21
Vai iesaukuma modelis būtu ieteicams arī Latvijai?
Zviedrija ir valsts ar deviņiem miljoniem iedzīvotāju, līdz ar to ir pietiekams skaits cilvēku, kurus varat iesaukt katru gadu. Es teiktu – jā, kāpēc gan ne. Mēs varam kombinēt iesaukuma un līguma sistēmas, lai iesaistītu cilvēkus bruņotajos spēkos. Tā tas notiek arī Dānijā un Norvēģijā. Ir grūti, ja ir maz iedzīvotāju, jo tad ir mazāk iespēju dabūt lielāku un kvalitatīvāku skaitu karavīru. Mēs Zviedrijā nevēlamies iesaukuma sistēmu veidot ar varu – ja cilvēks nevēlas un aiziet no dienesta, tā ir viņa izvēle. Vecajā sistēmā par atteikšanos no dienesta varēja nokļūt cietumā. Tagad mēs vēlamies tādu sistēmu, kas strādā efektīvi.
Tuvākajos gados Zviedrija plānojusi uzlabot savus bruņotos spēkus. Vai tas saistāms ar drošības situāciju reģionā?
Pamatā, jā. Bija laiks, kad mūsu bruņoto spēku spējas bija kritušās, bet, ņemot vērā drošības situāciju, mēs veicam investīcijas bruņotajos spēkos, lai tie būtu spēcīgāki. Jaunie ieguldījumi pašlaik paredzēti 11 procentu apmērā, bet ar to, manuprāt, nepietiek, investīcijas jāturpina. Es vēlētos, lai tās būtu divtik lielas.
Jūs esat uzsvēris, ka būtisks ir “totālās aizsardzības” koncepts.
Valsts aizsardzībā ir jāiesaista visa nācija, ne tikai militārā joma. Jā, valsts aizsardzības priekšplānā jābūt spēcīgiem militārajiem spēkiem, bet jābūt aptverošai sabiedrības iesaistei. Ja, piemēram, jūsu finanšu sistēma vai enerģētikas sistēma ir vāja, tad jums ir ievainojamas vietas. Galu galā “totālās aizsardzības” koncepts ir vajadzīgs, lai uzturētu nacionālu valsti. Ir lietas, ko Latvija militārajā jomā var izdarīt pati, bet, kad jūs pievienojāties NATO, tad arī notika pienākumu dalīšana – jūs atbildat par tām spējām, kuras paši varat nodrošināt, bet alianse rūpējas par citām. Piemēram, Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija ir labākais piemērs.
Zviedrija nav iesaistījusies NATO, bet ir tās partnervalsts. Vai nākotnē iespējama jūsu valsts pievienošanās NATO?
Pašlaik mūsu valstī notiek neliela diskusija par šo jautājumu. Tomēr, lai iestātos NATO, mums būs nepieciešams referendums, un, ja tas notiks, tad pirms tā nepieciešamas plašas diskusijas sabiedrībā. Tomēr jau pašlaik sabiedrības atbalsts Zviedrijas iespējamai iestājai NATO pieaug.
Intervija veikta ārpolitikas un drošības foruma “Riga Conference” laikā
