Neļauj stresam pārvērst mācības par mocībām 1
Studiju uzsākšana vai atsākšana parasti nozīmē jaunus pienākumus, liek pārkārtot dienas ritmu, mainīt prioritātes, un jebkuras pārmaiņas dzīvē ir saistītas ar lielāku vai mazāku stresu. Sava tiesa spriedzes tiek arī pasniedzējiem un visa šī procesa līdzjutējiem.
Stress rosina uzbrukt vai bēgt, nevis analizēt situāciju un virzīties uz kādu racionālu mērķi. Mēs uz to reaģējam ļoti atšķirīgi. Ir vērts pašam sevi papētīt: kas ar mani notiek viegla satraukuma apstākļos un kas – ja esmu galīgi sastresojies? Stresa pazīmes ir roku trīcēšana un svīšana, plakstiņu raustīšanās, bālums, balss aizkrišana, izmisīga pildspalvas košļāšana vai matu šķipsnu virpināšana pirkstos, vajadzība biežāk iet uz tualeti, milzīgs saspringums plecos. Daļa cilvēku dramatizē šo situāciju un ceļ paniku. Daļa izturas tā, it kā viņiem viss būtu vienalga, bet tas nenozīmē, ka viņi nepārdzīvo.
“Kas tad šiem, jaunajiem…”
Vecāku paaudžu cilvēki, kuriem mācību laiks sen aiz muguras, mēdz atcerēties to ar prieku, priekšplānā izvirzās atmiņas par jaunību, kad bija daudz draugu un atbildības nasta krietni vieglāka. Arī dažādu gadsimtu studentu dziesmas vēsta par bezbēdīgu dzīvi, ko pārtrauc vienīgi eksāmenu sesijas – tad gan jāmācās augu nakti. Šodienas studentu vidū veiktās aptaujas liek domāt, ka romantizētais priekšstats atbilst īstenībai mazāk nekā jebkad. Daļai stresu rada finanšu jautājumi, ja par studijām ir jāmaksā, turklāt jānodrošina arī iztika, nereti paralēli mācībām studenti strādā ar izvēlēto profesiju nesaistītā darbā, slodze ir ļoti liela, bet akadēmiskās prasības – augstas. Studiju materiāls mēdz būt sarežģīts, tas prasa intensīvu kognitīvo slodzi. Daudzi atzīst, ka viņiem ir bail, ka nespēs to apgūt, līdz ar to nevarēs sekmīgi nokārtot pārbaudījumus, tā sagādājot vilšanos gan sev pašiem, gan tiem, kuri gaida no viņiem spīdošus sasniegumus. Mūsdienu fenomens ir arī attālinātā studiju forma. Dažiem pie tās grūti pierast, studenti neizjūt pietiekamu pasniedzēju atbalstu, bet pasniedzējiem grūti sekot, kā studenti saprot izklāstīto materiālu. Tiem, kuri uzsākuši studijas tūlīt pēc vidusskolas, stresu bieži vien izraisa prasība pēc lielākas patstāvības, var būt grūtības adaptēties augstskolas vidē, sadarboties ar pasniedzējiem un studiju biedriem.
Pārbaudījumi un lielākie nervozētāji
Mācību procesa sastāvdaļas ir eksāmeni un citi pārbaudījumi, kas bieži rada papildu stresu. Nosliece uz pārmērīgu nervozēšanu ir tiem, kuri izvirza sev ļoti augstas prasības. Viņi nespēj atslābt, grib gūt panākumus par katru cenu, baidās kļūdīties un nevēlas citu priekšā izskatīties vājāki. Reti kuram tieksme būt perfektam piemīt pati no sevis, kopš bērnības. Biežāk augstās prasības ir izvirzītas ģimenē, to izpilde nāk ar lielu piespiešanos un stress aug augumā arī turpmākajos dzīves posmos.
Pārbaudījumi var radīt lielu spriedzi viegli iespaidojamiem cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu, kuri nevis tēlo, bet patiešām domā: es to neizturēšu, es neko nezinu un nesaprotu. Viņus vēlams iedrošināt un mobilizēt, dalīties pieredzē par to, kā citiem izdevies pārbaudījumus sekmīgi nokārtot.
Jānoskaņojas uz panākumiem, piemēram, acu priekšā jāiztēlojas, ka tu noliec eksāmenu. Pārmērīgi augstas prasības var novest pie tā, ka cilvēks pat nemēģina tās pildīt, taču parasti prasības, kas izvirzītas eksāmenā vai citā pārbaudes darbā, tomēr ir adekvātas un izpildāmas. Dažkārt nomierināties palīdz atziņa, ka pasaule taču neaizies bojā, ja es izkritīšu, tāpēc jābeidz uztraukties, bet ir vērts mēģināt lietas labā darīt visu iespējamo, atļauties drosmīgāk riskēt savās atbildēs.
