Neļaut sevi noķert tīklā 7
Linda Dombrovska, žurnāla “Medības” galvenā redaktore, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sociālie tīkli ir kļuvuši par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, vai mums tas patīk vai ne. Gandrīz visi lieto kādu no tīkliem, citreiz pat neapzinoties, ka to dara. Arī “Youtube”, “WhatsApp” un “Pinterest” skaitās sociālie tīkli, jo ļauj cilvēkiem komunicēt, iegūt informāciju un publicēt savu saturu. Daudzi skaļi saka, ka nevēlas savu laiku tērēt sociālajiem tīkliem, bet vienlaikus paši skatās tajos jautrus kaķu video, seko ceļotāju piedzīvojumiem, skatās pavāru raidījumus un meklē idejas jaunam dzīvokļa dizainam.
Tīmeklis ir lielisks instruments, ko var izmantot arī lietderīgi, ne tikai ieplestām acīm stundām skrullējot “Instagram” vai “Tik Tok” īsvideo. “Facebook” piedāvā unikālu iespēju atrast un sazināties ar cilvēkiem, kuru tālruņa numuri sen pazaudēti. “Pinterest” nodrošina iespēju iegūt idejas visādām praktiskām lietām, piemēram, mājas pārbūvei. “Youtube” pamācošos video var izmantot, lai, piemēram, uzzinātu, kā nomainīt automašīnai riepu, bet “Tik Tok” nereti tiek izmantots pat plašāk nekā “Google”, lai atrastu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.
Kā lietot sociālos tīklus, lai tas būtu droši un lietderīgi? Ja ievēro vairākus būtiskus nosacījumus, vandīšanās pa tīmekļa ārēm patiesībā sagādās prieku un būs noderīga. Esot uzmanīgiem, var arī ļoti vienkārši izvairīties no“spamotājiem” (personām un grupām, kas internetā sūta ziņas, kuras jūs nevēlaties saņemt) un “skameriem” (personas, kas īsteno krāpnieciskas shēmas). Tātad šeit svarīgi nosacījumi, kas jāievēro, lai šī pieredze nebeigtos ar vīrusu datorā, bet sliktākajā gadījumā – ar tukšu bankas kontu vai izkrāptu dzīvokli.
″Gribu būt draugs!″
Ideja par to, ka ar vienu klikšķi sejasgrāmatā jeb “Facebook” var kļūt par draugiem, daudziem šķitīs nepieņemami, jo draudzību taču pārbauda ar uguni un asinīm. Tomēr mūsdienās nav vajadzīgi tik dramatiski savas draudzības pierādījumi. Savu kopienu “Facebook” var veidot, apstiprinot savus t.s. draugus. Tie ir cilvēki jeb drīzāk profili, kuru ierakstus redzēsiet savā laikajoslā un kuri redzēs jūsu ierakstus. Šādā veidā var piesekot interesantiem cilvēkiem, ar kuriem ikdienā nebūtu iespējas jebkādā citā veidā komunicēt. Lai saprastu to, kā sociālie tīkli padara komunikāciju vienkāršāku, jāsaprot, ka, piemēram, “Twitter” ir iespējams uzrunāt Īlonu Masku un pastāv liela iespēja, ka viņš arī atbildēs. Šajā ziņā komunikācijas principi neatšķiras dažādiem sociālajiem tīkliem, lai tas būtu “Facebook”, “Twitter” vai kas cits.
Tātad, ja vēlies pasargāt sevi no dažādiem krāpniekiem un viltus profiliem, draudzību apstiprini tikai tiem cilvēkiem, kurus zini. Ja par “draugu” piesakās kāds svešais, vienmēr novērtē personas profilu – cik tam ir draugu, kad izveidots profils, cik daudz un kādi ieraksti, vai vispār ir profila bilde un vai tā ir reāla. Sliktais tonis ir izveidot profilu bez bildes, tas rada iespaidu, ka profils ir anonīms un drīzāk uzvedas kā tāds “lūriķis”, nevis aktīvi iesaistās komunikācijā. Ja profilam nav draugu, nav bildes, profils izveidots pavisam nesen, nav ierakstu – visticamāk, ka tas ir viltus konts.
