Nekļūsim par troļļu dezinformācijas upuriem! 1
Autors: Juris Ulmanis, zemessargs, profesors, polārpētnieks
Mēdz teikt, ka krīzes situācijās cilvēki parāda savu «īsto seju». Tikai grūtībās uzzinām, uz kuriem varam paļauties, kuri aizbēgs pie pirmās iespējas un kuri izmantos situāciju, lai pārējiem vēl vairāk sarežģītu dzīvi.
Pieņemu, ka pēdējā mēneša laikā daudz par saviem nu jau bijušajiem kolēģiem uzzinājuši atlaišanas piedzīvojušie darba kolektīvi. Visi pārējie līdzcilvēkus var tuvāk iepazīt, palasot komentārus zem ziņu portālu rakstiem un sociālajos tīklos par koronavīrusu un ar to saistītām tēmām.
Komentāros nolasās vispārējais sabiedrības noskaņojuma spektrs – sākot no varas iestāžu rīkojumu apzinīgiem pildītājiem, kuri pieprasa visiem citiem rīkoties tāpat, un beidzot ar absolūtiem brīvdomātājiem, kuri ne vien noliedz izolēšanās nepieciešamību, bet piedāvā alternatīvus visas šīs mulsinošās situācijas skaidrojumus un aiz katra valdības lēmuma saskata vēlmi pakļaut cilvēci un padarīt mūs par nenodefinētas elites vergiem.
Tādu, kas palīdzēs ātrāk izkļūt no krīzes situācijas, nevis to padziļinās.
Diemžēl interneta komentāros ir labi redzams, ka ir sabiedrības grupas, kas tikai tām zināmu apsvērumu dēļ vēlas padziļināt krīzi ar dezinformāciju. Nav pat svarīgi viņu motīvi – brieduma trūkums, uzjautrināšanās, vēlme pārbaudīt savu spēju ietekmēt citu cilvēku viedokli, izmisīgi centieni piesaistīt uzmanību vai apzināta, izkalkulēta ļaunprātība pašlabuma gūšanai.
Tie ir tā dēvētie troļļi, no kuriem liela daļa stundām ilgi pavada tīmeklī, izplatot savu pasaules redzējumu. Viņu argumenti izklausās ticami, loģiski un šķietami izskaidro situāciju, tādēļ cilvēki bieži vien tos pieņem par patiesību un neapzinoties nostājas pret pārējo sabiedrību. Tas tikai apgrūtina cīņu ar vīrusu.
Komunikācijas pētniekiem troļļu arhetipi un rīcības taktikas ir labi zināmas, tādēļ viņus nav grūti atšifrēt. Portālos klimst visdažādākie troļļi, bet gribu vērst uzmanību uz izplatītākajiem un kaitīgākajiem dezinformācijas izplatītājiem.
Debatētāji.
Šī troļļu grupa ārkārtas situācijās ir ļoti aktīva. Labi sagatavojušies indivīdi, apbruņojušies ar faktiem, atsaucēm uz viņu viedokli apstiprinošiem pētījumiem un vienmēr gatavi iesaistīties diskusijās.
Uzskata, ka tikai viņiem ir taisnība un visi pārējie kļūdās, tādēļ faktiski nav pārliecināmi mainīt viedokli. Tieši šie troļļi visbiežāk izplata konspirācijas teorijas, jo tās atbalstošu «faktu» tīmeklī ir pārpārēm.
Viņu ierakstus var viegli atpazīt pēc to pārmērīgā garuma un strīdēšanās intensitātes. Tie nerimsies, kamēr oponenti nepadosies. Redzot tik aizrautīgu idejas aizstāvēšanu, varat būt droši, ka darīšana ir ar trolli.
Viszinīši.
Šādus troļļus noteikti pamanījis ikviens. Viņi regulāri iesaistās diskusijās, ar pārākuma sajūtu izklāstot viedokli un cenšoties izlikties, ka visos jautājumos orientējas vislabāk.
Medicīnas jautājumos tie mēdz sevi pozicionēt kā pieredzējušus vai pensionētus ārstus un tādejādi «pacelties pāri» citiem komentētājiem ar nepārspējamu zināšanu bagāžu.
Oponentus parasti noniecina un izsmej, un savus spriedumus spēj izklāstīt garos ierakstos. Viņiem īpaši nerūp, vai kāds tos vispār izlasa.
Profāni.
Šajā grupā ietilpst zemāko slāņu troļļi, ko mēdz dēvēt par zombiju armiju. Paķēruši vienu ideju, viņi to centīgi «dzen cauri», pielietojot dažādas taktikas.
To vidū ir iebildušo diskutētāju nolamāšana, mētāšanās ar rupjībām, «piesiešanās» pie gramatikas kļūdām vai iebildumu pārvēršanu personīgā aizvainojumā, lai to izmantotu kā attaisnojumu paša uzbrukumiem.
Nereti troļļi mēdz radīt iespaidu, ka viņu viedoklim ir daudz piekritēju, rakstot atbalstošus komentārus ar dažādiem segvārdiem.
Tādējādi viņi stiprina iespaidu, ka attiecīgajā teorijā «kaut kas ir» un «tā domā daudzi». Stratēģiski svarīgos jautājumos patiešām sastopama arī organizēta darbība, bet aiz tās parasti stāv tā dēvētās «troļļu fermas», kas saņem naudu par konkrēta pasūtījuma izpildīšanu.
Ar visu šo vēlos mudināt lasītājus portālu komentāru sadaļās, sociālajos tīklos un citās viedokļu apmaiņas vietās ļoti rūpīgi filtrēt un analizēt uztverto informāciju.
Pat ja jums šķiet vilinoši ticams kāds daudz tiražēts un dedzīgi aizstāvēts alternatīvs viedoklis, padomājiet, kādu labumu gan jums, gan visai sabiedrībai dos piesliešanās tam?
Piemēram, aicinājumiem neievērot izolēšanos, jo «vīrusa nemaz nav» un «tas viss tiek darīts, lai kontrolētu cilvēci». Vai paklausot troļļu aicinājumam ignorēt piesardzības pasākumus veicināsiet to, ka mēs visi ātrāk varēsim atsākt normālu dzīvi?
Padomājiet, kādēļ daži cilvēki tik aizrautīgi cenšas citiem «iepotēt» savu skatījumu? Jūs paši un jums zināmie cilvēki taču tā nedara. Vismaz ne tik bieži un uzstājīgi.
Varbūt šiem cilvēkiem pašiem ir kāds rūpīgi izkalts plāns un kļūstat par ieroci tā realizēšanā, to pat neapjaušot.
Padomājiet!