Nekas nav nesalaužams: Trīs auto saudzēšanas likumi 31
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ciest nevaru tik izplatītās runas par “Latvijas sliktajiem ceļiem” un “mazajiem automobiļiem, kuri nav tiem piemēroti”. Mūsu ceļi tikai dažviet ir sliktāki kā Īrijā, Spānijā, Portugālē. Londonas ielas dažviet ir tikpat briesmīgas kā Rīgā.
Neviens man nespēs iestāstīt, ka “mazās” un “kompaktklases” ritošās daļas detaļas, amortizatori, atsperes, gumijas izstrādājumi ir sliktākas kvalitātes nekā par piemērotiem atzītie smagie limuzīni un “džipi”. Patiesība ir gluži cita un vienkārša kā cirvis.
Auto maldīgā ilūzija
Mūsdienu auto (sevišķi, ja jūsu rokās tas nonāk gluži jauns) ir pārāk labs. Tas negrab, “nesit cauri”, pat mežonīgi apejoties, kādu laiku neprotestē un rada maldīgu ilūziju par to, ka pasaulē ir nesalaužamas lietas. Nav tādu. Un tādēļ katra autovadītāja pienākums ir zināt laušanas (tātad arī saudzēšanas) fizikas pamatus. Tos lietot praksē. Tāda elementāra jēdziena kā “slodze (jeb svars) uz riteni” apjēgšana turklāt ir absolūti nepieciešama.
Auto sver vismaz tonnu. Riteņi ir četri. It kā 250 kg katram. Gandrīz taisnība. Lielai daļai priekšējās piedziņas auto svars faktiski dalās nedaudz citādi. 60:40. Priekšējie rati slogoti vairāk.
Šī proporcija vēl vairāk palielinās, ja brauc tikai viens vai divi cilvēki priekšējā sēdeklī. Un otrādi – atgriežas stāvoklī 50:50 (vai pat griežas uz otru pusi), ja piekrauts bagāžnieks jeb pakaļējā sēdeklī salīduši četri resnie. Tāda ir statika, no kuras tīkamākais stāvoklis ir “puse uz pusi” – vienmērīgs slodzes sadalījums, tātad vismazākā slodze uz katru atsevišķu riteni, atsperi, amortizatoru utt.
Kustībā (dinamika) šie lielumi būtiski un nepārtraukti mainās. Bremzējot smaguma centrs, kura atrašanās ceļa līmenī (tas ir tur, kur atrodas bremzējošā riepa) diemžēl nav iespējama, liek automobilim “klanīties”. Slodze uz priekšējiem riteņiem palielinās un var sasniegt pat 100% auto svara. Vilkmē otrādi – auto (neatkarīgi no piedziņas veida) “piesēžas” un pārslogo pakaļējos riteņus.
Pirmais likums
To pagājušajā gadsimtā katram kursantam desmitām reižu atkārtoja autoskolu instruktori – “izripini” bedrīti, nebremzē, negāzē, pažēlo auto. Tu vari forsēt šķērsli (teiksim pārbrauktuvi) ar 50 km/h, bet bez vilkmes un bremzēm, un būt pret savu auto saudzīgāks, nekā uzgāžoties sliedēm ar nieka 20 km/h, bet gandrīz bloķētiem riteņiem.
Simtprocentīgai slodzei uz priekšu šādas absolūti aplamas rīcības gadījumā turklāt vēl pievienosies piekarei pavisam nepatīkams belziens pa riteņiem garenvirzienā, kuru neslāpē ne atspere, ne amortizators, ne stabilizators, bet pilnībā spiestas uzņemt gumijas detaļas, kuras, kā pavisam drīz pārliecināsieties, nav mūžīgas. Līdzīgs – tikai šoreiz adresēts vairāk pakaļējai piekarei – efekts panākams, ja nepacietīgi sāksiet ieskrējienu, šķērsli pilnībā nepārripojis.
Otrais likums
Slodzes izmaiņas notiek arī līknēs. Ārējais ritenis “kļūst smagāks”, iekšējais atslogojas. Šī parādība dod iespēju veikt it kā paradoksālu triku un “pārcelt”, piemēram, labos riteņus pār bedri, kuru apbraukt vairs nevarat paspēt. Atliek vienīgi pārvarēt sevi un griezt pa labi, bedrē iekšā, nevis it kā loģiski bēgt pa kreisi un tādējādi ietriekt ceļa robā centrbēdzes pārslogotu riteni.
Tiesa – simtprocentīgu rezultātu iespējams panākt tikai tad, ja jūsu auto ir labi apriepots, “paciets” un ar krietnu šķērsstabilizatoru, arī paša reakcija un rīcība pietiekami droša un asa. Un zem kreisajiem riteņiem paliek līdzens ceļš. Tomēr arī tad, ja panākums nebūs pilnīgs, šķietami aplamais grieziens “uz bedri” noteikti būs labāks par neveiksmīgu apbraukšanas mēģinājumu.
Trešais likums
Arī saistīts ar bieži vien “lielo brāļu” – atsperu un amortizatoru – ēnā nepelnīti piemirstā šķērsstabilizatora darbību. Formulējumi un piemēri varētu būt divi. Lai gan jēga viena un tā pati. Uz bedraina ceļa centies atrast daudzmaz līdzenu taciņu vismaz vienam ritenim. Jo tad otru, bedrē krītošo, “pieturēs” ne tikai amortizators, bet arī stabilizators, kura sūtība ir (elastīgi) turēt abus vienas ass riteņus vienā līmenī.
Tādu pašu saudzējošu efektu stabilizators dos, ja šķērsli (sliedi, visu ceļu šķēršojošu bedri, “slieksni”, ielas apmali u. tml.) pārbrauksi nevis taisnā leņķī, bet slīpi. Protams, ka visi trīs likumi darbojas vienlaikus, tātad arī šajā gadījumā vilkmes vai palēninājuma pārmērības nav pieļaujamas.
Ja izklāstīto trīs pamatlikumu izpratni un lietojumu spēsiet novest līdz nosacījuma refleksu līmenim, ja turklāt kļūsiet pietiekami līdzsvarots, lai atteiktos no ielu kariņiem un pārliekas dinamikas narkomānijas – Latvijas ceļi būs pietiekami labi un jūsu auto tiem pilnīgi piemērots.
Bet nekas nav nesalaužams, ja tādu mērķi sev esat izvēlējies un uz to stūrgalvīgi braucat.
