Olafs Zvejnieks: Neliela nesakritība skaitļos 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmdien, 19. oktobrī, Satiksmes ministrija informēja par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Galvenais, kas par to jāzina, – šajā plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados nepieciešami 4,4 miljardi eiro.
“Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamajiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā,” plāna prezentācijā izteicās Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotiem līdzekļiem.
Pat neiedziļinoties jautājumos par to, kā var būt, ka vienu un to paša ieceru finansējumam vienā gadā nepieciešami deviņi miljardi, bet nākamajā – vairs tikai 4,4, atzīmēsim tikai to, ka tās abas ir fantastiskas summas.
Kas šķiet šobrīd svarīgāk – paši plāna veidotāji atzīst, ka atbilstoši Vidējā termiņa budžeta ietvara likumam turpmākajiem trim gadiem transporta nozare var rēķināties ar 390,8 miljoniem eiro. Papildus Kohēzijas politikas ietvaros nākamajā plānošanas periodā, proti, turpmākajiem septiņiem gadiem, atbalsts transporta nozarei plānots indikatīvi 781 miljona eiro apmērā.
Papildus Satiksmes ministrija rēķinās jeb, patiesību sakot, cer, ka izdosies piesaistīt arī Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu, Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu un Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējumu.
Citiem vārdiem sakot – ja transporta nozare tiešām gatavojas šo plānu īstenot, tad no 4,4 miljardiem eiro valsts šobrīd gatavojas investēt nepilnus 9% un cer, ka ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību izdosies nodrošināt vēl nepilnus 18%.
Būsim dāsni un uzskatīsim, ka nākamā finansēšanas perioda 2021.– 2027. gadam otrajā pusē valsts sasparosies un spēs nodrošināt vēl kādus 13% no šīs summas, tātad kopā no valsts un ES fondu kabatām tiktu nosegti apmēram 40% no nepieciešamā finansējuma.
Nav izslēgts, ka kaut ko izdosies piesaistīt arī no citiem minētajiem avotiem, bet rēķināties ar to šobrīd nav iespējams. Kā nav grūti iedomāties – ja situācija nemainās, tad atlikušos 60% no 4,4 miljardiem jeb 2,64 miljardus eiro Satiksmes ministrija cer atrast privātpersonu un uzņēmumu kabatās. Vidēji 377 miljonus eiro katru gadu.
Nosaukt šādas ieceres par ārkārtīgi optimistiskām ir pats maigākais, ko var teikt. Šāda apjoma ilgstoši privātpersonu ieguldījumi transporta nozarē būtu pilnībā salīdzināmi ar 2004.–2008. gada finanšu burbuli, kas tika uzpūsts hipotekārajā un patēriņa tirgū. Taču toreiz tā pamatā bija sveša nauda – pēc iestāšanās Eiropas Savienībā samērā lēti pieejamie eiro. Ņemot vērā, ka šāda apjoma ārējā finansējuma šoreiz nebūs, nav īsti skaidrs, kas ir minēto cerību pamatā.
No otras puses – izvēles valstij īsti nav. Eiropas Zaļā kursa mērķis līdz 2050. gadam paredz samazināt transporta radītās emisijas par 90%.
Līdz 2030. gadam Latvijā plānots sasniegt par 17% mazāk siltumnīcas efekta gāzu emisiju transportā nekā pašreiz, līdz 2023. gadam plānots Latvijā izveidot elektrouzlādes staciju pamattīklu TEN-T autoceļu tīklā. Kā šajā pašā lappusē stāsta Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, ja transporta nozarei izvirzītie mērķi būtu jāsasniedz jau rīt, tad vienīgais veids, kā to izdarīt, būtu izslēgt un nodot metāllūžņos divas trešdaļas visa Latvijas autoparka. Kulbergs arī uzsver, ka desmit gadi ir ļoti, ļoti īss laiks iezīmēto mērķu sasniegšanai.
Ir patīkami, ka satiksmes ministrija atzīst, ka “valstij jānodrošina priekšnosacījumi, lai iedzīvotāji, īpaši pilsētās, būtu ieinteresēti pārsēsties no privātā transporta uz ātru, ērtu un pieejamu sabiedrisko transportu”. Jautājums tikai – vai ar to tiek saprasta tikai pātagas taktika, ceļot transportam adresētos nodokļus un degvielas cenas, vai arī stimulējoši pasākumi, atbalstot iedzīvotāju pārsēšanos uz zemu izmešu autotransportu. Te jāatgādina, ka Lietuva šādu apņemšanos atbalsta ar 5000 eiro, Igaunija – ar 4000, bet Latvija – ar apaļu nulli.
