Šengenas zona ir kritusi 19
Laikā starp diviem bēgļu vilcieniem ilgi runājam ar Mihaelu Bergmanu – jau pie izslēgta mikrofona. Par reinlandiešu izteikto viesmīlību un atvērtību pret svešo ne tikai uz Austrumvācijas, bet arī citu Rietumvācijas zemju fona. Par viņa bērnību, uzaugot vidē ar viesstrādniekiem un tādēļ iemantojot nevis atturību pret ārzemniekiem, bet gan pozitīvu attieksmi pret multikulturālu sabiedrību. Par vācu nacistisko pagātni un tās pārvērtēšanu, par vainas sajūtu, kas nosaka šodienas humāno attieksmi pret bēgļiem. Viņu interesē arī tas, kas notiek Austrumeiropā. Par to viņš neko daudz nezina – izņemot to, ka austrumeiropieši ļoti negatīvi izturas pret bēgļiem. “Un kā jūs domājat – ja jūs to visu uzrakstīsiet, vai šajā sabiedrībā kaut kas mainīsies?”
Austrumeiropā droši vien daudzi pirmām kārtām dzirdētu to, ko nakts otrajā pusē stāsta kāds arābu valodas tulks. Ap 70 procentu sīriešu, kuriem viņš tulkojis, viņaprāt, esot ieradušies Vācijā ekonomisku iemeslu dēļ. Tie Sīrijas reģioni, no kuriem nāk viņa sarunu biedri, esot droši. “Ko nozīmē – drošs?” jau dienu vēlāk smaidot jautā vācu žurnāliste, kuras specializācija ir arābu valstis un kurai esmu pārstāstījis viņa teikto. “Nav tādas vietas, kas Sīrijā būtu droša,” uzskata žurnāliste. Sabrukušā valstī jebkura vieta, kas šodien ir droša, jau rīt var kļūt par visnedrošāko.”
Svētdienas vakars Vācijā pienāca ar jaunu pavērsienu, kas patiesībā bija jau gaidāms pirms nedēļas, taču neviens nezināja, kad tieši tas notiks – uz laiku ir atjaunota robežkontrole uz Vācijas robežas ar Austriju. Tikai vēl pirms pāris dienām Vācijas kanclere Angela Merkele pirmo reizi paziņoja: bēgļu plūsmai uz Vāciju neesot nekāda noteikta ierobežojuma. Tagad šis solis tiek pamatots ar to, ka jādod atelpa Vācijas federālajām zemēm, it sevišķi Bavārijai, jo tās fiziski vairs nespēj tikt galā ar milzīgajiem bēgļu pūļiem. Šis solis būšot pārejošs, tikai uz laiku. Tomēr Eiropas idejas ikona – Šengenas zona – simboliski ir kritusi.
