Nama apsaimniekotājs saņem iespaidīgu summu, bet darbu neveic. Ko iedzīvotāji var darīt? 9
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs saņem visai iespaidīgu summu, bet neveic kvalitatīvu apsaimniekošanu. Kādas ir nama iedzīvotāju iespējas, tiesības? Māris P.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) vadītājs Vitolds Peipiņš norāda: “Augstākais soda mērs šādā situācijā ir vienkārši atteikties no konkrētā apsaimniekotāja.”
Kādam no mājas iedzīvotājiem jābūt iniciatoram, kas sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīko aptauju, kurā noskaidro, vai arī pārējos iedzīvotājus neapmierina pārvaldīšanas jeb apsaimniekošanas kvalitāte. Ja vairākums ir līdzīgās domās un to apliecina, balsojot vai atzīmējot aptaujā, var sākt domāt par cita apsaimniekotāja izvēli, kas ievēros kvalitātes kritērijus.
“Diemžēl ļoti bieži iedzīvotāji paši nav noteikuši šos kritērijus un nav iekļāvuši tos līgumā, kas noslēgts ar apsaimniekotāju,” klāsta LNĪPA vadītājs. Ja nav oficiālu nosacījumu, tad arī nav īsti pamata kaut ko pārmest.
Melnais saraksts
Tomēr reizēm arī ar visu līgumu un tajos iekļautajiem nosacījumiem un apsaimniekošanas prasībām atrodas pārvaldnieki, kas nepilda līguma saistības. LNĪPA izveidojusi apsaimniekotāju melno sarakstu, kurā apkopoti tie šā pakalpojuma sniedzēji, ar kuriem sadarbojoties jābūt piesardzīgiem.
“Tas gan ir asociācijas subjektīvais viedoklis. Kad praksē saskaramies ar pārvaldniekiem, kuri rada problēmas dzīvokļu īpašniekiem, komunālā pakalpojuma piegādātājiem vai citiem sadarbības partneriem, iekļaujam tos šajā sarakstā. Ar šīm organizācijām var strādāt, bet jābūt uzmanīgiem. Ja problēmas bijušas, ir liela varbūtība, ka tās atkārtosies,” stāsta Vitolds Peipiņš.
Vajadzīga griba un arī darbība
Reizēm nama apsaimniekošana formāli ir pašu dzīvokļu īpašnieku biedrības pienākums, bet praktiski nekādi apsaimniekošanas darbi nenotiek. Šādā gadījumā tas ir tikai pašu dzīvokļu īpašnieku rokās – panākt, ka vairākums pieņem lēmumu par kādām pārmaiņām un uzlabojumiem.
Piemēram, tekoša jumta remontu var veikt, ja dzīvokļu īpašnieki par to kopīgi nolemj. Ja nevar sasaukt sapulci, jo nav kvoruma, rīko aptauju.
Ja aptaujā vismaz 51% no dzīvokļu īpašniekiem piekrīt jumta remontam, tad lēmums par remontu ir pieņemts. Taču ar to vien nepietiek. Nākamais solis, lai remonts notiktu, ir tāmes apstiprināšana un reālu līdzekļu ieguldīšana. Visbiežāk šajā posmā process iestrēgstot, jo ne visiem mājas iedzīvotājiem tas ir pa kabatai. “Dzīvokļu īpašnieki šādās situācijās visbiežāk pieņem emocionālu lēmumu atkarībā no sava maciņa biezuma, attiecībām ar kaimiņiem, ģimenes locekļiem,” piebilst LNĪPA vadītājs.
Vēl bieži izplatīts esot scenārijs, kad cilvēki vienkārši nav ieinteresēti, nenāk uz dzīvokļu īpašnieku biedrības kopsapulcēm un arī aptaujās nepiedalās. Tad pārmaiņas gribošie nama iedzīvotāji ir bezspēcīgi, jo ir mazākumā. Likums paredz, ka biedrībā lēmumi var tikt pieņemti, ja tos atbalsta vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku. P
