Neļausim pensionārus padarīt vēl trūcīgākus. Saruna ar Jāni Felsbergu 21
Aprīļa nogalē notika Zemgales reģiona pensionāru organizāciju apvienības un Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotā konference, kurā piedalījās vairāk nekā 120 dalībnieku.
Kā teic konferences organizators, Latvijas Pensionāru federācijas pensiju komisijas vadītājs Jānis Felsbergs, konferences mērķis bija darīt zināmas pensionāru vairākumam būtiskas ilglaicīgi nerisinātas problēmas ES Parlamenta un 12. Saeimas deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām, lai varētu novērtēt viņu attieksmi pret tām. Sarunā ar J. Felsbergu tuvāk par šīm problēmām.
– Konferences rezolūcijā rakstāt, ka apmēram 82% pensionāru Latvijā ir maznodrošināti, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm viņiem jāmaksā visvairāk no saviem ienākumiem par ārstēšanos, medikamentiem, elektrību un citiem komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un ka 21% lielais PVN Latvijā ir trešais augstākais starp ES valstīm. Kā domājat risināt pensionāru nabadzības jautājumu?
J. Felsbergs: – Piemēram, ierosinām noteikt visās Latvijas pašvaldībās vienādu minimālo sociālo pabalstu bāzes līmeni, ko kompensē no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Šobrīd maznodrošinātā statuss tiek noteikts tikai 39 no 119 Latvijas pašvaldībām, bet atlikušajās – nabadzības slieksnis. Diemžēl tas jau kopš 2010. gada ir 128 eiro liels, kaut gan patiesībā tam vajadzētu būt 160 eiro lielam – pusei no minimālās algas, kas šogad noteikta 320 eiro.
Nezinot datus par pašvaldības maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, nevarēja arī ieviest elektrības tarifu pieauguma kompensāciju caur pašvaldībām. Līdz ar to konferencē pieņēmām rezolūcijas punktu, ka līdz 2015. gada budžeta pieņemšanai Labklājības ministrijai jānosaka objektīvi rādītāji, kas pamato nabadzības slieksni, un jāsakārto šis jautājums. Citādi lielākajai daļai pensionāru 1. oktobra pensiju indeksācijas pieaugumu pilnībā nāksies tērēt elektrības tarifu pieauguma apmaksai no nākamā gada janvāra. Konferencē arī tika atbalstīta Pensionāru federācijas prasība valdībai elektrības tarifu kompensāciju veikt arī pensionāriem, bet gadījumā, ja valdība nepieņems lēmumu kompensēt pensionāriem mājsaimniecību elektrības tarifu pieaugumu no nākamā gada janvāra, pensiju indeksāciju šā gada 1. oktobrī veikt ar indeksu, kas kompensē šo pieaugumu. Nav pieļaujams, ka pensionāru vairākums atkal tiks padarīts trūcīgāks uz valsts budžeta taupīšanas rēķina.
Tāpat katrā pašvaldībā vajadzētu būt sociālā pabalsta līdzekļu fondam neparedzētiem gadījumiem, it īpaši veselības izdevumu kompensēšanai iedzīvotājiem, kas paši nevar apmaksāt pakalpojumu tā dārdzības dēļ un maksājums pārsniedz pašvaldībā noteikto palīdzības maksimumu.
– Konferencē tika arī ierosināts Labklājības ministrijai kā atbildīgajai ministrijai par Latvijas iedzīvotāju labklājību panākt PVN likmes samazināšanu līdz 10% pamata pārtikas produktiem, sākot ar nākamo gadu. Vai tas ir reāli?
– Šobrīd Saeimā iesniegti 16 000 iedzīvotāju parakstu par PVN samazināšanu pirmās nepieciešamības precēm, un Saeimai tas jāizskata, un mēs tam pievienojam savu balsi. Svarīgi, ka PVN samazināšana palīdzētu ne tikai pensionāriem, bet, kā to norādījuši eksperti, atdzīvinātu visas Latvijas ekonomiku.
