Nekādas koalīcijas ar agresoru! 8
Triju Baltijas valstu prezidenti nākuši klajā ar paziņojumu, ka tās nepievienosies nevienai koalīcijai cīņā pret teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” kaujiniekiem, ja tajā ietilps Krievija.
Pēc Parīzē notikušajiem teroraktiem Francijas prezidents Fransuā Olands aicinājis vienoties plašā koalīcijā visus tos, kas var reāli cīnīties ar teroristu armiju, ar to domājot teroristisko organizāciju “Islāma valsts” (ISIS). Olandam bijusi telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Putinu, pēc kā paziņots, ka tiks pastiprināta sadarbība starp abu valstu bruņotajiem spēkiem un izlūkdienestiem. Arī citu rietumvalstu līderu attieksme pret Krieviju pēdējās nedēļās kļuvusi labvēlīgāka nekā, piemēram, vēl nesen tas bija ANO Ģenerālasamblejas sēdē Ņujorkā.
Baltijas valstu prezidentu paziņojumam atsevišķi Krievijas politiķi, piemēram, vicepremjers Dmitrijs Rogozins, jau veltījuši nievājošus komentārus, izsmejot Baltijas valstu kaujasspēju, kas “koalīcijai” tāpat nebūšot vajadzīga. Tomēr paziņojumam ir vairāk politisks, nevis militārs konteksts, atgādinot Rietumu partneriem, ka Maskavas atbalstītie teroristi joprojām sagrābuši Ukrainas austrumu apgabalus. “Lietuva nebūs nevienā jaunā koalīcijā, kurā Krievija piedalās vai vēlētos piedalīties. Līdz pat šai dienai Krievija ir okupējusi vienas valsts teritoriju un veic karadarbību divās valstīs, Ukrainā un Gruzijā,” pēc tikšanās ar Baltijas valstu prezidentiem Palangā sestdien teica Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzsvēris, ka situācijai pie ES dienvidu robežām nevajadzētu novērst uzmanību no Ukrainas. “Mūsu kopīgais uzdevums ir saglabāt Ukrainas jautājumu augstu ES dienaskārtībā,” sacījis R. Vējonis. Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzsvēris, ka rietumvalstīm nevajadzētu būt jebkādā koalīcijā ar agresorvalsti Krieviju.
Francija ir lūgusi individuālu palīdzību, kā arī iedarbinājusi ES noteikto drošības klauzulu. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins atgādina, ka jau pirms terora aktiem Parīzē Latvija ir dalībniece ASV vadītajā koalīcijā pret ISIS un plānojusi uz Irāku nosūtīt misijai “Inherrent Resolve” Latvijas Nacionālo bruņoto spēku instruktoru grupu, lai apmācītu Irākas armiju sauszemes spēku operācijām. Tomēr, lai to veiktu, nepieciešams politisks lēmums valdībā un vēlāk arī balsojums Saeimā. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ticies ar Francijas vēstnieku Latvijā Stefanu Viskonti, kurš solījis sniegt izklāstu, kādu atbalstu Francija vēlētos. Tomēr ministrijas pārstāvji norāda, ka Latvija nepiedalīsies kaujas operācijās, bet gan potenciāli var sniegt atbalstu Irākas bruņoto spēku apmācībā. Savukārt politiskajam lēmumam par Latvijas iesaistīšanos cīņā pret “Islāma valsti” ir skaidras robežas – Latvija nosūta savus instruktorus tikai tad, ja Rietumu koalīcijai cīņā pret teroristisko grupējumu netiek piesaistīta Krievija.
Arī Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka nevar risināt krīzi uz citas krīzes rēķina. “Mūsu uzdevums ir noturēt rietumvalstu uzmanību situācijai Ukrainā un parādīt, ka notikumus Tuvajos Austrumos nevar risināt uz Ukrainas tautas rēķina,” saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, “kā Krievija var kļūt par daļu no risinājuma, ja tā bombardē ne tikai ISIS pozīcijas, bet savos uzlidojumos Sīrijā vēršas arī pret opozīcijas spēkiem?” Cits komisijas deputāts, atvaļinātais gaisa spēku ģenerālis Kārlis Krēsliņš norāda uz citām pretrunām. “Šādas koalīcijas nebūs! Iespējama darbību saskaņošana, bet nekas vairāk. Tās organizācijas, kuras mēs Rietumos uzskatām par teroristiskām, ir sabiedrotās Krievijai, piemēram, grupējums “Hezbollah”. Grūti iedomāties potenciāli tādu koalīciju. Vai tad krievu ģenerālis vadīs britu vai amerikāņu karavīrus un otrādi?” retoriski jautā K. Krēsliņš.
