Nelāgā jūras slimība. Kā trenēt līdzsvara aparātu? 0
Nelabums šūpolēs, karuseļos un satiksmes līdzekļos liek ierobežot ikdienas aktivitātes un justies neērti sabiedrībā. Taču galveno vaininieku – līdzsvara aparātu – iespējams trenēt un, kas zina, jau nākamajās Lieldienās šūpoties augstāk un ilgāk par visiem.
Mūsu orientēšanos apkārtējā pasaulē nosaka vairākas maņu sistēmas. Izprast apkārtni un saglabāt līdzsvaru palīdz iekšējās auss labirints, kurā atrodas vestibulārais jeb līdzsvara aparāts. Liela nozīme ir arī muskuļu tonusam un redzei, taču visu sarežģīto procesu koordinē galvas smadzenes. Dažiem jau kopš dzimšanas šī sistēma ir jutīgāka nekā citiem, tāpēc, griežoties karuselī vai šūpojoties jūras viļņos, kļūst nelaba dūša.
Iekšējās auss labirints darbojas kā signalizācijas sistēma, kas brīdina par šķietamām nekārtībām, piemēram, pārvietojoties pa augstu laipu, rodas iluzora apkārtnes uztvere un diskomforts, jo neesam ikdienišķos apstākļos. Atrodoties gaisā vai uz ūdens, kad zudis pamats zem kājām, līdzsvara aparāts var reaģēt, izraisot vājumu, reiboni un sliktu dūšu. Citkārt ir arī galvassāpes, sirds vājums, bālums un auksti sviedri.
Viss apkārt griežas
Kaut arī nelāgās pašsajūtas izpausmes dēvē par jūras slimību jeb kinetozi, patiesībā tā uzskatāma nevis par nopietnu kaiti, bet gan organisma īpatnību. Tā piemeklē ne tikai uz ūdeņiem, kā vedina domāt tautā lietotais nosaukums, bet arī šūpojoties šūpolēs, griežoties karuselī, braucot automašīnā, lidojot ar lidmašīnu, kāpjot skatu tornī vai kalnos. Simptomus var veicināt mazkustīgs dzīvesveids, pārciests insults, vestibulāro funkciju ietekmējoši medikamenti.
Lielākajai daļai netrenētu cilvēku augstos viļņos sāksies jūras slimība un, pat nokāpjot uz sauszemes, šūpošanās sajūta var nepāriet vairākas dienas. Lidmašīnā svārstības nav tik regulāras un intensīvas kā uz prāmja vai jahtas, taču daudziem tās ir nepatīkamas un pēc ilgstoša lidojuma var šķist, ka zem kājām zudusi zeme.
Parasti pārvietošanās veidam iespējams atrast alternatīvas, piemēram, ja problēmas rodas autobusā, doties ceļā ar lidmašīnu. Ja kļūst nelabi mazā laiviņā, tas nenozīmē, ka tas atgadīsies ceļojumā ar kruīza kuģi. Jāņem vērā, ka prāmjus gan šūpo vairāk nekā kuģus. Turklāt jūras braucienu labāk plānot mazāk vējainā laikā.
Kinetozi var mēģināt novērst, cenšoties ietekmēt prātu un nebaidoties, ka kļūs slikti. Pāris stundu pirms brauciena transportlīdzeklī vēlams nedzert un neēst, lai nebūtu pilns kuņģis. Jācenšas nepieļaut sliktu dūšu, jo, kairinājumam sasniedzot kritisko robežu, nelabums izplatīsies gluži kā ugunsgrēka liesma.
Vestibulārā reiboņa ārstēšanā izmanto dažādu grupu medikamentus, bet par visiedarbīgākajiem uzskata tos, kas satur betahistīnu un dimenhidrinātu.
Līdzsvaru var trenēt
Noskaidrot reiboņa cēloni un to mazināt vai novērst var ausu, kakla un deguna ārsts vai neirologs. Nereti šie speciālisti problēmu izvērtē kopā. Vestibulāro funkciju iespējams pārbaudīt, veicot galvas impulsu testu ar speciālu aparātu un nosakot, vai nav bojāts iekšējās auss labirints. Kinetozes gadījumā gan tajā parasti vainu neatrod, taču problēmu iespējams novērst vai mazināt, līdzsvara aparātu pakāpeniski pieradinot pie arvien lielākas slodzes. Koordinācijas uzlabošanai palīdzēs dejošana, stāvēšana uz nestabilas virsmas, bumbas mētāšana, lēkāšana uz batuta, šūpošanās vai ārstnieciskā vingrošana. Bērniem šim nolūkam mēdz ieteikt arī datorspēles.
Tā sauktie adrenalīna meklētāji izaicina līdzsvara aparātu, piemēram, lecot ar izpletni un tādējādi gūstot pozitīvas emocijas, jo spēj smadzeņu darbību kontrolēt ar prātu. Tie, kuriem ir jutīgs vestibulārais aparāts, droši vien nekļūs par pasaulē labākajiem klinšu kāpējiem, tomēr savu virsotni sasniegs.
PADOMS
Kā turēties pretim nelabumam satiksmes līdzeklī
• Ja automašīnā mēdz būt slikta dūša, labāk vadīt to pašam, ja ir prasme un iespēja. Pret nelabumu palīdz uz priekšu vērsts un fiksēts skatiens.
• Autobusā ieteicams sēdēt priekšējā sēdeklī un skatīties braukšanas virzienā uz nekustīgu punktu. Censties koncentrēt uzmanību uz kaut ko citu, nevis nelabumu, taču nevajag lasīt grāmatu vai skatīties filmu, kas prasa redzes koncentrēšanu. Dažiem palīdz acu aizvēršana.
• Uz kuģa vai cita ūdens transportlīdzekļa ieņemt vietu tā vidusdaļā, kur ir vismazākā svārstību amplitūda. Skats jākoncentrē uz kaut ko nekustīgu, vislabāk jūras horizontu. Ja iespējams, vēlams apsēsties vai atgulties uz klāja svaigā gaisā. Lai nerastos diskomforts, nav ieteicams ilgi skatīties ar binokli. Jācenšas ātri aizmigt, jo guļot problēmas neradīsies. Jāatceras, ka alkohols nelielās devās provocēs nelabumu. Jūras slimība ies secen vienīgi tiem, kuri būs iedzēruši pāri mēram.
• Ja vēlas, var lietot medikamentu, kas mazina kinetozes izpausmes. To var ieņemt jau pirms došanās ceļā, taču zāles nevajadzētu uzskatīt par galveno problēmas risinājumu, jo tās var palīdzēt tikai konkrētajā brīdī.
KONSULTĒJIS RĪGAS AUSTRUMU KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS UN “GK NEIROKLĪNIKA” OTORINOLARINGOLOGS ATIS LEGZDIŅŠ
