Nekustamo īpašumu attīstītājus uztrauc TM piedāvājums par būtisku NĪN samazināšanu primārajam mājoklim 0
Nekustamo īpašumu attīstītājus uztrauc Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotie likumu grozījumi par būtisku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samazināšanu primārajam mājoklim – šāds viedoklis izskanēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.
TM sagatavojusi likumprojektus “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” un “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, ar kuriem rosināts atcelt vai būtiski samazināt NĪN primārajam mājoklim. Ar likumprojektiem piedāvāts atcelt NĪN primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību.
Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī tā dēvēto speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam. Tādējādi tiktu noteikts, ka par primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN tiktu atcelts. Savukārt, ja mājokļa vērtība pārsniegtu 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2, proti, nodokļa aprēķinam izmantotu 20% no iegūtās starpības.
Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs skaidroja, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no NĪN 2018.gadā bija 207 miljoni eiro un tikai 17% no šī apjoma bija NĪN no mājokļiem.
“Ja ieviestu neapliekamo minimumu primārajam īpašumam – mājokļu segmentam ieņēmumi samazinātos par 47 miljoniem eiro, bet kopējie pašvaldību ieņēmumi būtu vismaz 221 miljons eiro. 62 miljoni eiro nāktu klāt no citiem īpašumu lietošanas veidiem, jo kadastrālo vērtību aprēķinos izmantotās tirgus cenas ir augušas, bet jaunā kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodika novērsīs atšķirības starp blakus esošiem līdzīgiem objektiem,” stāstīja Bukšs.
Viņš skaidroja, ka komercobjektiem patlaban kadastrālās vērtības ir 40-50% apjomā no tirgus cenas, līdz ar to tām būtu jāpaaugstinās. Ja saglabātu esošo kadastrālo vērtēšanas sistēmu, iedzīvotājiem nāktos kompensēt no komercīpašumiem neiekasēto NĪN, norādīja Bukšs.
Viņš piebilda, ka pat pēc pašiem pesimistiskākajiem aprēķiniem NĪN ieņēmumi palielināsies 30 pašvaldībām, bet samazināsies tikai 10 pašvaldībām – galvenokārt Pierīgā.
Latvijas Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (LNNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags informēja, ka pēc šādu izmaiņu ieviešanas nekustamo investoru NĪN maksājumi varētu pieaugt pat par 50%.
Vanags informēja, ka Rīgas ieņēmumi no NĪN 2018.gadā bija 110 miljoni eiro, no kuriem 65 miljonus eiro samaksāja juridiskās personas. “Ja no privātpersonu maksātajiem 45 miljoniem pazudīs 30, tad tos būs jākompensē juridiskajām personām, kurām būs jāsamaksā 95 miljoni eiro. Investori tomēr ir rēķinājušies ar prognozējamu nodokļu apjomu, tāpēc būtu jāierobežo maksimālais NĪN kāpums nevis jāpieļauj pat 40-50% pieaugums,” sacīja Vanags.
Viņš piebilda, ka nav izprotama situācija arī mikrorajonos, kur attīstītāja uzbūvētai jaunai daudzdzīvokļu mājai NĪN ir pat trīs reizes lielāks nekā blakus esošai energoneefektīvai padomju laika daudzdzīvokļu mājai.
LNNĪAA pārstāvis advokāts Ivars Pommers uzsvēra, ka situācijai būtu jābūt pilnīgi pretējai – vecam, nolaistam īpašumam NĪN būtu jābūt augstākam nekā jaunai, energoefektīvai ēkai. Tāpat Pommers piebilda, ka dzīvojamo telpu īres tirgus attīstību kavē tas, ka juridiskajām personām, pērkot dzīvokļus, jāmaksā zemesgrāmatas nodeva 6% apmērā no īpašuma vērtības, bet privātpersonām – 2%.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns informēja, ka LDDK ieskatā vispareizākais risinājums būtu maksimāli mazināt kadastrālo vērtību ietekmi uz NĪN. Šim nolūkam būtu jāievieš infrastruktūras nodoklis par katru īpašuma vienību plus procentuāls atvasinājums no kadastrālās vērtības – vērtīguma nodoklis.