Pat tad, ja vārds var šķist latvisks. Tādus neapstiprināt, vēl vairāk – neiesaistīties nekādā sarakstē ar šo, visticamāk, kaut kur Pakistānā sēdošu anonīmu krāpnieku, kurš uzdodas par izbijušu armijas ģenerāli. Šāda komunikācija parasti ir klasiski nemainīga. No tāda profila var saņemt jautājumus – no kurienes esi, ar ko nodarbojies? Tad seko teksts – vēlos Tevi tuvāk iepazīt un ar Tevi draudzēties. Tad, kad parasti pajautā – kādā nolūkā raksti, atbilde parasti ir nesakarīga. Ar tādiem pavisam vienkārši – nobloķēt! Neviens no šī profila īsti negrib draudzēties, visticamāk, tikai izkrāpt naudu. Ak, jā – viņi arī bieži stāsta, ka pirms pieciem gadiem zaudējuši savu partneri un tagad vieni paši audzina bērnus. Tas ir klasiskais stāsts
“Facebook” draugu neapstiprini, ja:
Profilam nav attēla
Profilā nav aktuālu ierakstu
Profilam ir maz draugu un tas nesen apstiprināts
Profila īpašnieks ir nezināms
Profila vārds ir aizdomīgs
Sargā savus datus
Ir grūti iedomāties, kādos tik neiedomājamos veidos krāpnieki un ļaundari var izmantot sociālajos tīklos publicētu informāciju, tādēļ ir mazliet jāpiedomā – kādu informāciju un kad publicē. Pašam ir jāsaprot, kāda iemesla dēļ gribi sociālajos tīklos dalīties ar savas dzīves mirkļiem. Citi stāsta par lieliem dzīves notikumiem – saderināšanos, kāzām, kādu zaudējumu. Šoreiz runa nav par biznesa kontiem, kur publicētās informācijas saturs orientēts uz pārdošanas palielināšanu vai zīmola atpazīstamības veidošanu.
Šoreiz runa ir par privāto kontu. Daudzi izmanto iespēju, lai savai kopienai kaut ko pajautātu, piemēram, kāda citiem varētu būt bijusi pieredze ar konkrētu firmu, vai par to, kur kaut ko nopirkt. Citi grib varbūt palielīties ar jaunu darba vietu, ideālu ceļojumu, kādu pirkumu.
Publicēt var jebko, bet jāsaprot, ka jebkas, kas ir publicēts internetā, paliks vienmēr, pat tad, ja vēlāk to izdzēsīsi, jo kāds būs uztaisījis ekrānuzņēmumu, padalījies, lejuplādējis bildes. Pirmkārt, nepublicē nekad savu mājas adresi, dokumentus, kuros redzams personas kods. Jā, datu aizsardzībai ir liela nozīme, jo šos datus krāpnieki var izmantot ļauniem nolūkiem. Otrkārt, izvēlies, kādai auditorijai informāciju publicēt. Piemēram, ieraksti “Facebook” var būt redzami publiski vai tikai draugiem.
Jebkāda veida personīgu, varbūt sensitīvu, informāciju labāk publicēt tikai draugiem, nevis publiski. Treškārt, ja dodies ceļojumā, ierakstus varbūt publicē ar laika nobīdi. Ir bijuši gadījumi, kad ļaundari sociālajos tīklos pamana, ka, piemēram, dzīvokļa īpašnieks devies atvaļinājumā, tikmēr mierīgi un nesteidzoties tajā ielaužas un aplaupa. Ceturtkārt, četras reizes nomēri, pirms publicē savu bērnu, radinieku, draugu un savas bildes. Ja tās ir pieejamas publiski, ņemiet vērā, ka tās principā var izmantot jebkādiem citiem mērķiem. Piektkārt, svarīgi ir ievērot likumu, jo draudi valdībai vai Saeimai var beigties ar drošības dienesta vizīti.
