Atsavināšanas kārtība 1
Pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzībām nepieciešama projekta īstenošanu, tiek noteikti nekustamie īpašumi, kas traucē, un atlīdzība par tiem. Ja sabiedrības vajadzībām paredzēts atsavināt tikai daļu nekustamā īpašuma, institūcijai papildus jāsagatavo grafiskais zīmējums, kurā redzamas atsavināmās daļas robežas.
Ministru kabinets vai pašvaldība triju mēnešu laikā pieņem lēmumu ierosināt īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību. Pēc tam zemesgrāmatā ieraksta atzīmi par aizliegumu atsavināt un apgrūtināt šo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām bez institūcijas piekrišanas. Ja valsts vai pašvaldība īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinājusi 18 mēnešu laikā, pēc nekustamā īpašuma īpašnieka nostiprinājuma lūguma ierakstīto atzīmi zemesgrāmatā dzēš.
Institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc valdības lēmuma pieņemšanas nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu ar uzaicinājumu 30 dienu laikā noslēgt līgumu īpašuma labprātīgai atsavināšanai. Ja īpašnieks tam piekrīt, viņš un institūcija noteiktajā termiņā noslēdz līgumu par īpašuma labprātīgu atsavināšanu un atlīdzību. Termiņš nedrīkst būt īsāks par diviem mēnešiem, skaitot no dienas, kad īpašniekam izsniegts līguma projekts.
Ja īpašnieks nesniedz atbildi vai līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu netiek noslēgts, valsts pārvaldes iestāde sagatavo likumprojektu par konkrētā īpašuma atsavināšanu, bet pašvaldība – lūgumu Ministru kabinetam iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par īpašuma atsavināšanu. Konstitucionālo sūdzību par Saeimas pieņemto likumu var iesniegt Satversmes tiesai.
Kā nosaka atlīdzību
Atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta vērtētāja atzinumu un īpašniekam nodarītos zaudējumus. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē taisnīgas atlīdzības noteikšanas kārtību.
! Atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība vai atlikusī aizvietošanas vērtība (izvēloties no tām augstāko vērtību) un atlīdzība par zaudējumiem, kas īpašniekam nodarīti saistībā ar atsavināšanu, bet, ja tiek atņemta nekustamā īpašuma daļa, – zaudējumi saistībā ar īpašuma izmantošanu.
Īpašuma tirgus vērtību nosaka atbilstīgi normatīvo aktu prasībām uzsāktajai īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā. Atlikušo aizvietošanas vērtību veido atsavināmā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības tirgus vērtība, ko nosaka pēc normatīvo aktu prasībām uzsāktās nekustamā īpašuma izmantošanas tā apsekošanas dienā, un būvju un citu uzlabojumu atlikusī aizvietošanas vērtība.
Novērtējot nekustamo īpašumu, norāda un analizē visu informāciju, kas to raksturo, tostarp īpašnieka sniegto informāciju. Izanalizē īpašuma sastāvu, komunikācijas, labiekārtojumu, tehnisko stāvokli un nolietojuma pakāpi, kā arī atrašanās vietu un uzsākto īpašuma izmantošanu. Svarīgi ir arī apgrūtinājumi un nastas, kas tiks saglabātas, ienesīgums, kā arī apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas.
Īpašniekam nodarītos zaudējumus nosaka saskaņā ar Civillikumu. Par zaudējumiem jebkurā gadījumā uzskata izdevumus, kas īpašniekam radušies nekustamā īpašuma atsavināšanas dēļ (pārcelšanās izdevumi, notariālie izdevumi, valsts nodevas, kancelejas nodevas u.c. par cita nekustamā īpašuma iegādi, nostiprināšanu zemesgrāmatā un atsavinātā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu pārreģistrēšanu).
Zaudējumi ir arī atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums un atlīdzība par pārmaiņām tās lietošanā (piekļuves zaudēšana vai izdevumi par jaunas piekļuves izveidošanu, pārmaiņas attiecībā uz apgrūtinājumiem, ierobežojumi sakarā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto izmantošanu u.c.), ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa.
