Nelieniet, kur nevajag! Noraida sabiedrības iesaisti prezidenta ievēlēšanā 20
Valdošajai koalīcijai balsojot “pret” vai “atturos”, Saeimas vairākums šodien noraidīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) sagatavoto likumprojektu paketi, kas paredzēja vairāk iesaistīt sabiedrību Valsts prezidenta amata kandidātu izraudzīšanā.
Piedāvājums paredz, ka prezidenta amata kandidātus tāpat kā līdz šim izvirzītu Saeimas frakcijas vai deputāti, bet tiktu krietni pagarināts termiņš no izvirzīšanas līdz ievēlēšanai. Šajā laika posmā izvirzītajiem pretendentiem būtu jāapliecina sabiedrības atbalsts savai kandidatūrai, savācot un iesniedzot Saeimā noteiktu skaitu balsstiesīgo iedzīvotāju parakstu. Parakstu vākšanu organizētu Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un parakstīties būtu iespējams arī portālā Latvija.lv. Katra balsstiesīgā persona drīkstētu atbalstīt tikai vienu kandidātu. Gala vārds joprojām piederētu Saeimai, bet tai būtu jāizvēlas no tiem prezidenta kandidātiem, kuri savam atbalstam ieguvuši vismaz 50 000 balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu.
“Tas disciplinētu Saeimu un arī daudz rūpīgāk liktu pievērsties jautājumam, kurš būs nākamais prezidents. Turklāt tas stiprinātu demokrātiju, procesu atklātību, sabiedrības uzticību un līdzdalību politiskajos procesos,” uzskata idejas autors Edvards Smiltēns. Arī konstitucionālo tiesību eksperti šo ideju bija atzinuši par apspriešanas vērtu, bet valdošā koalīcija šo ieceri noraidīja, vainojot autorus priekšvēlēšanu populismā.
“Mums tiek piedāvāts tāds ļoti īpatnējs Frankenšteins. Padomājiet – 9. maija svinībās Uzvaras parkā vajadzētu tikai palaist apkārt lapiņu, kur cilvēki varētu parakstīties un ierakstīt sev vēlamāko prezidenta kandidātu, būtu 50 tūkstoši parakstu, un tad parlamentam kā tādam podziņu spiedējam šis cilvēks būtu jāievēl par Valsts prezidentu, kuram ir visaugstākās pilnvaras ārpolitikā, kuram ir visaugstākās pilnvaras valsts drošības jomā. Tas ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Ko jūs vispār mums piedāvājat? Vai tiešām jūs saprotat, cik bīstami tas ir?” LRA piedāvājumu kritizēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”). Arī Nacionālās apvienības un ZZS pārstāvji pirmdien pēc koalīcijas sēdes pauda viedokli, ka tik fundamentālas likumu izmaiņas priekšvēlēšanu gaisotnē nevajadzētu veikt.
Saskaroties ar koalīcijas noraidījumu, Smiltēns lūdza atbalstīt vismaz “minimālo programmu” – Satversmē noteikt ka valsts prezidentu Saeima ievēl atklātā ceļā (prezidents šobrīd ir pēdējā amatpersona, ko Saeima vēl aizklāti). Šādu LRA piedāvājumu bija gatavi atbalstīt arī NA un “Vienotības” pārstāvji, bet ar to bija par maz – deputātu vairākums (“Saskaņa”, ZZS un ārpusfrakciju deputāti) bija pret šāda jautājuma iekļaušanu darbakārtībā, tādēļ tas nemaz netika skatīts.
Jautājums par prezidenta atklātu ievēlēšanu būs jāskata nākamās ceturtdienas Saeimas sēdē.