Iestājamies arī par to, ka līdz nākamajam gadam jārod risinājums vientuļo pensionāru materiālai nodrošināšanai, kas ļautu tiem apmaksāt komunālos maksājumus, pārtiku un izdevumus par veselību un zālēm. Šādu pensionāru prasību valdība un Saeima jau daudzus gadus bez nopietna pamatojuma atsakās izskatīt. Taču kā lai izdzīvo ar vienu pensiju tie cilvēki, kam tuvākie ģimenes locekļi aizsaulē, bet pensija maza, neraugoties uz darba stāžu 50 un vairāk gadu? Igaunijā un Lietuvā šāds atbalsts jau sen tiek noteikts, bet Austrijā pat raugās, lai vīra un sievas pensija kopā sasniegtu konkrētu summu, un, ja ienākumi ģimenē ir par to mazāki, starpība tiek piemaksāta tieši sievas pensijai. Gadījumā, ja vīrs aiziet mūžībā, sieva saņem piemaksu, lai viņas ienākumi sasniegtu valstī noteikto dzīves līmeņa minimumu.
Labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš arī piedalījās mūsu konferencē, gan uzreiz pateica, ka ministrijā netiks domāts par pārdzīvojušo pensionāru atbalstu. Jau iepriekš LM mums paudusi savu viedokli: tā kā persona neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas pārdzīvojušā laulātā apdrošināšanai, šādai pensijai nav seguma sociālās apdrošināšanas iemaksu likmē.
Tomēr, tā kā šī problēma ir atrisināta vairumā ES valstu, kā arī Igaunijā un Lietuvā ir šāds atbalsts vientuļajiem pensionāriem, konferences dalībnieki uzskatīja, ka mūsu Labklājības ministrija ir spējīga rast šā jautājuma risinājumu. Vientuļie pensionāri, vientuļās māmiņas un ilgstošie bezdarbnieki ir mūsu sabiedrības visnabadzīgākie iedzīvotāji. Ir pienācis laiks parūpēties par viņiem.
– Kā vēl vienu prasību izvirzāt no 2015. gada atjaunot piemaksu pie pensijām, veikt piemaksu palielināšanu, ja mazo pensiju indeksācijā neizmainīs likumu par algas indeksa piemērošanu 100% vai 50% no algas indeksa, un uzsākt piemaksu indeksāciju kopā ar pensiju indeksāciju. Kādēļ piemaksu atjaunošana ir tik būtiska?
– Uzskatām, ka, neveicot piemaksu indeksāciju pie pensijām, tās zaudē savu jēgu, zūd to vērtība. Tāpat pakāpeniski jāpalielina piemaksas pie pensijām par darba stāžu līdz 1995. gadam un jāatjauno piemaksas no jauna piešķirtajām pensijām, ko pārtrauca no 2012. gada, tādējādi diskriminējot pensionārus pēc dzimšanas gada. Kādēļ cilvēks, kas pensionējās 2011. gada 31. decembrī, varēja saņemt apmēram 18 latu piemaksu pie pensijas, bet tas, kurš pensionējās 2012. gada 1. janvārī – vairs ne? Mūsuprāt, tā ir diskriminācija. Tiesa, Pensionāru federācija pieļautu, ka varētu būt ierobežojums attiecībā uz tiem, kas saņem lielu pensiju.
Tiesībsargs Juris Jansons atzīst, ka ekonomiskās krīzes laikā piešķirtās pensijas ir par 20% mazākas negatīva kapitāla indeksa ietekmes dēļ. Tādēļ to vajadzētu kompensēt tiem cilvēkiem, kas krīzes laikā aizgājuši pensijā. Taču netiek ņemts vērā tas, ka arī tiem cilvēkiem, kas pensionēsies šogad un nākamgad, būs tas pats, jo reizina ar visiem koeficientiem, kas ir vienu gadu iepriekš, kad ejat pensijā. Līdz ar to tie trīs gadi, kas bija ar mīnusa zīmi, par 20% samazinās pensiju arī šiem cilvēkiem Tikai ar laiku, kad alga pieaugs, cilvēks to nejutīs, jo pieaugums būs ar plusa zīmi.
Mūsuprāt, pensiju kapitāls jāaktualizē ar patēriņa cenu indeksu, saglabājot tā pirktspēju (jāreizina ar patēriņa cenu indeksu), jo tad nebūs gadu ar mīnusa zīmi, jo cenas pieaug pastāvīgi. Svarīgi būtu ar 2015. gadu mainīt noteikumus par pensiju kapitāla aktualizāciju ar algu pieauguma indeksu, kas kropļo pensiju sistēmu, nepamatoti paaugstinot faktiski uzkrāto pensiju kapitālu, un, ilglaicīgi lietots, novedīs pie pensiju budžeta deficīta nākotnē.