Arī mūžizglītība
Mūsdienās daudzās profesijās ir jāizglītojas visu mūžu, tāpēc pārbaudījumus kārto ne tikai studenti, bet arī cilvēki solīdākos gados. Daži raizējas, ka atmiņa vairs nav tik laba, cits nespēj izkāpt no savas sociālās lomas – darbā direktors, svarīgas struktūrvienības vadītājs, bet te, kursos, tāds pats dalībnieks kā citi, varbūt pat neattapīgāks, jo pieradis sev netīkamākās funkcijas deleģēt citiem. Papildu stresu veicina arī daudzie pienākumi darbā un ģimenē, kuru jaunībā nebija. Ir ļoti svarīgi pieņemt savu vecumu un to, ka ir lietas, ko cilvēks vairs nevar, bet toties ir citas, ko viņš var labāk nekā jaunībā. Pētījumos secināts, ka novecošanas gaitā intelekts labāk saglabājas tiem, kuriem dzīves laikā nācies bieži pieņemt lēmumus un pielāgoties jaunām situācijām, saskarties ar jaunām prioritātēm un līdz ar to saņemt zināmu stresa devu. Savukārt tiem, kuri dzīvojuši diezgan komfortablu dzīvi un bijuši atbrīvoti no sarežģītu lēmumu pieņemšanas, kognitīvie rādītāji pasliktinājušies straujāk. Galvenais, lai stresa deva nebūtu pārāk liela, jo tad tās ietekme kļūst destruktīva un noved pie slimībām.
Kā atbalstīt savu studējošo
Arī tuvākie cilvēki var palīdzēt mācību procesā noskaņoties pozitīvi. Nesalīdziniet savu tuvinieku ar brāli, māsu, kolēģi vai kādu no vecākiem, kurš beidzis augstskolu ar “sarkano diplomu”. Tāpat arī šausmu stāsti par to, cik traki kādam reiz gājis eksāmenos vai citos pārbaudes darbos, ir nevietā. Nevajag arī tukši mierināt: netrako, atslābsti, beidz iespringt, gan būs labi! Tas nereti tikai vēl vairāk kaitina; rodas iespaids, ka neviens cilvēku nesaprot. Labāk būtu pavaicāt, kā var konkrēti palīdzēt. Var uzaicināt viņu kādā jaukā, īsā izklaidē, kas ļauj uz brīdi nedomāt par gaidāmo pārbaudījumu; palīdzēt racionāli saplānot mācīšanās laiku, aiztaupīt sīkos ikdienas darbiņus. Arī palutināt ar kādu kārumu šajā situācijā drīkst, ja tas sniedz pozitīvas emocijas.
Zāles gan nedodiet
Lai smadzenes varētu normāli uztvert informāciju, obligāti vajadzīgs regulārs pilnvērtīgs miegs, pilnvērtīgs uzturs un normālas regulāras ēdienreizes. Gatavojoties pārbaudījumiem, pieaudzis cilvēks var atļauties dažas krūzes stipras kafijas vai tējas, bet, ja kofeīns uzņemts par daudz vai arī lietoti enerģijas dzērieni, tad var parādīties nepatīkami efekti, sākot no sirdsklauvēm un beidzot ar koncentrēšanās traucējumiem. Mācību procesa un eksāmenu stresa mazināšanai nevajadzētu lietot nomierinošus līdzekļus, jo tas var novest pie miegainības, vienaldzības, nespējas mobilizēties.
Gatavojoties gaidāmajam stresa periodam, mēnesi iepriekš var sākt bagātināt savu uzturu ar psihobiotiku produktiem. Tāds ir, piemēram, Symbiosys® Serenitas®, kura sastāvā ir īpašs bifidobaktēriju celms, safrāna ekstraksts un B6 vitamīns. Safrāns satur vielas, kas uzlabo garastāvokli, palīdz tikt galā ar ikdienas spriedzi, palielina smadzenēs neiromediatoru serotonīna (tautā saukta par laimes hormonu), dopamīna un noradrenalīna koncentrāciju. Austrumu zemēs safrānu dēvē arī par sarkano zeltu, un sakāmvārds vēsta: safrāns ikvienu dara laimīgu.
Raksts sagatavots sadarbībā ar Biocodex SIA.
