Nekustamie īpašumi? Muižnieks min versiju par interesēm rektora vēlēšanās 1
Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas mēģināja ietekmēt vairākas ārējas interese un attiecīgi to virzīšana pēc tām, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja nulle kā pārvēlētais LU rektors Indriķis Muižnieks.
Rektors intervijā atzina, ka viņu nedara laimīgu situācija, kas ap LU izveidojusies pirms un pēc rektoru vēlēšanām. Tomēr viņš pēc vēlēšanām pārliecinājies, ka LU ir ļoti nozīmīga institūcija, kuras darbību mēģina ietekmēt ārējas intereses, tādējādi ieviešot citus spēles noteikumus, kādi vēl nekad nav pastāvējuši akadēmiskā vidē.
“Man nav versiju par to, kas ir interešu pārstāvji, bet to darbība sakrīt ar laiku, kad valdība devusi zaļo gaismu universitātei sakārtot nekustamo īpašumu sektoru un nepieciešamības gadījumā pārdot kādu no tiem, lai iegūto naudu investētu LU attīstībā.
Ticiet tas ir pietiekami kārs gabals, jo nekustamā īpašuma portfelis, kuru mēs varētu realizēt, lai attīstītu, piemēram, Torņkalna attīstības centru, ir aptuveni 40 miljoni eiro,” stāstīja Muižnieks.
Tikmēr bijušais LU rektors Mārcis Auziņš intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka šobrīd pēc rektoru vēlēšanām LU valda haoss, jo, iespējams, Satversmes sapulcē, kurai bija jāapstiprina vēlēšanu rezultāti, noticis mēģinājums interpretēt lēmumus.
Viņaprāt ir jāsasauc jaunas LU rektora vēlēšanas un tagad tiek vākti paraksti, lai LU rektora vēlēšanu rezultāti tiktu atcelti.
Savukārt Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka pagājušajā nedēļā viņš universitātes vadībā atkārtoti ievēlēts leģitīmi.
Muižnieks aģentūrai LETA skaidroja, ka, pamatojoties uz LU Satversmes sapulces nolikumu, būtiski ir saprast, ka vēlēšanās notiek balsojums “par” nevis “pret” kandidātu. Tas nozīmē, ka, lai tiktu ievēlēts, vienam rektora amata kandidātam jāsaņem lielāks balsu skaits nekā otram amata pretendentam.
“Rektora ievēlēšanai ir vajadzīgs vienkāršs, nevis kvalificēts vairākums,” apgalvoja Muižnieks.
Lai izvērtētu, kā radies pārpratums par to, ka rektors jāievēlē ar kvalificētu balsu vairākumu, augstskolā tiks īstenota dienesta pārbaude.
“Veiksim vietējo dienesta pārbaudi, lai novērstu jebkādas citas interpretācijas un atsaukšanos uz veciem Senāta lēmumiem, kas pēc būtības nevar noteikt, kas notiek Satversmes sapulcēs,” sacīja Muižnieks.
Muižnieks atzina, ka ar LU Juridisko fakultāti, kas apsver iespēju apstrīdēt rektora vēlēšanu rezultātus, ir runāts. Fakultāte solījusi sagatavot iesniegumu, kurā formulēti jautājumi, uz kuru pamata apšaubāmi vēlēšanu rezultāti.
LU rektors norādīja, ka augstskolas rektora vēlēšanu kampaņā bijis daudz negatīvā, tāpēc sasniegtais rezultāts vēlēšanās esot vērtējams kā labs. “Šajā vēlēšanu visā procesā bija skaidri redzama ne tikai akadēmiska, bet arī citu ārēju interešu pārstāvība. Man tas likās grūti izprotami,” teica Muižnieks.
Kā ziņots, piektdien LU Satversmes sapulcē par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Muižnieks. Kopumā no 300 LU Satversmes sapulces dalībniekiem reģistrējās un balsoja 286 dalībnieki. Divi biļeteni tika atzīti par nederīgiem. Pret Muižnieku balsoja 143 dalībnieki.
Savukārt par otru kandidātu, profesoru Gundaru Bērziņu balsoja 128 dalībnieki, bet pret – 156 dalībnieki.
