Gatavojoties “roņu sezonai” – Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri. Kāpēc nepagarināt ledusaukstajā ūdenī pavadīto laiku? 5
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Norūdīšanās ir pakāpenisks un sistemātisks nervu un asinsrites sistēmu treniņš, kurā palielinās organisma izturība pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
Tā uzlabo ne tikai organisma fiziskās, bet arī psihoemocionālās aizsargspējas, ļaujot adaptīvi reaģēt uz stresu, slimībām, sliktiem laika apstākļiem.
Viens no veidiem – pagarināt peldsezonu līdz pat vēlam rudenim vai pat kļūt par ziemas peldētāju.
Iziet no komforta zonas
Pērn septembrī “Benu” aptiekas sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS” veiktais veselības monitorings liecina, ka visaktīvāk rūdās vīrieši (42% aptaujāto vīriešu un 35% sieviešu), seniori vecumā no 64 līdz 75 gadiem un Latgalē dzīvojošie.
Latvijā visiecienītākais rūdīšanās veids ir kontrastduša – 42%, auksts gaiss, piemēram, vēsā laikā velkot plānāku apģērbu – 40%; 34% sporto svaigā gaisā, bet 6% – nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
Fizioterapeite Baiba Narvila uzsver, ka norūdīšanās nav tikai kontrastdušas vai peldes ziemā, bet gan vesels pasākumu komplekss – dzīvesveids. Pirms mesties aukstā ūdenī vai izmantot kādas citas radikālas metodes, vajag pārvarēt diskomforta sajūtu prātā, apzināties savas robežas.
“Norūdīšanās jeb ķermeņa mobilizēšanās sākas ar apzinātu un kontrolētu komforta līmeņa samazināšanu. Piemēram, pazeminoties gaisa temperatūrai, varētu nesteigties vilkt ziemas jaku un cimdus, atturēties no liekas tuntulēšanās. Tas, ka mēs uzreiz neapmierinām savu vēlmi pēc siltuma, ļauj organismam pildīt savu funkciju – adaptēties, pielāgoties ārējās vides apstākļiem. Arī pēc dušas kādu brīdi var pastaigāt pa mājokli bez halāta, pavingrot pie atvērta loga,” viņa saka, piebilstot, ka norūdīšanās ir pakāpenisks un sistemātisks asinsrites un nervu sistēmas treniņš, kas nenotiek komforta apstākļos.
Vispirms jāpieradina sevi pārvarēt nelielu diskomfortu, piemēram, pastaigājoties pa mežu, gar jūru, skrienot vai nūjojot, pārlieku silti nesaģērbties (tomēr tā, lai nav arī jāsalst), jo tā organisms norūdās.
Pēc tam jāaprod ar domu, ka veselības nostiprināšanas nolūkā būs jārūdās regulāri – ejot vēsā vai aukstā dušā, rīvējoties ar mitru dvieli, vingrojot pie atvērta loga, ievērojot mērenību uzturā, izvairoties no lieka stresa, piemēram, meditējot vai neiesaistoties neauglīgās diskusijās.
Ceļš uz ziemas peldēšanu
“Peldsezonas pagarināšana līdz oktobra beigām nāk par labu veselībai. Ūdens temperatūra tad jau ir pazeminājusies līdz sešiem septiņiem grādiem un nav lielas atšķirības – vai peld rudenī vai turpina to darīt arī ziemā, kad ūdens temperatūra ir tikai par dažiem grādiem zemāka,” teic fizioterapeite, kura arī pati nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
“Brienot aukstajā ūdenī, vajag elpot mierīgi, lai elpa nebūtu saraustīta. Iesācējiem plaukstas vēlams turēt padusēs vai uzvilkt cimdus, jo rokās un kājās aukstuma sajūta saglabājas ļoti ilgi, arī saģērbties tad ir grūtāk. Daži peldētāji tikai iegremdējas ūdenī, citi kādu gabalu nopeld. Pēc 3–5 minūtēm (tas ir ļoti subjektīvi), kad parādās izteikta aukstuma sajūta, jālien ārā no ūdens.”
Nekādā gadījumā nevajag uzsvaru likt uz ledusaukstajā ūdenī pavadītā laika pagarināšanu, jo peldētājam jau nav nekas jāpierāda – ne sev, ne citiem.
Labāk ūdenī būt īsāku laiku, bet regulāri, jo ķermenis pierod un gaida atspirdzinošo peldi.
