Ušakovs ar savu “tvītu” ir izdarījis lielāku darbu nekā Vakcinācijas birojs 138
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 saslimšanas iespējamā lielā izplatība cittautiešu vidū politiķiem likusi atkal atskārst – viens no iemesliem ir tas, ka daļa sabiedrības dzīvo citā informatīvajā telpā. Kā varbūtējais risinājums ir piedāvāts šo sabiedrības daļu uzrunāt krieviski. Turklāt tas būtu jādara cilvēkiem, kuriem cittautieši uzticas, – autoritātēm, tāpat “Saskaņas” politiķiem, par kuriem krievvalodīgie ierasti balso vēlēšanās.
Arī “Saskaņas” pārstāvji, līdzīgi kā vairākas valdības partijas, vakcinēšanos redzot kā izeju no krīzes. Ar reģionālo nodaļu starpniecību tā esot aicinājusi vēlētājus izmantot šo iespēju, bet neafišē savas aktivitātes. Tās gandrīz nemaz netika pieminētas arī nesenajā partijas kongresā. “Nelatvieši dzīvo paralēlajā pasaulē. Ja viņi netic valdībai visās lietās, tad kāpēc lai es tās vietā ietu pie viņiem un aicinātu. Tas ir valdības uzdevums,” sacīja “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs.
Viņaprāt, situāciju varētu atrisināt valdības demisija, pēc tam sociālās un veselības politikas jomu uzticot cilvēkam, kuru atbalsta “Saskaņas” vēlētājs. Saskaņieši cittautiešu nevēlēšanos vakcinēties saista ne tikai ar nepietiekamo informāciju, bet arī ar neticību Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdībai.
Elksniņš atstāstījis slimnīcā piedzīvoto
Kad “Latvijas Avīze” Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam (“Saskaņa”) vaicāja, kādas ir viņa iespējas pārliecināt iedzīvotājus vakcinēties, mērs atbildēja, ka ir jau to izdarījis tad, kad iznāca no slimnīcas. Tas bija šā gada janvāra vidū, kad vēl nebija plašas iespējas vakcinēties. A. Elksniņš ir gados jauns un sportisks cilvēks, bet pēc saslimšanas ar Covid-19 nonāca slimnīcā.
Pēc atgriešanās mājās portālam “rus.lsm.lv” A. Elksniņš atstāstīja slimnīcā piedzīvoto un sacīja: “Tā ir reāli pastāvoša slimība un ir jāievēro drošības pasākumi, lai nesaslimtu. Covid-19 “disidentu” nostāja ir diezgan bezatbildīga: viņi cenšas sajaukt vienā katlā pašas slimības esamības noliegšanu un slikto valdību.”
Iedzīvotāji jāuzrunā autoritātēm
Mediķu novērojumi liecina, ka krievvalodīgo vidū saslimšana ar Covid-19 ir īpaši plaša, otrdien valdības sēdē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”). Viņš piedāvāja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai ārkārtējās situācijas laikā personalizētu informāciju ar aicinājumu vakcinēties un norādi, kur to var izdarīt, varētu izsūtīt iedzīvotājiem arī krievu valodā.
Ministrija var izvietot informatīvos materiālus arī svešvalodā publiskās vietās – lielveikalos vai liftos –, bet nevar krievu valodā iedzīvotājiem bez pieprasījuma sūtīt vēstules, skaidroja ministrs. No viņa teiktā varēja noprast, ka D. Pavļuts runā ne tikai par vēstulēm, bet plašākām Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra vadošo personu iespējām ārkārtējās situācijas laikā uzrunāt cilvēkus krievu valodā.
Valdība ierosinājumu noraidīja. Tam iebilda ne tikai Nacionālās apvienības (NA) un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri. Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) apšaubīja vēstuļu efektivitāti. Viņš atgādināja, ka Veselības ministrijā ir speciāls birojs, kam jau sen vajadzēja tikt skaidrībā, kā vislabāk var sasniegt cittautiešus. “Ir nevis jāsūta vēstules, bet jāceļas kājās, jābrauc pie cilvēkiem un ar viņiem jārunā,” sacīja J. Reirs.
Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) “Latvijas Avīzei” teica, ka sadzīvē ģimenes ārsti, veikalu pārdevēji un arī pašvaldību vadītāji reģionos uzrunā cilvēkus un dara to arī krievu valodā. Viņš uzskata, ka par nodokļu maksātāju naudu drukātas avīzes vai vēstules neveicināšot iedzīvotāju vakcinēšanos un “nemazinās krievvalodīgo nepatiku pret Krišjāņa Kariņa valdību”.
Bet “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” teica: “Ārkārtējā situācijā ne visu var skatīties caur Valsts valodas likuma prizmu. Šajā laikā cilvēki ir jāuzrunā tajā valodā, kuru viņi saprot, jo ir jāapzinās, ka viņi apdraud ne tikai sevi, bet sabiedrību. Taču tas ir jādara cilvēkiem, kuriem šī sabiedrības daļa uzticas, piemēram, Raimondam Paulam vai Ivaram Kalniņam.”
Tam piekrita arī Jānis Iesalnieks (NA), kurš teica: “Lai efektīvi sasniegtu šo sabiedrības daļu, tā ir jāuzrunā autoritātēm.” Viņš pieļāva, ka to varētu darīt arī krievu valodā, bet neesot pilnvarots runāt partijas vārdā, jo partijā ir dažādi viedokļi. Valdības noteikumi ļauj sniegt publisku informāciju par drošības un epidēmijas jautājumiem līdztekus valsts valodai arī svešvalodā.
Ušakova tvītam lielāks efekts
Finanšu ministrs J. Reirs valdības sēdē arī teica: “Lielāku darbu [nekā Vakcinācijas birojs] ir izdarījis Nils Ušakovs ar savu tvītu. Viņa iespējas sasniegt cittautiešus ir lielākas nekā jūsu avīzēm.” Te vietā atgādināt, ko “Saskaņas” deputāts Valērijs Agešins sacīja Saeimas sēdē 2020. gada 13. martā, kad parlaments pirmo reizi lēma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
“Ņemot vērā, ka Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji lieto dažādas valodas, kā arī Latvijā uzturas liels skaits ārvalstnieku, it īpaši Rīgā, ierosinām nekavējoties nodrošināt informācijas par Covid-19 riskiem izplatīšanu publiskajā telpā ne tikai valsts valodā, bet arī Latvijas teritorijā plaši izmantojamā angļu un krievu valodā,” pērn teica V. Agešins. Toreiz viņa runu pārtrauca neapmierināto deputātu starpsaucieni.
Ir pagājis vairāk nekā pusotra gada, un tagad pie varas esošie ar cerībām raugās uz “Saskaņu”, kas varētu palīdzēt šajā krīzē. V. Agešins “Latvijas Avīzei” teica, ka to darot septiņas dienas nedēļā, atbildot uz daudzajiem vēlētāju jautājumiem feisbukā, īsziņās vai tālruņa sarunās. “Taču es nenodarbojos ar kampaņu. Šim mērķim valdība tērē milzīgus līdzekļus, bet tās reklāmas bija pilnīga izgāšanās, kas neveicināja uzticību valdībai,” uzskata V. Agešins. Ar teikto domāti arī reklāmas materiāli, kuros futbolista Kaspara Gorkša aicinājums vakcinēties bija kļūdaini iztulkots.
“Es cienu valsts valodu, bet te nav vietas ierobežotai informācijas izplatīšanai,” piebilda V. Agešins. Viņš norādīja arī uz ierobežotām “Saskaņas” politiķu iespējām uzrunāt sabiedrību medijos, kurus cittautieši skatās vai klausās. Savulaik populārajā “Pirmajā Baltijas kanālā” tādas iespējas vairs nav. Trešdien “Pirmais Baltijas kanāls Latvija” (“PBK”) pavēstījis, ka skatītājiem piedāvāšot jaunu raidījumu ciklu “Būsim informēti un veseli”, kas tiks veltīts tieši vakcinēšanās problemātikai.
