Bez dokumentiem, bez reģistrācijas 19
Tas, ka Dublinas regula vairs īsti nav spēkā, protams, ir zināms jau sen. Grieķija un Itālija to vairs neievēro. Vācijas mediji pirms vairākiem mēnešiem ziņoja arī to, ka šo regulu pārkāpj pati Vācija – valsts, kas vēl pirms neilga laika dedzīgi pārmeta tās pārkāpšanu Itālijai un Grieķijai. Bavārijas policisti, nespēdami tikt galā ar milzīgo bēgļu pieplūdumu, nezināmam skaitam imigrantu, nenoņemot pirkstu nospiedumus un nereģistrējot, bija ļāvuši doties tālāk, kur vien viņi vēlas – uz Vāciju vai citām valstīm. Taču tobrīd šī situācija netika uztverta kā pieņemama, bet gan kā policijas nepietiekamo jaudu sekas.
Tas, kas notiek šodien, – vācu pilsētas amatvīrs Dublinas regulu atklāti sauc par teoriju – vēl pirms pāris mēnešiem nebija iedomājams. Viņš to, protams, nedarītu, ja tam nebūtu skaidra akcepta valsts augstākajā politiskajā vadībā. Par to, ka Dublinas regula vairs netiks ievērota attiecībā uz bēgļiem no Sīrijas (un viņi, ierodoties Vācijā, netiks nosūtīti atpakaļ uz valstīm, kurās pirmoreiz reģistrējušies), Vācija oficiāli paziņoja jau 25. augustā. Taču praksē, šķiet, tas attiecas uz visiem, ne tikai Sīrijas bēgļiem.
Astoņpadsmitgadīgais Melats ir no Irākas Kurdistānas. Viņš atbraucis uz Ziemeļreinu-Vestfāleni vēlākajā bēgļu vilcienā – no Minhenes. Ir ap pulksten četriem naktī, kad viņš, ģērbies šortos un sporta kurpēs, mani uzrunā Diseldorfas lidostas stacijas uzgaidāmajā telpā. Uzrunā gan nebūtu pareizi sacīts – viņš man mēmi rāda savu viedtālruni, kurā redzams kāds Vācijas numurs. Viņš vēlas piezvanīt. Pa telefonu pārmijis dažus vārdus kurdu valodā, viņš sniedz tālruni man atpakaļ. “Labvakar, kur jūs esat? Vai varat palīdzēt manam radiniekam? Viņam jātiek uz Heidelbergu, bet viņam nav naudas. Vai jūs varētu viņam nopirkt biļeti? Vēlams, uz vilcienu bez pārsēšanās, jo citādi viņš galā netiks.” Runātājs ir Arafs, viņa Vācijā dzīvojošais tēvocis. Vēlāk noskaidrojas, ka Heidelberga ir tikai starpstacija Melata ceļā – viņš, tāpat kā daudzi, tālāk vēlas braukt pie radiniekiem uz Helsinkiem. Melats nav reģistrēts nekur, nekur Eiropā nav nodevis pirkstu nospiedumus, viņam nav arī nekādu dokumentu. Tulks Mousa Salaimans Melatam palīdz iesēsties vilcienā uz Heidelbergu. Pēc trim stundām pienāk īsziņa no tēvoča Arafa – Melats ir izkāpis Heidelbergas centrālajā stacijā, viss kārtībā.