Tas gan nenozīmē, ka sociālajos tīklos būtu jāievēro publicēšanas “celibāts”, drīzāk jāizvērtē, ko un kādiem nolūkiem publicē. Var rakstīt par saviem hobijiem, interesantām grāmatām, labu vai sliktu pieredzi ar kādu preci vai pakalpojumu. Var uzdod jautājumus, saņemt atbildes, dalīties pārdomās. Tas viss ir jautri un var būt arī ļoti lietderīgi, bet personīgu informāciju labāk tomēr paturi personīgu.
Pats piedomā par datu aizsardzību
Nepublicē savu adresi, kontaktus, ja nevēlies, ka kāds pēkšņi ierodas ciemos
Nepublicē dokumentus, kuros redzams personas kods vai cita sensitīva informācija
Padomā, pirms publicē savu bērnu, radu, draugu un savas bildes
Nedraudi, uzvedies pieklājīgi
Neatver vīrusu
Lai arī sociālajos tīklos iespējams atrast daudz derīgas informācijas, sekot līdzi aktualitātēm, sazināties ar draugiem un paziņām, tajos var arī saķert visādas tīmeklim raksturīgas seksuāli transmisīvas slimības – tēlaini runājot.
Ļaundari var izmantot sociālo tīmekli, lai ar vīrusa palīdzību iekļūtu jūsu datorā vai viedierīcē un zagtu datus, informāciju. Ne vienmēr antivīruss šajā situācijā palīdzēs, bet piedzīvot dažu labu nepatīkamu mirkli gan sanāks.
Tātad. Nekad nekad never vaļā saites un video, kurus atsūta pat zināmi draugi, bet kuru virsraksti skan šādi: “Paskaties, ko par tevi saka šajā video!”, “Paskaties, kurš nomiris!”, “Es redzēju tevi šajā video!”. Versiju ir daudz, bet cerams, ka domu sapratāt! Par jebkuru aizdomīgu saiti vari pajautāt draugam: “Kas tas ir, ko tu man atsūtīji?” Bieži vien “Facebook” draugs nemaz nezina, ka kaut ko atsūtījis, jo aizkadrā nodevīgi darbojas vīruss. Tas pats attiecas uz jebkuru citu sociālo tīklu – nekad never vaļā jebko aizdomīgu, nezināmu vai nesaprotamu. Labāk pārjautā.
Pasargā sevi no vīrusa
Never vaļā nezināmas saites
Ja kāds atsūta aizdomīgu saiti, paprasi, kas tas ir
Nespied uz dīvainiem, kliedzošiem virsrakstiem
Ja negribi publicitāti, nepublicē
Vienīgais, kuram būtu jārūpējas par savu drošību un privātumu, esi pats! Ja kaut kas ir publicēts internetā, tad īsti nekur nepazudīs. Tādēļ, ja nevēlies publicitāti, cilvēku uzmanību, to, ka citi sāk izmantot tavas bildes un video, tos nepublicē. “WhatsApp” lietotnē publicēts interesants, sensacionāls vai aizraujošs video vai fotoattēls aplido Latviju maksimums 24 stundu laikā. Viens pārsūta, kāds cits ieliek kādā grupā, pārsūta, un tā informācija aiziet kā uguns pakulās, un tad to vairs apturēt nevar. Pēc tam protestēt, ka video vai fotoattēls bija privāts, vairs nav nekādas jēgas un pamata, jo pats taču palaidi pasaulē šo informāciju. Tas pats attiecas arī uz citiem sociālajiem tīkliem.