Ja ziemā tomēr nepeldas vai nav iespējams regulāri nokļūt līdz peldvietai, fizioterapeite iesaka to aizvietot ar gaisa peldēm, piemēram, pēc vēsas dušas. Dzīvojot laukos, ziemā var arī izvārtīties sniegā vai ar to norīvēties. Jāņem gan vērā, ka tas ir aukstāks par ūdeni, tādēļ jāuzmanās, lai neciestu āda.
“Vispirms saskarē ar aukstumu ķermeni pārņem šoks, tad atbildes reakcija – karstuma vilnis, bet pēc tam kļūst auksti. Ja cilvēks ir sportisks, šajā brīdī var kādu brīdi pavingrot, apžūt, bet pēc tam saģērbties,” saka fizioterapeite.
Aukstais ūdens iedarbojas uz organismu termoregulāciju. Tā ietekmē sašaurinās ādas asinsvadi, samazinās siltuma atdeve, palielinot iekšējo orgānu asinsriti, nedaudz paaugstinās asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība, tiek tonizēta nervu sistēma, āda kļūst bālāka un vēsāka.
Pēc tam asinsvadi atkal paplašinās, āda kļūst sārta, jūtams spēku un enerģijas pieplūdums.
Vajag atrast domubiedrus
“Ja vēlas turpināt peldsezonu, katram pēc savām sajūtām vajag doties peldēt arī aukstajā gadalaikā – optimāli divas trīs reizes nedēļā, neforsēt ūdenī atrašanās laika ilgumu un uzturēt sevi labā formā – pietiekami labi izgulēties, kustēties,” saka Latvijas Ziemas peldēšanas federācijas prezidente Inga Kravcova.
“Iesācējiem iesaku atrast domubiedrus tuvākajā apkārtnē, jo roņu jeb ziemas peldētāju klubi ir visā Latvijā. “Roņot” vienatnē, it īpaši pirmajā sezonā, nav tik droši, jo var gadīties visādi. Labāk to darīt bariņā, jo tad arī motivācija ir lielāka.”
Arī fizioterapeite Baiba Narvila atklāj, ka iesaistījusies ziemas peldētāju grupā. Ne tik daudz motivējošu, bet praktisku apsvērumu dēļ – lai būtu kāds, kas izcērt āliņģi.
Dodoties peldēt, vajag izvēlēties ērtu apģērbu, vilkt termoveļu, treniņtērpu, kājās – vilnas zeķes.
Tiem, kas peldēm izvēlējušies jūru, kājās vēlams vilkt speciālus termoapavus, kuri aiztur aukstumu un pasargā pēdas no sagriešanās ar aso ledu.
Inga Kravcova iesaka ieklausīties savā ķermenī, jo ir dienas, kad pietiek ar īsu brīdi aukstajā ūdenī, bet citreiz var papeldēt arī ilgāk.
“Nevajag skatīties uz citiem peldētājiem, bet vadīties no savas pašsajūtas. Nevajag arī uzturēties ūdenī līdz pēdējam brīdim, trešdaļa no aukstuma procedūrai paredzētā laika ir jāatvēl tam, lai apģērbtos. Es pati ņemu līdzi termosā siltu ūdeni un, iznākot krastā, uzleju to uz rokām. Tad divas trīs minūtes arī salā var mierīgi ģērbties – sašņorēt zābakus, aizpogāt pogas, jo rokas nesalst,” viņa saka.
Pirms un pēc peldes ieteicams paskriet, pavingrot, palēkāt, lai nejustos nosalis. Pēc peldes noteikti jānoslaukās un silti jāsaģērbjas, var iedzert siltu tēju.
Pēc peldes var iet arī pirtiņā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ vienu divus mēnešus ziemā nav peldēts, nav jābaidās to pakāpeniski atsākt, jo organisms atceras šo pieredzi.
Par ziemas peldēšanu
* Informāciju par ziemas peldēšanas klubiem visā Latvijā var atrast interneta vietnē “latvijasronis.lv”.
* 3. oktobrī plkst. 12 vienlaikus ūdenskrātuvēs Rīgā (Lucavsala), Jūrmalā (Bulduros), Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Saldū un citviet notiks ziemas peldēšanas sezonas atklāšana.
* Pirms gada Latvijas Tautas sporta asociācija uzņēma Latvijas Ziemas peldēšanas federāciju savu biedru rindās, līdz ar to ziemas peldēšana atzīta par tautas sporta veidu.
