula
Kas īsti noticis? Vienkāršoti skaidrojot – visiem koksnes importētājiem Eiropas Savienībā jāievēro tā dēvētā Koksnes regula, kas ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadu un kuras galvenais mērķis ir ierobežot nelegālu tirdzniecību. Regula paredz, ka pirms pārdošanas jebkurai koksnei obligāti jāveic likumības pārbaude, savukārt lielākais nelegalitātes risks ir saistīts ar koksni, kas nākusi no bruņota konflikta teritorijas.
Koksnes produkti no Krievijas pagaidām nav sankciju sarakstā, taču tā iemesla dēļ, ka meži pieder valstij, kas veic kara noziegumu, tie regulas izpratnē ir ar augstu risku un tos nedrīkst pārdot ES. Vienīgie kokmateriāli, kurus drīkst laist ES tirgū līdz šā gada 4. jūnijam, izpildot līdz 2. martam noslēgtos līgumus, ir daži Baltkrievijas koksnes produkti.
Lai Krievijas un Baltkrievijas koksnes importa gadījumā mazinātu interpretācijas iespējas, 16. martā par šo jautājumu debatēja kontrolējošās ES dalībvalstu institūcijas. Sēdes protokolā atzīts, ka karadarbības apstākļos importētājiem ir ļoti grūti veikt nepieciešamās likumības pārbaudes, tātad, ja nav iespējams pienācīgi veikt risku pārbaudes, nevar galvot par produktu likumību. ES atbildīgās institūcijas importētāja spēju veikt likumības pārbaudi vēl tikai apšauba, bet VMD iet soli uz priekšu, norādot, ka tas vispār nav iespējams. Neskaidrību rada tas, ka protokols skaidri nenosaka, ar kuru datumu aizliegums ir spēkā un ko darīt ar kravām, kas jau ir ceļā vai par kurām ir samaksāts avanss.
Daudz neskaidrību
“Būtu bijis tikai pareizi, ka tad, kad sankcijās iekļāva Baltkrievijas koksnes produktus, tas būtu izdarīts arī ar Krievijas koksnes produktiem. Tad būtu skaidra kārtība, kā tas ir īstenojams, kontrole muitošanas brīdī un vienādi noteikumi visām ES valstīm un uzņēmumiem, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, piebilstot, ka Eiropas līmenī politiķi diemžēl to neizdarīja. “Tagad, izmantojot pavisam citu likumdošanas bāzi, kas nekad nav bijusi plānota šādām situācijām, mēģinās sasniegt to pašu rezultātu. Šis process izraisīs daudz neskaidrību, radīs kropļotu konkurenci ES līmenī un nenovērsīs preču ievešanu ES. Principā šis process būs līdzīgs procesiem, kas bija ap finanšu sistēmas kapitālo remontu – konflikti,” un neskaidrības ir neizbēgamas, norāda Klauss. Viņš arī atzīst, ka labā ziņa ir tā, ka pēc karadarbības sākšanās 24. februārī vairums meža nozares uzņēmumu paši atteicās vai līdz minimumam samazināja piegādes no Krievijas, tādēļ liela mēroga izaicinājumus tas neradīs.
Laist tirgū – likuma pārkāpums
VMD vecākā eksperte Stella Boķe: VMD neuzskata, ka koksne, kas šobrīd tiek importēta no šīm agresorvalstīm, kļūst automātiski nelegāla, bet VMD, tāpat kā citu ES kompetento iestāžu, ieskatā šobrīd nav iespējams mazināt risku līdz maznozīmīgam. Tātad, skatoties no kompetentās iestādes puses – laist tirgū nozīmē pārkāpt likumu, jo nav pienācīgi veiktas likumības pārbaudes.
Krievijas un Baltkrievijas koksnei mazināt risku līdz maznozīmīgam (tādam, ko drīkstētu laist tirgū) nav iespējams šādu iemeslu dēļ:
Pirmkārt, informācijas par piegādes ķēdes uzņēmumiem un personām iegūšana nav iespējama. Ņemot vērā, ka Krievijā un Baltkrievijā ar valsts institūciju atbalstu par daudziem jautājumiem tiek izplatīta dezinformācija, nevar gūt pārliecību, ka valsts iestādes, kas atbild par meža un koksnes uzraudzību vai nodokļiem, sniedz patiesu informāciju. Tā kā šajās valstīs tiek ierobežota informācijas brīvība, nevar paļauties arī uz nevalstisko organizāciju ziņojumiem. Otrkārt, nav iespējams iegūt pierādījumus, ka Krievijas un Baltkrievijas valsts budžeta ieņēmumi no mežsaimniecības un kokapstrādes nozarēm netiek tērēti militārajām vajadzībām. Treškārt, PEFC un FSC ir apturējušas sertifikātu izsniegšanu – tas vairs nestrādā kā riskus mazinošs faktors. Ceturtkārt, auditi nav iespējami ierobežotās ceļošanas dēļ. Bet, piektkārt, regulā paredzēta kompetento iestāžu sadarbība ar trešo valstu iestādēm – tas šobrīd nav iespējams.
Ņemot vērā minētos iemeslus, visi izstrādājumi ir vienlīdz augsta riska. Kā redzams, risku nav iespējams mazināt visaptverošu faktoru dēļ – kā piekļuve ticamai informācijai, sadarbība, auditi, sertificēta koksne. Arī tas, ka koksne pienāk no kāda liela, ES uzņēmumam piederoša meitas uzņēmuma, nenozīmē, ka tāpēc risks būtu uzskatāms par nebūtisku. Domājams, ka būs gan tādi uzņēmumi, kas pārtrauks importu, gan tādi, kuriem nāksies piemērot sodu. Ir uzņēmumi, kas, jau sākoties karam Ukrainā, pārtrauca sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Ja tas vēl nav izdarīts, šis būtu pēdējais brīdis, kad atjaunināt likumības pārbaužu sistēmas, pabeigt vecās un neuzsākt jaunas piegādes.