Kad pie Gulbenes bija pieklīdis lācis, kuru cilvēki brauca barot, kas pēc būtības jau ir bīstami, taisīja selfijus un lika “Facebook”, protams, pievērsa sev sabiedrības uzmanību, un pēc tam sekoja daudz komentāru un dalīšanās, par ko pašu foto autori bija sašutuši, jo viņi taču nebija devuši atļauju bildes izplatīt. Ja foto nonāk “Facebook”, “Twitter”, “WhatsApp” un tauta to paķer, šo procesu vairs apturēt nav iespējams. Tādēļ vēlreiz – ja nevēlies piesaistīt sev uzmanību, nepublicē nedz sociālajos tīklos pat privātās grupās, jo no turienes tāpat attēlus un video var izkopēt. Vēl vairāk – nevienam šos foto un video nesūti.
Negribi publicitāti, nepublicē
Ja nevēlies, ka foto vai video redz citi cilvēki, nesūti tos nevienam°
Personīgus fotoattēlus vai video nepublicē sociālajos tīklos
Nedalies ar informāciju, ja nevēlies, ka tā kļūst publiska
Analizē informāciju, ko lasi
Sociālos tīklus plaši izmanto, lai iegūtu vieglu peļņu uz cilvēku lētticības rēķina. Kā strādā “troļļi” un t.s. “klikbeiti”, un ko tas nozīmē? Skaļš virsraksts par paceltiem nodokļiem, kliedzoša informācija par kādu politiķi, pilnīgi neticams apgalvojums – tas viss ir domāts viena iemesla dēļ – lai cilvēki uz šīm saitēm klikšķinātu un paskatītos, kas tad tur tāds ir rakstīts. Šādu taktiku izmanto visi – gan leģitīmi mediji, gan arī “troļļi”. Iemesls viens – cilvēki vienkārši nelasa rakstus ar garlaicīgu virsrakstu. Padomā pats, uz kādiem virsrakstiem pēdējā laikā esi reaģējis. Tomēr ne vienmēr intriģējošs virsraksts nozīmē to, ka nokļūsi pie objektīva un profesionāla informācijas sniedzēja.
Pirmkārt, ieraugot savā laikajoslā kādu interesantu virsrakstu, pirms spiest uz saites vai padalīties ar ierakstu, paskaties, kas ir informācijas avots. Vari vairāk vai mazāk uzticēties lieliem ziņu portāliem vai aģentūrām, bet “klikbeiti” mēģinās potenciālo upuri apmānīt un savas mājaslapas nosauks līdzīgos vārdos, kādi ir pazīstamiem un uzticamiem portāliem. Viens teorētisks piemērs. Visi zina “Latvijas Avīzi”, un, ja kāds mēģinātu to imitēt, tad mājaslapa būtu, piemēram, “reallatvijasavize.com”. Līdzīgi var veidot mājaslapu nosaukumus ar portālu “Delfi”, “Apollo” un “LA.LV” integrētiem nosaukumiem. Ja informācijas avota nosaukumā kaut kas šķiet nepareizi, sagrozīts vai dīvains – nespied! Uzspiežot kļūsi par viltus ziņu upuri, vāksi klikšķus krāpniekiem, vari savu datoru un datu drošību pakļaut vīrusu uzbrukumam.
Otrkārt, ja tomēr esi uzspiedis lapai, kurā liek reģistrēties, lai piekļūtu informācijai, ātri ver lapu ciet. Lielākie ziņu avoti, lai izlasītu kādu ziņu, neprasa, lai tajā reģistrētos. Tiek nereti piedāvāts arī maksas materiāls, bet tas parasti ir skaidri saprotams, lapā norādīts.
Treškārt, cilvēku uzmanību piesaista ar skandalozām ziņām. Izlasot virsrakstu, padomā – vai tiešām šādam apgalvojumam ir kāds pamats. Ja, piemēram, parādās ziņa par pēkšņu nodokļu celšanu, vispirms paskaties zināmo mediju laikajoslās, jo, visticamāk, tie par tādu ziņu rakstīs. Ja šādas ziņas nav, tad, visticamāk, kāds mēģina uz viltus ziņu āķa uzķert kārtējo upuri. Vienmēr, pirms spiest uz saites – padomā, paanalizē, pārbaudi informācijas avotu un labāk tomēr uz saites nespied, ja kaut viens no minētajiem punktiem rada aizdomas.
