Dzīvošanas līmenis 0
Emocijas sniedz sajūtu, ka dzīvo. Cilvēks, kurš kaut kādu iemeslu dēļ vairs nespēj izjust emocijas, parasti pēc kāda laika nonāk pie domas “es it kā nemaz nedzīvoju” un jautājuma “kāpēc vispār dzīvot?”. It kā viss ir labi un pareizi, bet dzīve neiepriecina un sāk nomākt domas – kāpēc vispār dzīvot.
Emocijas sniedz orientieri: kas es esmu, kur es esmu, kas man ir svarīgi, ar ko būt kopā man ir svarīgi – tas palīdz redzēt, sajust savu ceļu – iet pa to un dzīvot savu dzīvi, nevis kāda cita uzspiesto. Vai esmu priecīgs par to, ko daru, vai veicu to sakostiem zobiem? Man ir interesanti vai garlaicīgi? Ja daru ar prieku un ir interesanti – tas ir mans virziens. Ja nē – jāmeklē tas, kas iepriecina un interesē. Vai man tas ir svarīgi? Ja nē, tad kāpēc es to daru?
Attiecību izveidošanas, uzturēšanas un attīstības līmenis
Attiecības ar citiem cilvēkiem nepieciešamas izdzīvošanai – izolēti cilvēks nespēj izdzīvot ne fiziski, ne garīgi. Un arī attīstībai, pašrealizācijai, kuras pilnībā iespējamas tikai pasaulē ar cilvēkiem, nevis izolācijā, tas ir, lai dzīvotu savu dzīvi, virzītos pa savu ceļu.
Emocijas pēc definīcijas saistītas ar attieksmi pret kaut ko vai kādu. Attiecības ar cilvēku veidojas, pamatojoties uz emocijām, tas ir, attieksmi pret viņu. Kāda ir mana attieksme pret šo cilvēku, vai viņš man patīk, vai ir svarīgs?
Ja mana attieksme pret viņu ir slikta, viņš man nav nozīmīgs, vai es gribēšu veidot attiecības ar viņu? Piemēram, nepatīkams kolēģis darbā – diez vai būtu vēlams veidot un attīstīt attiecības ar viņu. Bet, ja es neko nejūtu, man visi ir vienaldzīgi? Tad es ne ar vienu nevēlas veidot attiecības. Un tad būs grūti izdzīvot, attīstīties un realizēties.
Kad es kaut ko jūtu pret cilvēku, veidojas attieksme pret viņu, tie ir attiecību “dīgļi”. Kad es izsaku savas jūtas, es iesaku viņam izveidot attiecības ar mani. Ja viņam ir atbildes jūtas un viņš tās pauž skaļi, mēs veidojam attiecības. Ja es neko nejūtu, es nevēlēšos veidot attiecības.
Ja es jūtu, bet neizsaku, tad neuzaicinu cilvēku veidot attiecības, nevaru ieinteresēt viņu. Ja es jūtu, paužu un izsaku, bet cilvēks par atbildi nejūt vai nepauž un neizsaka, attiecības neveidosies.
Ja emociju izpausme nav bloķēta, cilvēki automātiski saredz otra cilvēka stāvokli (pat neapzināti). Ja izpausme ir bloķēta, cilvēki ar augstu empātijas līmeni tāpat var to nolasīt. Emociju izteikšana ļauj veidot kontaktu apzinātā līmenī, iesaistīties dialogā, vienoties par sadarbību. Svarīga atbilstība starp to, kas tiek pausts un pateikts.
Iedomājies savu reakciju aprakstītajās situācijās. Cilvēks pienāk pie tevis:
1. Ar smaidu sejā un saka: “tu man patīc, būsim draugi”.
2. Ar pilnīgi vienaldzīgu sejas izteiksmi un saka: “tu man patīc, būsim draugi”.
3. Sadrūmis un saka: “tu man patīc, būsim draugi”.
4. Ar smaidu sejā un klusē.
5. Ar pilnīgi vienaldzīgu sejas izteiksmi un saka: “būsim draugi” (nesaka: “tu man patīc”).
Kurā situācijā tev būs impulss uzsākt draudzību?
