Par spīti viedokļiem 0
“Intensīvi dejoju aptuveni desmit gadu. Iepriekš bija pārtraukumi. Tad pamēģināju salsu, tango, taču atgriezos pie vēderdejas. Ģimene par manu aizraušanos sākumā brīnījās, bet tagad atbalsta.
Pirms pāris gadiem dzejolīša vietā pie eglītes parādīju savas deju prasmes, bet māsasmeita teica, ka labāk nevajag. Tad kustības laikam bija pārāk neveiklas, tomēr šogad jau novērtēja atzinīgāk un slavēja: vai, cik labi! Kāda draudzene teica, lai nevienam publiski savu deju nerādu: sak, vecs cilvēks tā kustina gurnus un dibenu! Viņa negribot, lai par mani smejas vīrieši. Bet smiekli taču ir kolosāla lieta, un es jau nedejoju vīriešiem, bet gan sevis dēļ, lai man būtu izdevusies diena.
Pērn Ziemassvētkos skaitīju sakāmo – priekšā vesels gads, kurā ir tik daudz dienu un minūšu. Iespēja izvēlēties, vai tās izniekot vai arī dzīvot pilnasinīgi un ar mīlestību. Kaut kur to izlasīju un kādu vārdu piefantazēju klāt.”
Biruta uzskata, ka tieši vēderdeju dēļ neslimo. “Deja, tāpat kā jebkura fizkultūra, uzlabo gremošanu, asinsrites sistēmu. Kā lai visiem vecajiem ieskaidro, ka jākustas? Arī tādēļ, lai bērniem nebūtu jāvāc slimie vecāki. Es arī nevarētu pieskatīt mazbērnus, ja būtu vārgulīte.”
Jākustina prāts
“Ik dienu lasu. Daudz ideju var smelties Robina Šarmas grāmatā Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari. Patika Mirzakarīma Norbekova grāmata Muļķa pieredze jeb Kā atgūt redzi un tikt vaļā no acenēm, kaut gan man no brillēm šādi neizdevās atbrīvoties. Interesējos par jogu, ājurvēdu. Palasu arī kādu mīlas romāniņu.
Uzskatu, ka katru dienu jālasa vismaz pusstundu, lai neiesūnotu. Abonēju trīs žurnālus, minu un sūtu krustvārdu mīklas. Pagājušajā gadā laimēju 50 eiro. Tagad atkal ir stimuls minēt gadiem ilgi. Ja man nebūtu datora, nevarētu atminēt tās jancīgi sastādītās mīklas. Tiem, kuri zina visas atbildes, būtu nevis jāmin mīklas, bet jākļūst par zinātniekiem.”
Jāplāno un jāceļas agri
“Visu mūžu ceļos agri. Kad strādāju, cēlos sešos, bet tagad pusseptiņos. Pamosties agri no rīta ir forši. Pēc brokastīm piespiežu sevi 15 minūtes pavingrot mugurkaula veselībai un asinsrites uzlabošanai. Vingrojumi aprakstīti arī jūsu žurnālā. Kādu laiku pēc Ziņģītes ieteikumiem rīvējos ar dvieli.
Pēc vingrošanas atskaņoju datorā mūzikas ierakstus un dejoju tiem līdzi, it īpaši pirms koncertiem. Vingrojot vispār patīk skaļa mūzika. Televizoru parasti neskatos, tam neatliek laika. Kad ilgāk pasēžu pie televizora, šķiet, ka tas ir zemē nosviests laiks.
Pats galvenais – no rīta jābūt plānam un skaidram mērķim, kā paies diena. Jau iepriekšējā dienā vai no rīta jāzina, ko vēlas īstenot. Ja neko neieplāno, diena paiet sačammāta,” uzskata Biruta.
Sava vieta meditācijai
Pēc 40 gadu vecuma Biruta pievērsās meditācijai. To darot, viņa skaita mantras. “Ar titānisku neatlaidību es cīnos pret visām vainām. Nelaižu iekšā negācijas. Viss manā ķermenī darbojas sinhroni. Galva komandē, un visi orgāni to klausa,” vienu no mantrām skaita Biruta. “Tā es sevi uzmundrinu. Meditēt mācos pēc grāmatas. Ir ļoti patīkami, ja kādu brīdi var atslēgties no tūkstoš domām. Lielākoties gan sanāk aizmigt. Arī astrālā ceļošana man nav izdevusies tikai tāpēc, ka pārāk ātri aizmiegu.
Dzīvē gadās satikties ar tādiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar jogu, ājurvēdu. Ieklausos viņos, iedvesmojos un kaut ko aizgūstu.”
Jābūt labai apetītei
Biruta lielu vērību pievērš arī saprātīgam uzturam. “Neēdu cūkgaļu un gaļu vispār ēdu ļoti reti. Kļūstot vecākam, gaļa organismā pārstrādājas grūtāk, tāpēc jāēd ar prātu. Cilvēki būtībā slimo neveselīga uztura un dzīvesveida dēļ. Slimību izveido paši. Tagad veikali pilni dārzeņu un augļu. Uzliekot uz šķīvja dārzeņus, nekam citam vairs neatliek vietas. Ar saldumiem arī nevar aizrauties,” viņa piebilst. “To daudzumu es cenšos kontrolēt, bet ik pa laikam var atļauties, it īpaši melno šokolādi. Ļoti bieži man pieprasa gatavot saldo desu, un tad nekas cits neatliek. Tuvinieki izgudroja, ka Ziemassvētkos visiem dāvinās saldumus, un es dabūju krietni pastrādāt.
No visiem produktiem visvairāk man garšo maize. Tā ir tik dažāda, ka būtu grēks atteikties.”
Biruta iecienījusi arī sieru un zivis. Desas un gaļas izstrādājumi gan nav ēsti jau aptuveni 20 gadu.
Atslodzes dienas vai gavēņus viņa nekad nav ievērojusi. Apbrīno, kā Ēvalds Valters varējis katru nedēļu vienu dienu veltīt atslodzei un neēst. “Es tā nevaru, man gribas ēst, un apetīte ir ļoti laba. Mans organisms laikam labi visu pārstrādā, jo ēdu daudz. Nekad neesmu gribējusi būt vāja, bet tā ir sanācis.”
Birutas atziņas
- Jo vecāks, jo vairāk jākustas savas veselības labad. Pilnveidojoties mēs kļūstam laimīgāki.
- Ja naktī nosapņots kas slikts, diena ir izdevusies. Sapņi darbojas pretēji īstenībai. Tos iztulkot nav lemts.
- Uzskatu, ka ikvienam jābūt pateicīgam par katru dāvāto dienu.
- Jāiekārto dienasgrāmata, kur pieraksta, ko vēlas sasniegt, apgūt, iemācīties.
- Iesaku lasīt arī žurnālu 36,6 °C. Pati vairākus gadus to abonēju.
