5
Kādas ir jūsu domas par sabiedrības viļņošanos ap “kapu tramvaja” ierīkošanu, Skanstes masīva attīstīšanu?
Ja ir doma vietu attīstīt kā biznesa rajonu, tad darīt Skanstes masīvu pievilcīgāku, pieejamāku iedzīvotājiem kaut ar tramvaja līnijas ievilkšanu ir pareizi. Bankas šefs brauks ar limuzīnu, bet parastie darbinieki pārvietojas ar sabiedrisko transportu un nokļūšana turp ir apgrūtināta. Taču jābūt izskaidrotam plānam, ka līnijai uz Skansti ir perspektīva, salīdzinot ar tramvaja laišanu uz Purvciemu, Pļavniekiem, daudz apdzīvotākām apkaimēm. Pilsētas vadībai jādod skaidra vīzija, ka tur un tur tuvākajiem 10 gadiem satiksme ir pietiekami laba, kur vajag papildu tramvaja, autobusa maršrutus.
Bijāt kritisks arī pret sarakstiem, kas grib izkonkurēt “Saskaņu” pie varas. Vai tad nekas nav atzinīgi vērtējams no tā, ko viņi liek priekšā?
Ne esošā vara, ne pretendenti mani nav pārliecinājuši ar pilsētas tēvu cienīgu runu un konceptuālu skatījumu. Patlaban labiekārtošanā, sociālajā jomā kaut kas darīts, bet nav novests līdz galam. Ušakova gāzēji izvirza valodas jautājumus vai tramvaja kustības organizēšanu uz Bolderāju, bet tas ir, pasekli peldot, ne vajadzīgā dziļumā. Plaši skanēja diskusija ap Baronielas remontu. Tur plānoja paplašināt brauktuvi, ierīkot veloceliņu, radīt pastaigu vietu – kā Vecrīgas turpinājumu, iepirkšanās ielu ar veikaliņiem. Ne pārāk kvalitatīvi un ar grūtībām bruģi uzlika. Izskatās, ar to viss beidzies, plāni palikuši nepiepildīti. Iztērēta liela nauda ar mazu efektu. Kā cilvēks, kas kaut ko saprot no pilsētas attīstības, zinu, ka gājēju ielu tur nav iespējams iekārtot, bet bija jāuzrunā veikalnieki, ārzemju brendu izplatītāji, lai piedalās Barona ielas veidošanā par iepirkšanās paradīzi.
Ušakovs uzdodas par ļoti pretimnākošu iedzīvotājiem, taču citās Latvijas pilsētās ir atvieglojumu pakete, kas par kārtu pārspēj Rīgas bezmaksas biļetes pensionāriem. Konkurenti arī sit pušu Nilu – visi braukšot ar troleju par velti!
Priekšvēlēšanās solīt viegli, par realizāciju paskatīsimies. Politiķiem, kuri izsaka populāras lietas, neder pārspīlēt un uzskatīt vēlētāju par galīgi dumju. Sevi cienošam politiķim jāargumentē, kur labdarībai ņemt naudu. Labējie kritizē, kā Rīgā tērē, bet grib pārspļaut Ušakovu vairāksolīšanā. Nevajag kāpt Ušakova populistiskās čībās, bet pragmatiski skaidrot, kur ietaupīt, kur iegūt līdzekļus, lai pēc tam stāstītu, ko vēl varētu atļauties par velti dot rīdziniekiem. Visi grib pļaut. Bet kas ir iesēts?
Vai varat komentēt krievvalodīgo vēlētāju noskaņojumu – tikai par Ušakovu, un punkts?
Aptuveni skaitot, Rīgā latviešu un krievvalodīgo vēlētāju skaits ir uz pusēm, un mērs puslīdz veiksmīgi strādā ar krievvalodīgo auditoriju. Labējās partijas to absolūti nedara, un tā ir kļūda, kas ļauj “Saskaņai” nostiprināt savu elektorātu un būt vinnētājiem. Viņiem pretējā pusē ir Nacionālā apvienība. Jo vairāk Ušakovs ripina nacionālā jautājuma monētu, jo piesaista krievu publiku un atgrūž latviešu pretpolu.
Vidējais krievu vēlētājs taču arī piedzīvo neērtības, ko rada tādas “firmas” kā “Rīgas namu pārvaldnieks”, redz naudas šķiešanu, izsaimniekošanu un fiktīvus amatus savējiem. Tas nemaina viedokli par sliktu Nila komandai?
Cilvēki to visu saprot. Zemapziņā tas nepieņemami, ka notiek izsaimniekošana. Viņi skatās uz Ušakovu – miljoni notērēti Baronielas remontā, namu pārvaldnieks čakarē, bet, ziniet – svoločs, bet mūsējais.
Ušakovs atsitas itin vienkārši. Kur Valsts kontrole, Valsts policija, KNAB, Konkurences padome atklāj pārkāpumus un soda – tas viss viņam ir politiskais pasūtījums. Viscaur sazvērestības pret krietno pilsētas tēvu!
Cilvēki ne sevišķi dziļi orientējas konkrētas atbildības sfērās un, ja mērs saka – ir politiskais pasūtījums –, daudzi vēlētāji tic. Ušakovs neiedziļinās skaidrošanā, kāpēc kantoris pieņem darbā saskaņiešu sievas un sievasmātes, pietiek, ka strupi norāda uz pasūtījumu. To vēlētāji dzird – ahā, sliktie vēršas pret labo Nilu.
Labējie spēki taupīšot naudu, neizšķiedīšot pašreklāmai, kabatas arodbiedrībām, kapitālsabiedrību līdzekļu pārvaldīšanā ieviesīs caurspīdīgumu.
Tas viss ir kārtojams. Jāpārfinansē uzņemtās saistības Dienvidu tilta būvē uz lētākiem procentiem, naudas plūsmām jābūt caurspīdīgām. Nav atbildes uz otro jautājuma daļu – kā pavairot līdzekļus pilsētas budžetā, radīt papildu ieņēmumus ar jaunu darba vietu radīšanu.
“Saskaņa” grib iekarot jaunas varas pozīcijas lielajās pilsētās. Vai jums, bijušajam biedram, šķiet, ka nolūki īstenosies?
Vairāk izredzes tur, kur “Saskaņa” jau ir pie varas. Citur es nebūtu pārāk optimistisks. Tā paša iemesla dēļ, ka nav dzirdēti jauninājumi, ko saskaņieši dotu labāku Jūrmalai vai Daugavpilij esošo pārvaldītāju vietā.
