Apmeklētāji Raunas Staburagu nesaudzē 1
Pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas Raunas Staburags ir vienīgais un raksturīgākais šūnakmens veidojums Latvijā. Ģeologi un dabas eksperti Raunas Staburagu izvirzījuši par 2018. gada ģeovietu.
Lai gan Raunas Staburagā ir aizliegums kāpt, katru gadu vasarā uz tā vērojams neliels izmīdījums un taciņas, tas nozīmē, ka apmeklētāji šūnakmens veidojumu nesaudzē. Taciņas sekmē nogāzes eroziju, pa tām lietus ūdeņi var notecēt pa nogāzi uz avotkaļķiem, nonesot augsnes daļiņas avotos. Raunas Staburags atrodas plašākas aizsargājamas teritorijas, dabas lieguma, vidū. Raunas Staburags labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, kur ir labiekārtota pieeja.
Raunas Staburags, ainavisks šūnakmens kupols Raunas krastā, ir ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kaļķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē, uzsver biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” vadītājs Dainis Ozols. Viņš zina teikt, ka šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcledus laikmetā, pēdējos 9 tūkstošos gadu no izplūstošā, kaļķiem īpaši bagātā avotu ūdens.
Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem. Ūdens plūst pār nogāzi, veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko līdz pat 3 metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.
Raunas Staburagā vēlas atjaunot Latvijā izzudušu augu kukaiņēdāju Alpu kreimuli, kas ir pēdējā ledus laikmeta viena no lieciniecēm. Mūsdienās šis augs saglabājies vēl Sibīrijā, Mongolijā, Himalajos, ļoti reti arī Baltijas jūras salās un Skandināvijas kalnos. Šis augs savā ēdienkartē iekļauj garām lidojošos kukaiņus. Alpu kreimules lapas virspusē ir daudz dziedzermatiņu, kuru lipīgajā sekrētā ielīp kukaiņi. Pēc tam gaļīgā lapa ieritinās un izdala gremošanas sulu, un augs kukaini apēd. Tādā veidā augs apgādā sevi ar slāpekli un fosforu. Augam ir arī saknes, kas ļauj uzkrāt iegūtās barības vielas.
Pavasarī Raunas Staburagā tradicionāli notiks izglītojošs pasākums ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotā vietā tiks novietots informācijas stends par gada ģeovietu.
