Uzlabojumi būs, bet – nelieli 15
Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis Jānis Felsbergs tikšanās reizē aktualizēja jautājumu par kraso ienākumu līmeņa atšķirību kaimiņu novados, pēc kura pensionārus var atzīt par trūcīgiem un maznodrošinātiem. Ministrs atbildēja, ka Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai nākamajiem trim gadiem, kura ietvaros paredzēti atbalsta pasākumi arī pensijas vecuma iedzīvotājiem. 2020. gadā paredzēts noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu visā valstī, kā arī noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni. Patlaban noris darbs pie grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kas paredzot, ka no nākamā gada pensiju indeksāciju veic, ņemot vērā darba stāžu. Iespējamais palielinājums, ņemot vērā darba stāžu, kas lielāks par 30 gadiem, varētu būt 60% no iemaksu algas palielinājuma, bet ar darba stāžu, kas lielāks par 40 gadiem, – 70% no iemaksu algas palielinājuma. Absolūtos skaitļos gan tas nebūtu tik vērā ņemams un svārstītos no aptuveni 2 līdz 4 eiro. Vēl paredzēts palielināt minimālo ienākuma līmeni no pašreizējiem 49,08 eiro līdz 94 eiro. Un, lai visas izmaksas negultos uz pašvaldībām, plānots līdz 95 eiro (esošo 65 eiro vietā) pacelt arī minimālās pensijas apmēru ar nosacījumu, ka starpība tiek segta no pamatbudžeta, lai neskartu pārējo pensionāru intereses. Tas prasītu papildu 7 – 9 miljonus eiro. Nupat ministrija iesniegusi aprēķinus Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā par piemaksu palielināšanu personām, kas pensionējušās līdz 1996. gadam, kam paredzēts palielināt piemaksu par katru darba stāža gadu – 1,50 eiro esošā viena eiro vietā. Tā kā vidējais stāžs ir 30 gadi, tad tas piemaksu palielinātu vidēji par 15 eiro. Tam no sociālā budžeta tiks atvēlēti 30 miljoni eiro gadā.
“Kā suņi ilgojamies un ejam uz zārku”
Emocionālas diskusijas pensionāru sapulcē izraisīja arī Latvijas Televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” redzētais, kur pretnostatīti pensionāru dzīves apstākļi Latvijā un Zviedrijā. “Tādus raidījumus labāk nerādīt. Mums vienkārši miegs nenāk, redzot, kā vecumdienās dzīvo zviedri, – ceļo un bauda dzīvi. Mēs kā suņi ilgojamies, kārojam, gaidām, sapņojam par šādu dzīvi un lēnām ejam uz zārku,” sacīja pensionāre no Pļaviņu novada Terēza Kārkla. Lai kāda būtu neticība politiķiem, ministrs lūdza novērtēt pensionārus to, kas tiek darīts, lai viņu labklājība pieaugtu, un nepakļauties populismam. “No vienas puses, ir problēmu saraksts, no otras – budžeta iespējas. Zviedrijā ne visi pensionāri var atļauties dzīvot, kā parādīts filmā. Arī tur ir cilvēki trūcīgo statusā. Tā ir cilvēku tracināšana. Man nav saprotams, kāds mērķis bijis šim raidījumam. Ja mēs sakām, ka zviedriem ir ļoti laba dzīve, tad jāpasaka arī, ka zviedri savukārt apskauž Luksemburgu. Katra valsts attīstās, un panākt vai apdzīt vienai otru ir praktiski neiespējami,” diskusijā sacīja ministrs.
Vēl J. Reirs centās pārliecināt seniorus, ka transporta nodokļa iekļaušana degvielas cenā nenāktu par labu pensionāru labklājībai, jo līdz ar degvielas pieaugumu dārgākas kļūtu visas patēriņa preces. Aplausu vētru izpelnījās kādas pensionāres jautājums ministram: “Kā, godīgi strādājot, var tikt pie miljoniem?” Uz to Reira kungs smaidot atbildēja, ka nezinot.
