– Tā ir īpaša muzicēšanas tehnika, ko praktizē Tibetas mūki: balss tembrs, skaņas augstums un telpas akustika, mijiedarbojoties izraisa virsskaņas. Sākumā skan divas oktāvas, tad kvinta, kvarta, liela terca, maza terca, kaut gan tas, kas muzicē, ir dziedājis tikai vienu skaņu. 4
– Sašiņš stāstīja, ka tad, kad pirmo reizi dzirdējis Pēteri, bijis pārliecināts, ka baznīcā muzicē koris un orķestris. Atvēris durvis un nespējis noticēt, ka tur ir tikai viens vīrs padilušā mētelītī. Sagaidījis, kad Pēteris beigs, gājis klāt un lūdzis, vai viņš nebūtu ar mieru atbraukt uz Moršahu.
Vēlāk Pēteris teica, ka Moršahā esot izcili laba akustiska. Viņa dziedājumu ieraksti skanēs arī mūsu izstādes atklāšanā.
– Un tā nu mēs atkal atgriežamies pie “Eņģeļiem un dēmoniem”. Cik noprotu, eņģeļi ir tavējie, bet dēmoni – Sašas.
– Sašiņam jau arī ir eņģeļi. Tāpēc par izstādes moto izvēlējāmies Gētes vārdus “Kur liela gaisma, tur bieza ēna”. Vispār jau es pavisam nebiju gatava nopietnai izstādei. Šajā ziemā tapušie darbi – tā man bija vēl viena iespēja pabūt kopā ar eņģeļiem. Un arī sava veida atvadas no Marijas kapelas. Pati es neko nebūtu rīkojusi, bet Sašiņš pārliecināja. Galvenais arguments – sarīkosim iespēju draugiem, labiem paziņām un interesentiem sanākt kopā un paskatīties, ko pēdējā laikā esam darījuši, ar ko dzīvojuši. Arī izstādes atklāšana nebūs tāda klasiska. Būs eņģeļu dziesmas, dervišu dejas, Sašiņa grāmatas atvēršana, vienubrīd muzicēs arī mana meita Marta ar grupu “Zāle”. Martas dziesmas ir pasaule, ko es vēl gribētu uzgleznot.
– Izstāde būs atvērta līdz 7. septembrim, līdz Baltajai naktij. Kas pēc tam?
– Zini, kad es sāku zīmēt un darboties ar krāsām – gan skolā, gan akadēmijā –, man nebija domas, ka es būšu gleznotāja, nebija konkrēta mērķa, ko es gribētu sasniegt. Man vienkārši patika to darīt. Un viss notika it kā pats no sevis. Mums arī tagad nav plānu. Gan jau viss notiks, kā tam jānotiek. Dzīve sniedz iespējas, un tad es izvēlos, kur piedalīties, no kā atteikties. Nekas nav jāsacer.
