Neregulārie pasažieru pārvadātāji vairs nedrīkst autobusā pārdot biļetes 14
Pēc piecu gadu cīņas ar nelegālo (juridiskā valodā – neregulāro) pasažieru pārvadātāju lobiju beidzot pasažieru pārvadātājiem, Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un kontrolējošajām iestādēm izdevies pārliecināt valdību un Saeimu par tādiem Autopārvadājumu likuma un Ministru kabineta noteikuma labojumiem, kas ļauj efektīvi nodokļu nemaksātājus ķert aiz rokas un sodīt. Neregulārie pārvadātāji nedrīkst pārdot biļetes 15 minūtes pirms pakalpojuma un pakalpojuma sniegšanas laikā, visi norēķini jāveic bezskaidrā naudā.
Pirmajās trīs pārbaužu dienās pēc Ministru kabineta noteikumu nr. 364 spēkā stāšanās 8. jūlijā jau sastādīti seši kontroles akti, kas nelegālajam pārvadātājam draud ar transporta līdzekļu licences atņemšanu vai pat pārvadātāja darbības licences apturēšanu.
Pagājušajā nedēļā reidā uz Rīgas–Daugavpils šosejas kopā ar Valsts policijas, ceļu policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta kontroles dienesta (RDSDKD) ekipāžām piedalījās arī “Latvijas Avīzes” žurnālists. Reidā aklājās, ka nelegālie pārvadātāji ignorē sastādītos protokolus un, visticamāk, tāpat kā agrāk, cer uz Autotransporta direkcijas (ATD) labvēlību.
Iepriekšējās nedēļas piektdienā pulksten 9.30 RDSDKD vadītājs Māris Višņevskis un divas dienesta ekipāžas no mītnes vietas Ģertrūdes ielā dodas Daugavpils šosejas virzienā, kur Rumbulas apkārtnē kopā ar Valsts policijas un ceļu policijas ekipāžu sāk gaidīt nelegālos mikroautobusus no pilsētas centra un no Ogres. Tos var pazīt pēc uzraksta “Norīkojumā”, šoferi arī dažkārt aiz stikla uzrāda transporta līdzekļa apkalpojamo maršrutu.
Ceļā uz mūsu dislokācijas vietu manām pārvadātāju, kas Rīgā iebraucis no Ogres, tomēr kontrolieri to aizturēt nevar – mikroautobuss ir pamanīts pārāk vēlu, pretējā braukšanas joslā intensīvās satiksmes laikā braukt nevar. Pēc aptuveni 20 minūšu gaidīšanas šosejas malā policisti un kontroles dienesta darbinieki aptur Ogres virzienā braucošo “Iveco” mikroautobusu, kura logu rotā uzraksts “Norīkojumā”, bet uz priekšējā paneļa atrodas kases aparāts. Kontrolieri fiksē fotokamerā autobusu ar norādi, kases aparātu un arī pasažierus. Autobusā brauc divas pasažieres, kas atzīst – viņas par biļeti braucienam uz Ogri maksājušas divus eiro, tomēr biļeti šoferim nav prasījušas.
Autobusa šoferis Arnis iedod mapi ar dokumentiem kontrolieriem un labprāt atbild uz maniem jautājumiem. Viņš atklāj, kā darbojas nelegālais pārvadātājs – braucēji iepriekš sazvana šefu un piesakās braucienam. Brauciens ar neregulāro pārvadātāju esot izdevīgāks nekā ar regulāro pārvadātāju, tāpēc ka pirmais braucot kā ekspresis – bez pieturām un ātrāk. “Cilvēkiem nav jāiet cauri stacijas tunelim, jāmokās, jākāpj pa augstajām kāpnēm, turklāt regulārā satiksme uz Ogri nemaz tik bieži nenotiek. “Ogres autobusa” vadītājs Bērziņa kungs varētu parūpēties par labāku pakalpojuma nodrošināšanu,” uzskata Arnis.
Par sodiem nebēdā
Nelegālie autobusi uz Ogri no Rīgas atiet no veikala “Origo” pie Centrālās stacijas, bet Ogrē galapunkts esot MRS. Arnis ir pārliecināts – atpakaļceļā uz Rīgu braucēju būšot daudz vairāk. Viņš atzīst, ka zina par jaunajiem labojumiem likumos, tomēr šos jautājumus skaidro šefs. Kontroles dienesta puiši vērš uzmanību, ka Arnim pārbaudes protokols jau vienu reizi sastādīts pirms desmit dienām.
Kādus pārkāpumus šajā reizē atklāja kontrolieri? Jaunie Ministru kabineta noteikumi neregulārajiem pārvadātājiem aizliedz pakalpojuma sniegšanas laikā pārdot biļetes, to nedrīkst darīt arī 15 minūtes pirms un pēc neregulārā pārvadājuma pakalpojuma sniegšanas. Arnis šos nosacījumus nebija ievērojis. Neregulāro pārvadājumu pakalpojuma sniedzējam ar pakalpojuma saņēmēju ir jāslēdz rakstveida līgums, norēķini jāveic, pamatojoties uz pārvadātāja izsniegtu rēķinu, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. Arnim nav arī līguma par pasažieru grupu pārvadāšanu, kurā jābūt norādītam pasažieru skaitu.
