Nobloķē nozares vienošanos par kopbraukšanu 0
Grozījumus, kuri paredzētu autoostu uzraudzību un taksometru vadītāju reģistra izveidi uzticēt Autotransporta direkcijai (ATD), pirmdien bija paredzēts skatīt Ministru kabineta (MK) komitejā, taču likumprojekta izskatīšana tika pārcelta, jo Ekonomikas ministrija nebija apmierināta ar jaunajām normām attiecībā uz kopbraukšanas regulējumu taksometru nozarē.
Ministrija bloķē nozares vienošanos
“Ja Ekonomikas ministrijai bija būtiski iebildumi, tad viņiem vajadzēja vērsties Saeimā brīdī, kad likumprojektu skatītu trīs lasījumos, nevis jau “a priori” bloķēt Ministru kabinetā,” neapmierināts ar EM lēmumu pārcelt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos un ilgi gaidītos grozījumus Autopārvadājumu likumā bija Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) valdes priekšsēdētājs Ivo Ošenieks. Taču viss notika tā, kā vajadzēja notikt – pirms valdības ikvienu likumprojektu saskaņojot ar ministrijām.
Jā, līdz MK komitejas sēdei neizdevās panākt vienošanos par labvēlīgu regulējumu kopbraukšanas nozarei, atzina EM pārstāve Evita Urpena. “EM piedāvā noteikt, ka komercpārvadājumus varēs veikt ar vieglo automobili, kas būs licencēts ATD, tādējādi nodrošinot uzņēmējiem draudzīgākus reģistrēšanas nosacījumus un vienlaikus sekmējot transporta tīkla platformu attīstību pasažieru komercpārvadājumu jomā,” sacīja E. Urpena.
SM pārstāvis Aivis Freidenfelds mierināja, ka trauksmei nav pamata. “Nesaprašanās jau ir atrisināta! Grozījumi likumā ir ļoti nepieciešami, un ar EM jau ir panākta vienošanās par vairāku likuma redakciju papildināšanu. Pēc saskaņošanas grozījumus jau virzīsim izskatīšanai uzreiz Ministru kabinetā. Tālāk jau skatīsimies, kādas izmaiņas un normas vēl iestrādās deputāti Saeimā,” sacīja A. Freidenfelds. Viņš apgalvoja, ka tuvāko divu nedēļu laikā papildinātie grozījumi sasniegs Ministru kabinetu.
Kopbraukšanas likums nopauzēts
Tikmēr nedaudz pārsteigts par problēmām grozījumu pieņemšanā bija kopbraukšanas kompānijas “Taxify” pārstāvis Latvijā Juris Krūmiņš, kurš apliecināja, ka sarežģījumu neesot bijis. “Iespējams, palika pāris lietas, kuras līdz galam nepabeidzām, bet bijām panākuši vienošanās par to, piemēram, kā veikt pasažieru pārvadāšanu ar privāto auto. Tādā gadījumā būtu jāreģistrē uzņēmums un jāpiesakās licencei, kā arī ATD jāiegūst vadītāja sertifikācija,” norādīja J. Krūmiņš. Esot nolemts veikt izmaiņas esošajā likumprojektā, taksometrus pielīdzinot kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem, dzēšot būtiskas atšķirības starp abiem uzņēmējdarbības veidiem.
“Ar šiem grozījumiem atliekam domu par atsevišķu regulējumu kopbraukšanai, taču šajā likumprojektā pārejas noteikumos paredzam, ka tiks izstrādāts likumprojekts dalīšanās ekonomikai kopumā. Galvenos principus kopbraukšanai mēs atrunājam Autopārvadājumu likumā un saistošajos MK noteikumos,” pabilda Evita Urpena.
Kopbraukšana nevar būt uzņēmējdarbība
“Cik zinu, EM iebilda ne tikai par kopbraukšanu, bet arī par autovadītāju sertifikāciju. Viņi uzskata, ka vajag veidot autovadītāju reģistru, nevis sertifikāciju, taču pozitīvi, ka šajā lauciņā abas ministrijas, šķiet, jau panākušas kompromisu,” atklāja asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivo Ošenieks
Būtiski, ka I. Ošenieks neatbalsta kopbraukšanas ienākšanu Latvijā tādā veidolā, kā to šobrīd vēlas gan EM, gan “Taxify” un “Uber”. “EM vēlas Latvijā radīt jaunu uzņēmējdarbību, nosaucot to par kopbraukšanu. Taču skaidrs, ka klasiskajai kopbraukšanai nav nekādas saistības ar uzņēmējdarbību! Tā ir vienkārša izdevumu dalīšana, kurā līdzbraucējs sedz daļu no brauciena izmaksām, tādējādi vadītājam samazinot brauciena izmaksas. Taču Latvijā ir vēlme to pataisīt par pelnīšanas avotu,” neapmierināts bija I. Ošenieks, kurš sacīja, ka taksometru nozare ir stingri regulēta ar normatīvajiem aktiem.
“”Uber” un “Taxify” grib, lai tos vispār neregulē, taču regulācija vajadzīga pasažieru drošībai! Izbrīna dažu ierēdņu un politiķu nostāja, kuri uzskata, ka drošību nodrošina vienas atzīmes ielikšana mājaslapā, tā novērtējot braucienu. Ceru, ka nebūs jāsagaida smagi precedenti, lai nopietnāk paraudzītos uz problēmām,” sacīja LPPA valdes priekšsēdētājs. “Taksometru kompānijām var pārmest blēdīšanos, bet tieši tāpēc mēģinām panākt regulējumu, kas to kontrolētu. Ja uz ielām būs tikai privātie auto un lietotne “atsauksmēm”, neviens šos tūkstošus nespēs izkontrolēt un nodokļus viņi nemaksās,” uzskata I. Ošenieks, kurš noraida ieceri kontroli uzkraut uz Valsts ieņēmumu dienesta pleciem, norādot, ka tādā veidā iecerēto VID darbinieku skaitu neizdosies mazināt.
Autoostu regulējumu papildinās Saeimā
Runājot par autoostu regulējumu, Satiksmes ministrija jau agrāk atzina, ka tai pietrūkst resursu autoostu pārbaudēm un tāpēc grib to novelt uz ATD, kura nodrošinās autoostu reģistrāciju, pārreģistrāciju un autoostu darbības uzraudzību. Ivo Ošenieks uzskata, ka valstij būtu jādefinē autoostās saņemamie pakalpojumi un viens no instrumentiem nozares sakārtošanai būtu sabiedriskā pakalpojuma regulatora izveide, kas pārbaudītu pakalpojumu cenu patiesību. Viņaprāt, šobrīd ir mēģinājums veidot MK noteikumus, ar kuriem ierobežotu, piemēram, peļņu. “Mūsuprāt, tas nav pareizais ceļš, bet šobrīd svarīgāki ir kopējie grozījumi, taču par šo jautājumu noteikti vēl runāsim Saeimā un tad jau redzēsim, kādu ceļu izvēlēsies iet deputāti.”
