Neļaus Krievijai atvērt papildu balsošanas vietas 12 Latvijas pilsētās 11
Ārlietu ministrija (ĀM) noraidījusi Krievijas lūgumu ļaut atvērt 12 Latvijas pilsētās papildu balsošanas vietas Krievijas prezidenta vēlēšanās. Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs balsot tikai vēlēšanu iecirkņos Krievijas vēstniecībai piederošajās ēkās.
Kā “LA” informēja ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis, ministrija aizsūtījusi atbildes notu Krievijas vēstniecībai Latvijā. “Latvijas puse neiebilst, ka 18. martā Krievijas prezidenta vēlēšanās balsošana var notikt Krievijas vēstniecībā, tās Konsulārajā nodaļā un Sociālā nodrošinājuma nodaļās Rīgā, kā arī Krievijas ģenerālkonsulātos – Daugavpilī un Liepājā. Tās ir ēkas, kuras pieder Krievijas vēstniecībai,” skaidroja G. Jegermanis.
Viņš piebilda, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz līdzšinējo praksi abu valstu starpā, jo, piemēram, Latvija savas vēlēšanas un referendumus saviem pilsoņiem nodrošina vēstniecībā Maskavā, ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā, konsulātā Pleskavā un kancelejā Kaļiņingradā.
Jau iepriekš ar līdzīgiem lūgumiem Krievija vērsusies pie Igaunijas un Lietuvas. Lietuva vēl lemj, ko darīt, bet Igaunijas Ārlietu ministrija Krievijai jau norādījusi, ka iecirkņus tā drīkstēs atvērt tikai Krievijas vēstniecībā Tallinā, tās Konsulārajā nodaļā Tartu, kā arī ģenerālkonsulātā Narvā. Ticams, ka Krievijas puse par pamatu ņēmusi savus likumus, kuros noteikts, ka vienā vēlēšanu iecirknī nedrīkst būt vairāk par 3000 vēlētāju.
Latvijā pagājušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās 2012. gadā piedalījās 21 895 Krievijas pilsoņi. Pērnā gada sākumā Latvijā bija 55 440 Krievijas pilsoņi, un tiek lēsts, ka 36 000 no tiem ir balsstiesīgi. Formāli Krievijas varas iestādes izpilda sev noteiktās prasības, tomēr iespējams, te ir arī informatīvā kara elements un Krievija ar šādu “lūgumu” vēlas veidot informatīvo vidi, lai norādītu uz savu ietekmi Baltijā.
“Tas izskatās pēc Krievijas sabiedrisko attiecību gājiena, lai parādītu it kā lielo Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā. Jāņem vērā, ka lielākā daļa Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu ir tiešākā Krievijas mediju ietekmē un viņi saskaras ar kaimiņvalsts sociālo un ekonomisko realitāti, līdz ar to Krievija mēģina nodrošināt iespējas, lai tās Latvijā dzīvojošie pilsoņi, kas ir aktīvi balsotāji, varētu piedalīties vēlēšanās,” skaidroja Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Arī viņš piekrīt ĀM nostājai: “Ja igauņi pateica nē, tad es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc mums būtu bijis jāļauj atvērt papildu iecirkņus. Balsošana var notikt Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecības, bet, piemēram, Jūrmalā dzīvojošie Krievijas pilsoņi var atbraukt uz Rīgu.”
Jebkurš Latvijas lēmums informatīvā kontekstā ir ieguvums Krievijai. Ja ĀM atbalstītu ideju par papildu iecirkņiem, tas nozīmētu, ka Krievija varētu Latvijā stiprināt savu informatīvo un politisko klātbūtni.
Arī Latvijas “nē” ir labs, jo tad būs iespēja pažēloties par ierobežojumiem un rusofobiju. Šādu scenāriju apstiprina arī M. Cepurītis, kurš velk paralēles ar Latvijā notiekošo izglītības reformu, kuru Krievijas mediji pasniedz kā “krievu valodas izstumšanu no skolām”.
