Nelegālie tiks izsūtīti – likums nu ir karaļa rokās. Briti imigrantus vairs negaida atplestām rokām 14
Ilze Kalve, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc ilgiem strīdiem britu valdības ierosinātais likums par nelegālo migrāciju (“The Illegal Migration Bill”) stāsies spēkā, līdzko to apstiprinās karalis Čārlzs III. Likums paredz, ka tie, kuri ieradīsies Apvienotajā Karalistē (AK) nelegāli, valstī palikt vairs nedrīkstēs.
Likums karaļa rokās
Jaunais imigrācijas likums šobrīd ir nonācis līdz formālajam karaļa apstiprinājumam, tas nozīmē, ka migrantiem jārēķinās, ka nelegāla ierašanās AK nozīmēs legālu deportāciju, neatļaujot legalizēt uzturēšanos valstī. Ja atgriešanās izcelsmes valstī nav iespējama, tad viņu patvēruma meklēšanas pieprasījums tiks izskatīts trešajā valstī, piemēram, Ruandā. Tāpat tiks pielikts punkts bezgalīgām – un britu nodokļu maksātāju apmaksātām! – tiesas prāvām un pēdējā brīža petīcijām, lai apturētu deportācijas.
Īpaši būtisks ir punkts par modernās verdzības likumdošanas ļaunprātīgu izmantošanu gadījumos, kad patvēruma meklēšanas pieteikums tiek noraidīts. Kā zināms, to bieži izmanto migranti no Albānijas, pat apgalvojot, ka iekāpšana gumijas laivās ir moderno vergturu spiediena rezultāts. Pēc likuma pieņemšanas visi, kuri tiks identificēti kā modernās verdzības upuri, tiks nogādāti izcelsmes valstī vai citā drošā valstī.
Tiks papildināts to valstu saraksts, kuras tiek uzskatītas par drošām. Līdztekus ES valstīm par drošām turpmāk tiks uzskatītas arī Albānija, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Taču tiem, kuri tiešām bēg no vajāšanas un kara, tiks piešķirtas īpašas ikgadējās migrācijas kvotas, lai būtu iespējams pienācīgi parūpēties par iekārtošanos uz dzīvi AK.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jau ir izplatījusi paziņojumu, ka jaunais likums neatbilst starptautiskajiem standartiem.
Migrantus negaida atplestām rokām
Lai arī daudzi vadošie britu mediji izvairās par to runāt un pretmigrācijas demonstrācijas bieži dēvē par “galēji labējo protestiem”, tomēr to pilsētu un ciemu iedzīvotāji, kur ierodas migranti, ir satraukušies. Neskaitāmu nezināmas izcelsmes vīriešu ierašanās pilsētā uz nenoteiktu laiku raisa bažas par savu un tuvinieku drošību. Kā zināms, viens no galvenajiem breksita balsojuma iemesliem bija protests pret nekontrolēto migrāciju, taču pa šiem gadiem problēma ir samilzusi līdz nepieredzētiem apmēriem.
Tā Dorsetā šobrīd notiek skaļi protesti pret baržas “Bibby Stockholm” – peldošas trīsstāvu mājas – ierašanos Portlandes ostā. Tajā tiks izmitināti 506 patvēruma meklētāji, kamēr viņu lietas tiks izskatītas. Te gan jāpiebilst, ka šie 506 migranti ir piliens jūrā, jo nupat, 7. jūlijā, tika sasniegts 2023. gada rekords – gumijas laivās jau ieradušies 686 labākas dzīves meklētāji.
Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka Portlandē, kas ir sešus kilometrus gara sala Anglijas dienvidrietumos ar tikai 13 tūkstošiem iedzīvotāju, nav infrastruktūras, kas spētu uzņemt tādu skaitu vīriešu, jo jau šobrīd salā katastrofāli trūkst ģimenes ārstu. Migranti drīkstēs brīvi pārvietoties, un iedzīvotāji ir noraizējušies par antisociālu uzvedību un iespējamu noziedzības palielināšanos. Tāpat gaidāma nopietna ietekme uz tūrismu un drošību salā, jo skaidrs, ka tāds daudzums jaunu puišu nesēdēs uz vietas garlaikojoties – būs kašķi un kautiņi, kā arī pastiprināta interese par vietējām sievietēm.
“Tas ir cietsirdīgi un neparasti – izvietot patvēruma meklētājus uz baržas, un Portlandei nav nepieciešamās infrastruktūras – slimnīcu un citu iestāžu, lai uzņemtu papildu piecus simtus cilvēku,” ir sašutis Portlandes pilsētas mērs Karalīns Pārks.
