– Sezonu uzsākot, Valmieras teātris akcentēja pievēršanos latviešu dramaturģijai ar trim Laura Gundara oriģināllugām. Vai skatītāji, jūsuprāt, tās pietiekami pamanīja? Vai viss izdevās, kā iecerēts? 3
– Kā trīs darbu kopumu droši vien to pamanīja pietiekami. Par izdošanos arī mūsu pašu vidū ir daudz diskusiju bijis. Kaut kas nesanāca, kā iecerēts, kaut kas pat labāk, nekā gaidīts. Piemēram, “Balle būs” Valmieras teātra kontekstā ir ļoti svarīga ar jaunu cilvēku skatījumu uz Latviju un tās tuvākiem un tālākiem vēstures notikumiem. Daudziem jauniem cilvēkiem Reiņa Suhanova darbs ir kā vesels atklājums stāstā par Latvijas vēsturi. Ir tādi, kas uzskata, ka šī izrāde ir skaists veltījums Latvijas simtgadei.
– Gandrīz vai lieks kļūst jautājums, kādēļ šis uzvedums ir starp trim uz Rīgu atvestajām lielās zāles izrādēm, kas notiks Nacionālajā teātrī.
– Abas pārējās ir “Raudupiete” un “Zojkina kvartira”. Rīgā mēs atvadīsimies no abām šīm lieliskajām izrādēm. Tas reizē būs gan skumji, gan arī zināma darba cēliena skaists noslēgums.
– Tomēr ļoti daudziem cilvēkiem tā arī nav bijusi iespēja šīs izrādes noskatīties.
– Rīgā jā, taču mums nav vairāk iespēju šo izrādi parādīt galvaspilsētā, jo Rīgas teātru zāles ir aizņemtas ar saviem darbiem. Valmierā “Zojkina kvartira” nospēlēta vairāk nekā piecdesmit reizes, tik ilgs mūžs bija tikai uzvedumam “Igauņu bēres”. “Raudupiete” nospēlēta vairāk nekā trīsdesmit reizes. Tas arī ir ļoti daudz. Sapņu skaitlis. Tie laiki, kad izrādes spēlēja septiņdesmit, astoņdesmit reizes, “Aijā žūžū bērns kā lācis” – pat 250, ir tālā pagātnē. Uz Rīgu mazajos spēles laukumos viesizrādēs vedam jau minēto uzvedumu “Nāves deja”, izrādi “Romeo un Džuljeta”, “Saules pelni”, “Debesis ir mums”, “Apjukums”, Dacei Everss jubilejā veltīto izrādi “Sudraba gaisma” Mihaila Gruzdova režijā. Šos iestudējumus rādīsim Dailes teātra Mazajā zālē un Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts”, kam liels paldies par iespēju viesoties arī sezonas laikā.
– Kādi ir interesantākie akcenti jaunajā sezonā?
– Tā kā Reinis Suhanovs aizsācis latviešu rakstura un koda pētniecību ar izrādēm “Balle būs” un Brigaderes “Maija un Paija”, jaunajā sezonā viņš to turpinās caur Raini. 11. septembrī pirmizrādi piedzīvos uzvedums “Bērns, vārdā Rainis”, kas ir mūsu teātra aktieru Ineses Ramutes un Mārtiņa Meiera ideja stāstīt mazākajiem skatītājiem, sākot no bērnudārza vecuma līdz ceturtās klases bērniem, par Raiņa bērnību un tās ietekmi viņa literārajā daiļradē. Uzveduma pamatā ir Roalda Dobrovenska romāns “Rainis un viņa brāļi”, kā arī ļoti daudz izrādes veidotāju pašu pētījumi, kas gūti tuvākos un tālākos izbraukumos pa Latgali. Reinis Suhanovs veidos arī uzvedumu Aspazijas dzejoļu krājumam “Sarkanās puķes” ar trim brīnišķīgām aktrisēm – Ingu Apini, Māru Menniku un Daci Everss. Savukārt Raiņa “Vētras sēju” režisors veidos ar trim aktieriem – Kārli Neimani, Māri Bezmeru un Mārtiņu Meieru. Un, noslēdzot Rainim un Aspazijai veltīto sadaļu, protams, jāpiemin Ineses Mičules darbs pie Aspazijas lugas “Vaidelote”, kas būs Lielās zāles iestudējums.
Sezonu mēs sāksim jau 1. augustā ar veltījumu mūsu izcilajiem skatuves māksliniekiem Rihardam Rudākam un Skaidrītei Putniņai. Viņi abi būs galvenajās lomās izrādē “Eņģeļa kreisais spārns” Ineses Mičules režijā. Tas būs stāsts par vecāku un viņu atvašu attiecībām, sava veida mūsu Harija Gulbja “Cīrulīši”. Jaunajā sezonā mūsu štata režisori iestudēs vairākus interesantus darbus, Felikss Deičs režisēs Maksima Gorkija “Zikovus”, Mārtiņš Eihe iestudēs Gunāra Priedes darbu “Smaržo sēnes”, Varis Brasla ar vecākās paaudzes aktrisēm veidos A. Menčela traģikomēdiju “Rudenīgais blūzs”, mazliet drastisku, mazliet komisku darbu, kas varētu patikt Vara Braslas rokraksta cienītājiem. Pie mums viesosies arī Jānis Znotiņš, iestudējot Harija Gulbja lugu “Medību pils”, pirmoreiz Valmieras teātrī ar Henrika Ibsena lugu “Celtnieks Sūlness” kā režisors debitēs Dāvis Auškāps, bet sezonas beigās gaidāma Viestura Meikšāna versija par drāmu “Tarelkina nāve”.
– Un kas jauns jūsu pašas radošajā darbībā?
– Kopā ar Arvi Kolmani, ar kuru mums izveidojās laba scenāristu sadarbība televīzijas seriāla “Eņģeļu māja” laikā, rakstām scenāriju topošai pilnmetrāžas spēlfilmai “Bille”, kas veidota pēc Vizmas Belševicas romāna un kuras režisore ir Ināra Kolmane. Kad būs dabūti visi filmēšanai nepieciešamie līdzekļi, režisore sāks intensīvi meklēt meitenīti Billes lomai. Tad ar filmēšanu nāksies tikt galā, īpaši nevelkot garumā, jo bērni aug ātri.
