Nelaimes gadījums 0
Mans dēls nesen darba vietā guva labās rokas un pleca traumu. Sākumā šķita, ka nav nekas nopietns, bet vēlāk izrādījās, ka būs vairākus mēnešus jāārstējas. Darba devējs sadusmojās un pavēlēja turēt muti, pretējā gadījumā nemaksāšot ārstēšanās izdevumus. Dakterim dēls pateica, ka tā ir sadzīves trauma, bet varbūt vajadzēja teikt taisnību? Darba vietu gan viņam negribētos zaudēt… Iveta Rīgā
Nelaimes gadījumu uzskaite un izmeklēšana darba vietās ir noteikta vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos, bet informāciju par nelaimes gadījumiem darbā apkopo Valsts darba inspekcija (VDI). Darba devējam tai par negadījumiem noteikti ir jāpaziņo. Pēc tam inspekcija pieņem lēmumu par konkrētā notikuma izmeklēšanu, ko veic speciāli izveidota komisija vai VDI darbinieki, kas noskaidro nelaimes gadījuma cēloņus, veselības traucējumu smaguma pakāpi, kā arī nosaka, kas jādara, lai tas vairs neatkārtotos. Komisijai jāizmeklē nelaimes gadījumi, kas notikuši darba vietā un darba laikā (ieskaitot darba laika pārtraukumus), kā arī ārpus tā, ja darbinieks pildījis darba dēvēja uzdevumu.
Ja cietušais darba vietā miris vai guvis smagus veselības traucējumus, par negadījumu nekavējoties jāziņo arī tuvākajai Valsts policijas nodaļai. Jebkurā gadījumā darba devējam jānodrošina pirmā palīdzība un jānogādā cietušais ārstniecības iestādē vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Svarīgi atcerēties, ka līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vieta saglabājama neskarta.
Par nelaimes gadījumu jāziņo arī tad, ja tas izraisījis par vienu diennakti ilgāku darbspēju zaudējumu, ja cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts, ja cietušais saskāries ar asinīm, citiem šķidrumiem vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai iespējami inficēti, un pēc šīs saskares vai koduma konstatēts inficēšanās risks – pat ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.
Darba devēja izveidota izmeklēšanas komisija izmeklē nelaimes gadījumu, ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi, ja nodarbinātais iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā vai tas noticis ar profesionālu sportistu sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar viņa profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem.
Nelaimes gadījumu var izmeklēt arī darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona, ja konstatēts inficēšanās risks, ja darbspēju zaudējums ir no vienas līdz trijām diennaktīm vai traumu guvis profesionāls sportists.
Darbiniekam pēc nelaimes gadījuma pienākas sociālās garantijas – pat tad, ja atveseļošanās periods nav pārāk ilgs. Lai saņemtu atlīdzību, cietušajai personai vai tās pārņēmējam jāgriežas ar rakstisku pieprasījumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai tās filiālēs. Taču, ja nelaimes gadījums noticis ar darbinieku, kurš strādā nelegāli, viņam nepienākas ne apmaksāta slimības lapa, ne pabalsti.
SVARĪGI • MK noteikumu “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 58. punkts nosaka, ka “darba devējs nodrošina, ka par nelaimes gadījumu, kad cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve, nekavējoties telefoniski, rakstiski vai elektroniski tiek paziņots policijai un inspekcijai, norādot nelaimes gadījumā cietušā vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un amatu vai profesiju, darba devēju, kura nodarbinātais cietis nelaimes gadījumā, adresi, kur nelaimes gadījums noticis, un laiku, kad nelaimes gadījums noticis, sniedzot īsu notikušā aprakstu, kā arī norādot kontaktpersonu un tālruni.”
Reklāma
• Darba devējam ārstniecības iestādei jāpieprasa izziņa par veselības traucējumu smaguma pakāpi nelaimes gadījumā cietušajam. • Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu par to sastāda 15 darbdienu laikā pēc notikušā. Aktu sagatavo četros eksemplāros, no kuriem viens paliek pie darba devēja, otru saņem cietušais vai tā pārstāvis, trešo nosūta VDI, bet pēdējo – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. • Nelaimes gadījumi darba devējam jāreģistrē arī speciālā uzskaites žurnālā. |
