5
Deputāta kandidāte Juta Strīķe teica – kas grib Rīgu bez zagļiem, lai balso par viņu.
Absolūti neesmu esošās koalīcijas fans, bet ar nožēlu skatos uz viņu oponentu retoriku, kas balstās tikai uz pliku apgalvojumu – domi vada sliktie! Mīlīši, piedāvājiet kaut ko vietā! Cienījamā Strīķe, ja būtu KNAB darbiniece, ļoti labi darītu, ja ķertu zagļus, liktu aiz restēm. Taču kā cilvēkam, kas pozicionējas kā pilsētas mēra kandidāts, Strīķei jānāk ar pilsētas attīstības vīziju.
Atgriežamies pie tā, ka attīstība nenotiek bez ieņēmumiem un bez ieņēmumiem pilsēta nespēj rūpēties par iedzīvotājiem. Papildu līdzekļus pilsētas budžetam rada arī investīcijas un biznesa attīstība. Viens akcents ir attīstīt ostu. Vairākus gadus tas noticis haotiski, kaut ir daži labi projekti. Radikāla, kompleksa ostas izaugsme saistīta ar ziemeļu koridoru. Tas ir labā – kreisā krasta savienojums no Hanzas ielas pa zemūdens tuneli līdz izejai Spilves pļavās Daugavas otrā krastā. Auto apvedceļam nepieciešams dzelzceļa atzars uz ostu. Pašlaik ziemeļu šķērsojuma projekts ir iesaldēts, jo Rīga vairs nevar uzņemties jaunas finanšu saistības. Šādā situācijā būtu vērts iesaistīt privāto kapitālu. Liela mēroga ieguldītāji meklē jaudīgus projektus Baltijā, bet varam piedāvāt maz ko līmenim atbilstošu. Ziemeļu koridors plus osta var būt Tālo Austrumu (Ķīnas, Singapūras, Korejas), tiklab Eiropas investoriem interesants projekts.
Otrkārt, investori ieguldīs miljonus tuneļa, ceļa, dzelzceļa būvē, bet ko viņiem dos pretī? Rīga var piedāvāt Spilves pļavu teritoriju tranzīta un loģistikas attīstībai, vai nodot apsaimniekošanai stāvparku sistēmu, ar kuras veidošanu domei gaužām neveicas.
Šai virzienā darbojoties, nodrošinātu pilsētas, ostas nākotni, bet ostai vajag kravas. Ņemot vērā sarežģītās attiecības ar Krieviju, jāmeklē partneri Ķīnā, tālāk Austrumos līdz Malaizijai. Kur vēl ņemt naudu, lai pildītu skaistās vīzijas par zaļu, veselīgu, modernu Rīgu? Savulaik rosināju veidot industriālās zonas. Teritorijas, kur par pilsētas līdzekļiem ierīko infrastruktūru un pievadceļus, lai arī viduslīmeņa ārzemju ieguldītāji šeit labprāt uzsāktu savu biznesu. Jāsecina, ka tas netiek īstenots. Rīga nestrādā, lai mērķtiecīgi piesaistītu ārzemju investorus. Vadošā koalīcija braukā pa ārzemēm, tiekas ar dažādām personām, bet tas izskatās pēc politiskā tūrisma. Nav arī izpildīti mājasdarbi – jābūt projektu portfelim ar Rīgas piedāvājumu, finanšu aprēķiniem, ko sarunās likt galdā. Kā finansists tiekos ar ārzemju uzņēmējiem. Vienā balsī viņi apgalvo, ka Viļņā, Tallinā birokrātijas procedūras vieglāk, ātrāk pārvaramas nekā Rīgā. Pilsētas attīstības departamentā jābūt servisvienībai, kas nodrošina ieguldītāju apkalpošanu neatkarīgi no tā, vai uzņēmējs ielicis miljoniem eiro vai simt tūkstošus un radījis kaut piecas darba vietas. Lai uzņēmējiem nesāp galva, kā dabūt 50 saskaņošanas pašvaldību iestādēs.
Ušakova pretspēlētāji jau iepriekš pārmetuši, ka piesaistītās investīcijas ir tuvu nullei. Stāvoklis nemainās uz labu?
Nav nekas izdarīts. Gluži nulle nav, bet ar pilsētas budžetu gandrīz miljarda kopapjomā arī investīciju sadaļai jābūt atbilstoši mērītai ar pārsimt miljoniem.
Par saimniekošanu skaidrs, bet runājām, ka pilsētai jāattīstās harmoniski, jātop skaistākai, iedzīvotājiem draudzīgākai.
Rīga nedrīkst zaudēt raksturīgo šarmu. Tā ir no zaļākajām pilsētām Eiropā, cepuri nost arhitektiem, kas pirms 200 gadiem izplānoja zaļumus. Zaļai pilsētai jābūt veselīga dzīvesveida pilsētai, un šajā jomā Rīga atpaliek no Ventspils, Valmieras, Liepājas, kur ir sporta centri, halles. Rīgā sportošanas iespējas ir izmētātas, nav kur trenēties vieglatlētiem, trūkst sporta spēļu zāles, stadionu. Tas lielā mērā pamests novārtā.