Nekļūsti par “klikbeitu” un viltus ziņu upuri
Kliedzoši virsraksti piesaista uzmanību, to mērķis ir vākt klikšķus
Pārbaudi informācijas avotu – viltus ziņu izplatītāji mēģinās apmānīt
Nespied uz skandaloziem, neticamiem virsrakstiem
Pārbaudi citus informācijas avotus, vai tiešām skandalozā ziņa ir patiesa
Ziņo par viltus profiliem un viltus ziņām
Nedomā, ka viss ir bez maksas
Domāt, ka jebkura informācija mūsdienās ir bez maksas, ir naivi. Citi iedomājas, ka, lasot ziņas digitāli, nevis drukātā versijā, tas ir absolūti bez maksas. Tā gluži nav. Pērkot, piemēram, drukātu izdevumu, zini, par ko samaksā. Tomēr, uzspiežot uz kādas saites, nemaz nepamani, ka ar vienu klikšķi jau esi samaksājis un pakļāvis sevi reklāmas ietekmei. Pirmkārt, ar savu klikšķi jau radi peļņu dažādiem portāliem.
Otrkārt, ja neesi nobloķējis reklāmas, tiec pakļauts to ietekmei. Treškārt, tiek uzraudzītas izvēlētās intereses un attiecīgi tiek arī pēc tam piedāvāts attiecīgs saturs laikajoslās. Ja esi iedomājies, ka pilnīgi kontrolē to, ko lasi, tad atmet šo naivumu. Algoritmi analizē tēmas, kas interesē, un pēc tam attiecīgi arī šīs tēmas piedāvā ziņu lentēs. Varbūt esi ievērojis, ja paskaties kādu lidojumu, ko varētu izvēlēties tuvākajā laikā, gandrīz nekavējoties pēc tam visur, kur vērsi vaļā informāciju, jau gaidīs, piemēram, “Air Baltic” reklāma. Tas pats attiecas uz urbjiem, makšķerēšanas ekipējumu utt.
Labākais veids, kā ar to cīnīties un sevi pasargāt, ir apzināties un saprast to, kādā veidā meklētājos un sociālajos tīklos parādās informācija. Ja to zini un saproti, tad savā ziņā arī kļūsti mazliet imūns pret nevajadzīgām reklāmām, viltus ziņām un troļļu uzbrukumiem. Jāatceras gan arī, ka jebkura informācijas sagatavošana nav bez maksas, tādēļ atbalsti ar savu klikšķi tos informācijas avotus, kam uzticies, lai tie turpmāk varētu piedāvāt salīdzinoši objektīvu informāciju. Reklāma ir laba, jo piedāvā iespējas izvēlēties. Vienīgā problēma – pašam ir jāsaprot, ko gribi un kas ir nepieciešams.
Ziņo!
Digitālās vides drošība ir arī katra atbildība, tādēļ katrs var sniegt savu mazo artavu, rūpējoties par to, lai maksimāli izskaustu viltus ziņu, “klikbeitu” izplatību un krāpnieku darbošanos.
Ziņo par viltus ziņām un neīstiem profiliem
Ja kāds izplata viltus ziņas, norādi uz to un ziņo par ierakstu
Bloķē viltus profilus un viltus ziņu izplatītājus
Atzīmē, ka savā laikajoslā nevēlies redzēt viltus ziņu profilu publicēto informāciju
Arī sociālajos tīklos komunicē pieklājīgi un cienīgi – anonimitāte nedod tiesības uzvesties kretīniski
Cieni citus, un citi cienīs tevi
Rūpīgi izvērtē informāciju, kas parādās laikajoslā
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