Visas iepriekš nosauktās pazīmes rāda, ka SIA “Ešpa transports” strādājošais šoferis ar uzņēmuma rīcībā esošu mikroautobusu veic regulārus reisus, tomēr licences šiem pārvadājumiem nav. Kontroles dienests sastādīja kontroles aktu, bet policija – administratīvā pārkāpuma protokolu. Dokumentus sūtīs uz ATD, kas tālāk lems par piemērojamo sodu. M. Višņevskis atklāj – visi pēdējās dienās noķertie nelegālie pārvadātāji strādā firmā “Ešpa transports”. Šī firma nomā 19 mikroautobusus no SIA “Blands”, kam regulāro pārvadājumu licenci atņēma jūnijā. Laikā, kad “Blands” veica pārvadājumus, tas autobusus nomāja no SIA “Ešpa transports”. Abām firmām ir viens īpašnieks Jurijs Kiščiks, liecina Firmas.lv dati no Uzņēmumu reģistra.
Tā nav vienīgā shēma, ko izmanto nelegālie pārvadātāji. M. Višņevskis teic, ka patlaban likums ļauj soda naudu par pārkāpumu samaksāt gada laikā. Pēc gada, ja nauda nav samaksāta, tās piedzīšanā iesaistās tiesu izpildītājs, bet tad, izrādās, firmas vairs nav. Kontrolieru darbs vējā. Lai vainīgos sodītu, patlaban Tieslietu ministrija gatavo labojumus Ministru kabineta noteikumos, kas liks nelegālajiem un citiem pārvadātājiem soda naudu samaksāt mēneša laikā. Jācer, ka labojumu gatavošana atkal neiestiepsies piecu gadu garumā…
Pūķim cērt vienu galvu?
Rīgas domē teic, ka vairāk nevienu nelegālo pārvadātāju nezinot, tāpēc kontrolē tikai Ogres virzienu. M. Višņevskis pastāsta, ka pērn, pamatojoties uz kontroles dienesta lēmumu, anulēta pārvadātāja licence SIA “Centība Pluss”, kam 2014. gadā kontrolieri sastādīja 82 protokolus un piemēroja naudassodu 29 338 eiro. SIA “Blands” uzlika naudassodu 38 777 eiro, bet SIA “Sky bus” sodīja ar 51 144 eiro.
Bauskas pasažieru pārvadātāja SIA “Aips” vadītājs Uldis Kolužs vērš uzmanību, ka nu jau 15 gadus no “Statoil” degvielas uzpildes stacijas Bauskā un Rīgā no kanālmalas pie Centrāltirgus pasažierus ved uz Bausku, nemaksājot nodokļus. “Pārvadājumus veic ar astoņvietīgām personiskajām vieglajām automašīnām, iespējams, tāpēc pārvadātājus ir grūtāk sodīt. Agrāk pārvadātāji lika logā taksometra zīmi, patlaban neliek. Šie nelegālie uzņēmēji nekur nereģistrējas, nodokļus nemaksā,” tā U. Kolužs.
ATD atzīst – ir zināms, ka nelegālie pārvadātāji ved pasažierus arī uz Jelgavu, uz Liepāju, uz Rēzekni un citām pilsētām. Rīgas domē uzskata, ka no nopietniem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar šo rūpalu, palicis vien tikai “Ešpa transports”. ATD vadītājs Kristiāns Godiņš vakar intervijā Latvijas Radio solīja – esot vienošanās ar policiju par kontrolēm arī citos virzienos. ATD apņemšanos beidzot cīnīties ar nelegālajiem pārvadātājiem varēsim vērtēt rītdien, kad notiks licencēšanas komisijas sēde, kurā vērtēs “Ešpa transports” pārkāpumus.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un LPS aprēķini rāda, ka nelegālie pasažieru pārvadātāji, atņemot pasažierus valsts izsniegto licenci saņēmušajiem regulārajiem pārvadātājiem, liek nodokļu maksātājiem papildus izņemt no maciņa līdz pieciem miljoniem eiro. Proti, tik lieli ir regulāro pasažieru pārvadātāju nesaņemtie naudas ienākumi, kurus tiem kompensē no valsts budžeta.
Pasažieri neaizsargāti
Pasažieri, kas izmanto nelegālo pārvadātāju pakalpojumus, iespējams, ietaupa ceļā vairākas minūtes, tomēr jārēķinās arī ar iespējamām neērtībām. Piemēram, autobusa apturēšanas gadījumā kontroles akta rakstīšana aizņem vismaz 10 – 15 minūtes, bet satiksmes negadījumos pasažieri no valsts nesaņems kompensāciju. Un vēl, protams, nelegālo pārvadātāju nesamaksātie nodokļi samazina valsts budžeta ieņēmumus. M. Višņevskis vērš uzmanību – katrā pārvadātāja apturēšanas gadījumā kontrolieri atklāj pārkāpumus. Viņš vērš uzmanību arī uz likumu ačgārnību, kas kontrolieriem liedz veikt kontroles braucienus. Pavisam Rīgā kontroli uz ielām ik dienu veic divas brigādes – katrā pa diviem darbiniekiem, bet pavisam praktiskajos kontroles darbos ir iesaistīti astoņi darbinieki. Viņi pārbauda arī kravu smagumu un taksometru šoferu darbību. Pērn pavisam soda naudās aprēķināti 116 639 eiro. Ziņu, cik no šīs naudas samaksāts, aizvien nav.
ATD aicina pasažierus nebūt vienaldzīgiem un informēt Valsts policiju, pašvaldību kontroles dienestus un ATD par nelegālo pārvadātāju aktivitātēm.
