Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Shutterstock

Otrā tipa diabētu lielākoties izraisām paši. Kā to nelaist tuvumā 0

Ar otrā tipa cukura diabētu mūsdienās saslimst arvien biežāk – ar to sirgst katrs divpadsmitais. Īpaši izplatīta šī slimība ir pēc 50 gadu vecuma. Atšķirībā no daudzām citām kaitēm, kas nav novēršamas, otrā tipa diabētu lielākoties izraisām paši – nepareizi ēdot, pārāk maz kustoties un uzkrājot liekos kilogramus. Laikus pamanot, ka cukura līmenis asinīs ir bīstami tuvu normas robežai, un ieviešot pārmaiņas dzīvesveidā, no slimības var izvairīties vai vismaz to attālināt.

Reklāma
Reklāma

Ģimenes slimība

Kokteilis
3 horoskopa zīmes, kuru pārstāvji lieto par daudz alkohola
RAKSTA REDAKTORS
Latviešu ģimenes, kas piedzīvoja trillera cienīgu bēgšanu no Zviedrijas, meita izsludināta starptautiskā meklēšanā. Mammai ir versija, kāpēc ar tādu sparu tiek mēģināts atņemt bērnu
FOTO. Simtiem cilvēku un sajūta, ka ir tik nepareizi… Pēdējā gaitā izvadīts talantīgais basketbolists Jānis Timma
Lasīt citas ziņas

Endokrinoloģe Indra Štelmane norāda, ka visiem cilvēkiem nav vienāds risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu. Tas ir daudz lielāks, ja pirmās pakāpes radiniekiem – mātei vai tēvam – jau bijusi šī slimība. Sievietēm iespēja saslimt ir lielāka, ja bijis cukura diabēts grūtniecības laikā. Arī metabolais sindroms, kam raksturīga vidukļa aptaukošanās, paaugstināts asinsspiediens, augsts cukura (tukšā dūšā > 5,6 mmol/l ) un sliktā holesterīna līmenis asinīs, bet zems labā holesterīna līmenis bruģē ceļu uz saslimšanu.

“Slimība attīstās daudzu gadu garumā, bieži vien – nemanot, jo tai nav nekādu simptomu vai tie nav izteikti. Tādēļ to nereti atklāj novēloti, kad jau radušās diabēta komplikācijas, kas skar sirds asinsvadus, redzi, kāju un pēdu perifēros asinsvadus,” saka ārste.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aprēķināts, ka no slimības sākuma līdz diagnozes noteikšanai paiet vidēji 5 – 7 gadi. Uztura speciāliste Liene Sondore paskaidro – slimojot ar otrā tipa diabētu, muskuļu un taukaudu šūnām ir samazināta jutība pret insulīnu, ko aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot pietiekamā daudzumā, tādēļ glikoze tajās nevar iekļūt un uzkrājas asinīs. Vienlaikus šūnas cieš no enerģijas trūkuma.

Kamēr šie vielmaiņas traucējumi vēl nav kļuvuši hroniski, šūnu jutību pret insulīnu var paaugstināt, turklāt pavisam vienkārši – ieviešot izmaiņas savā uzturā un ikdienas aktivitātēs. Par to īpaši jāpadomā tiem, kuriem ģimenē jau bijuši cukura diabēta slimnieki vai kuriem ir liekais svars. To darīt ir vērts arī tad, ja cukura līmenis asinīs vēl nav pārsniedzis kritisko līmeni, jo profilaktiskie pasākumi nav apgrūtinoši un saskan ar veselīga dzīvesveida principiem.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.