“Nekas neliecina par iespēju beigties,” Mārča Judža bijusī sieva Rūta nolēmusi dalīties pieredzē par iziešanu no ilgstošām attiecībām 0
Rūta Gorkša – bijusī Mārča Judža sieva – publicējusi emocionālu ierakstu soctīklos, rosinot sievietes dalīties savās emocijās arī grūtos brīžos un solot to darīt pati. Jāatgādina, ka Judžu ģimenes šķiršanās plaši izskanēja medijos pirms kāda laika. Katra no pusēm publiskoja savus komentārus un sāpi.
Nu Rūta dalījusies garākā stāstā, nedaudz ļaujot ielūkoties savās emocijās. Turpinājumā publicējam stāstu pašas Rūtas vārdiem.
“Ja es jau ilgstoši kaut ko nevaru pārtraukt, kaut pielietoti teju visi instrumenti, ja kaut kas turpinās, un nekas neliecina par iespēju beigties, pieņemu, ka tam ir vēl kāda cita jēga un mērķis. Tam jānes kāds labums. Varbūt esmu to saredzējusi un lūkošu izmantot.
Es turpmāk rakstīšu. Ik pa laikam dalīšos ar savu pieredzi par procesiem, kas notiek laikā, kad dodies uz “izeju” no ilgstošām attiecībām, kas bijušas ar cilvēku, kam ir ievērojamas narcisistiskas/sociopātiskas iezīmes. Es labi apzinos, ka, lai iesaistītos tādās attiecībās, arī otram ir jābūt gana psiholoģiski deformētam uz otru pusi. Atbilstošam. Kā toksisks “iņ jaņ”. Bet tas nenozīmē, ka to nevar mainīt un jāturpina tik neveselīgi dzīvot.
Iziešana ir lēna, komplicēta, smaga, neparedzama un var gadīties, ka pat bīstama, savukārt nepieredzējušajiem-absolūti nesaprotama. Nesaprotama vēl joprojām arī valsts palīdzošajās iestādēs. Kaut ātrāk šajā notiktu izmaiņas! Sistemātiskās izmaiņas es atstāšu tiem, kas to prot, bet izmaiņas vienmēr vispirms sākas katrā no mums. Visas lielās nebūšanas jau ir tikai sekas, savukārt – cīņa ar sekām – enerģiju atņemoša un ar mazu ieguvumu.
Es rakstīšu jums – sievietes, kas zina, par ko es runāju. Neesmu ne koučs, ne psihologs. Es – Rūta un mana apjomīgā pieredze brīdī, kad jau esmu tikusi pāri kritiskai robežai, lielā mērā izcīnījusi savas cīņas gan iekšēji, gan ārēji.
Būšu kādu laiku te, publiski daloties, analizējot, tulkojot, atgādinot, palīdzot saprast šo apgriezto realitāti, svešās bailes, kaunu un vainas apziņu, lai no tā visa atvadītos, turpmāk atpazītu un pārstātu sev to piesaistīt. Rakstīšu sev un Tev. Lai noder!
Un nebaidies! Notikumi, kas ar tevi notiek, nav domāti tevis sagraušanai – tieši otrādi! Beidzot ieraudzīšanai un izmaiņām, kuras vairs nedrīkstēja atlikt. Vai zini, kas palīdzēja man? Mans mātes instinkts. Tas vienmēr man bijis izteikts. Mana noteicošā jauda bija iestāšanās par maniem bērniem, un šobrīd esmu mazliet adoptējusi arī pati sevi – kā savu bērnu, ja tā var teikt, un izlīdzinājusi šīs manas rūpes, aizstāvēšanu un mīlestību starp mums visiem četriem (life hack 😊).
Raksti, runā, jautā, esi! Tu neesi viena! Tu esi normāla! Tu drīksti justies tā kā tu jūties!
Sirsnībā 🤍 Rūta
P.S. Es vēl joprojām uzskatu, ka pilnas ģimenes ir labākā un skaistākā ģimenes versija un lielākā sabiedrības vērtība. Bet pilnas ne vienmēr nozīmē veselas. Es esmu par veselību.”