Emocijas, to izpaušana un izteikšana veicina attiecību izveidošanos. Bet attiecības ir arī jāuztur un jāsaglabā. Lūk, te arī palīdz emocijas un to paušana.
Šajā kontekstā emocijas var iedalīt trijās kategorijās: 1. emocijas pret cilvēku; 2. emocijas, kas saistītas ar cilvēka uzvedību, rīcību; 3. emocijas, kas nav saistītas ar cilvēku vai tā rīcību, bet ar sevi, saviem “procesiem”.
Emociju pret cilvēku izpaušana un izteikšana palīdz pateikt: “Es tevi redzu, tu man esi svarīgs, tu man esi nozīmīgs, man joprojām ir jūtas pret tevi, mēs joprojām esam attiecībās, tev ir vieta manā dzīvē”. Vienaldzība signalizē “tu man neeksistē”. Pozitīvo emociju izrādīšana ir svarīga attiecību saglabāšanai, padara tās skaidras, saprotamas, dziļas, intīmas un savstarpēji komfortablas.
Skaidrā, saprotamā komunikācijā visiem dalībniekiem ir skaidrs, kas notiek, saistībā ar ko notiek un kā rīkoties. Tas dod stabilitātes sajūtu un komfortu.
Salīdziniet situācijas:
1. “Vīrs atnāca mājās un klusē. Viņu sarūgtinājusi situācija darbā, tagad labāk viņu netraucēt, vēlāk viņš visu pastāstīs” vai “Vīrs atnāca mājās un nerunā. Kas notika ar viņu? Varbūt viņš ir dusmīgs uz mani? Varbūt viņam ir cita? Ko darīt? Pratināšu viņu, kamēr visu izstāstīs”.
2. “Sieva ir dusmīga. Viņa atnāca no darba nogurusi un ieraudzīja kalnu netīro trauku, kurus vīrs pēc vakariņām atstājis. Viņa vēlētos, lai vīrs būtu tos nomazgājis. Tad viņa būtu priecīga” vai “Sieva nerunā. Trīs dienas klusē. Tad viņa kliedz, ka vīram vajadzēja saprast, par ko viņa dusmojas. Tad viņa aizbrauc pie mātes”.
3. “Vīrs klusēdams ar vienaldzīgu sejas izteiksmi pieņēma sievas dāvanu un aizgāja. Varbūt viņam nepatika?” vai “Vīrs priecīgs pieņēma dāvanu, un teica, ka viņam patīk.”/”Vīrs pieņēma dāvanu un teica, ka viņam patīk tikt apdāvinātam, bet viņš vēlētos nākamreiz pats izvēlēties dāvanu. Šī viņam īsti nederot”.
Ja radinieki pamana cilvēka emocionālo stāvokli, bet nesaprot, kas to izraisījis un ko darīt, viņi sāk fantazēt par cēloņiem un vēlamo rīcību. Fantāzijas parasti ir drūmas un neatbilst realitātei.
Turklāt, ja cilvēks dalās savās emocijās, tas rada intimitāti un padziļina emocionālo kontaktu, veicina attiecību attīstību. Atvērtība ļauj rast kopīgus saskares punktus, dziļāk izprast vienam otru.
Kopsavilkums
Emociju izpaušana un izteikšana ļauj izveidot un uzturēt attiecības. Ja emocijas ir negatīvas tad, gluži pretēji, neuzsākt vai pārtraukt attiecības. Emociju, kuras saistītas ar cilvēka uzvedību, izpaušana un izteikšana padara komunikāciju skaidrāku un ērtāku – var pārrunāt situāciju un atrast labāko mijiedarbības formātu.