Protestos, kas notiek policijas uzraudzībā, piedalās ne tikai tie, kuriem migrantu ierašanās nepatīk (“No To The Barge”/”Baržai – nē”), bet arī tie, kuri visus migrantus gatavi uzņemt atplestām rokām (“Stand Up To Racism”/”Pretojies rasismam”). “Lielākoties vadmotīvs ir peļņa, nevis cilvēki. Tas ir privāts darījums britu Iekšlietu ministrijas un Portlandes ostas starpā. Tas smird, un mēs to neatbalstām,” stāsta kāds protestētājs.
“Kāpēc tieši Portlandē, kas ir tik maza? Kādēļ lielās pilsētas, tādas kā Londona, viņus neuzņem? Francija, Īrija, neviens viņus negrib!” piebalso cits. “Esam noraizējušies par salas sieviešu, jauno zēnu un meiteņu drošību, par to, kādas būs sekas, ierodoties pieciem simtiem ļoti garlaikotu vīriešu, kuriem galīgi nav ko darīt. Esmu noraizējies par savu meitu, esmu internetā iegādājies [personīgās aizsardzības] aerosolus un trauksmes signālus. Tur nav nekāda sakara ar rasismu.”
Taču ne visi ir noskaņoti negatīvi. Vietējās mākslas grupas direktore Roko Holi-Nambija labprāt redzētu salā vairāk migrantu, taču barža neesot pareizais risinājums tiem, kuri pagātnē pieredzējuši traumas: “Viņu lietas jāizskata ātrāk, un tikmēr nepieciešama cilvēku izmitināšana uz sauszemes cilvēku cienīgā un viesmīlīgā veidā.”
Pelna uz migrantu rēķina
Ar jauno migrācijas likumu neapmierināti ir teju visi. Tie, kuri imigrantus negrib, apgalvo, ka likumā ir pārāk daudz caurumu, lai tos varētu apiet ar līkumu, savukārt migrācijas atbalstītāji uzskata, ka apiešanās ar migrantiem jau tagad ir necilvēcīga.
Nupat sācies cits ar migrantiem saistīts skandāls, medijam “Daily Mail” atklājot, cik un kā juristi pelna, iesniedzot viltus patvēruma pieprasījumus. Kāds indiešu izcelsmes žurnālists, uzdoties par ekonomisko migrantu, ir apstaigājis vairākas juristu firmas. Izrādās, par 10 000 mārciņu (11 653 EUR) juristi ir gatavi iesniegt britu Iekšlietu ministrijai viltus patvēruma pieprasījumus, neskatoties uz to, ka “migrants” atklāti saka, ka viņam nav pamata atrasties valstī. Potenciālajam “bēglim” ir iespēja tikt pie izdomātas pagātnes, kas iekļauj seksuālu spīdzināšanu, piekaušanu, cilvēktirdzniecību, nāves draudus, tādēļ iespējams sagādāt arī ārsta atzinumu un pat izrakstīt zāles depresijai. Šāda pieeja garantēšot sekmīgu patvēruma pieprasīšanu 90% gadījumu.
Kontrolējošās institūcijas jau ir reaģējušas uz publikāciju, sakot, ka par negodīgu praksi konkrētam juristam varētu tikt atņemta licence.
VIEDOKĻI
Dr. Alise Donalda, Midleseksas universitātes asociētā cilvēktiesību profesore: “Likumprojekts paredz pastāvīgu aizliegumu tiem, uz kuriem attiecas shēma, kādreiz atkārtoti ieceļot Apvienotajā Karalistē vai saņemt uzturēšanās atļauju vai pilsonību, ar nelieliem izņēmumiem cilvēktiesību vai “nepārvaramu apstākļu” dēļ. Pilsonības aizliegums attiecas arī uz viņu Apvienotajā Karalistē dzimušajiem bērniem.”
Filipo Grandi, ANO Bēgļu aģentūras augstais komisārs: “Šis jaunais likums nopietni iedragā legālo sistēmu, kas jau ir pasargājusi daudzus, tagad pakļaujot bēgļus dzīvības briesmām.”
Envers Solomons, “The Refugee Council” vadītājs: “Vienalga, kurā pusē jūs esat, mēs visi piekrītam apgalvojumam, ka britu patvēruma sistēma ir katastrofālā stāvoklī un ir bijusi tādā pārāk ilgi. Katru gadu tiek iztērēts miljardiem mārciņu nodokļu maksātāju naudas, bet visam par spīti ir uzkrājies pamatīgs daudzums [bēgļu] lietu, kas gaida uz izskatīšanu, pašlaik vairāk nekā 170 000.”
