“Nekad neviens neatņems man mīlestību pret manu zemi!” Liene Greifāne ļauj vaļu patriotiskām jūtām 175
Savā “Facebook” profilā 4. maijā patriotisku ierakstu publicējusi latviešu dziedātāja Liene Greifāne, kura šobrīd mīt Krievijā. Ierakstam pievienota arī patriotiska viņas dziesma.
Liene Greifāne raksta: “Sveicieni svētkos Latvija. Nekad, neviens neatņems man mīlestību pret manu zemi. Esmu sarakstījusi ne vienu vien patriotisku un mīlestības pilnu dziesmu par Latviju. Klausoties šos vārdus un mūziku, kuru sarakstīju daudzus gadus atpakaļ, pašai asaras acīs.
Tiešām gribas, lai mūsu tautiešiem nebūtu jābrauc projām un jāmeklē darbs citās zemēs. Lai mēs būtu stipri, vareni un vienoti savā valstī. Lai tas notiktu ir tikai un vienīgi cerība, gāžot šo noziedzīgo grupējumu Kariņa un Levita personās. Tauta ir sašķelta, negatīvisms virmo un zeļ. Laiks mosties, laiks rīkoties, laiks mainīt. Mīlu savu zemi un savu tautu, pat ja tā nemīl mani. Mīlestība var būt arī vienpusēja, es to pieņemu. Kaut kad mēs atkal būsim kopā, kaut kad gaišajā nākotnē.”
Iepriekš jau rakstījām, ka dziedātāja Liene Greifāne studēt uz Maskavu Kinematogrāfijas institūtā devās 2016.gadā, bet pērn šo institūtu absolvēja. Šobrīd viņa tur dzīvo kopā ar savu vīru Igoru un diviem dēliem.
Lienes vecākais dēls Sebastians Matiass Bronušs jau vairākus gadus dzīvo Amerikā kopā ar savu tēvu Arti Bronušu. Tolaik, kad Liene izlēma pārcelties uz dzīvi Krievijā, Sebastians, kurš bija desmit gadus vecs, teica, ka to nevēlas, jo “negribot kļūt par krievu”. Kādu laiku viņš dzīvoja Latvijā vecvecāku aizbildniecībā, bet vēlāk pārcēlās pie tēta uz ASV.
Pirmdien, 28.februārī, Liene Greifāne socvietnē “Facebook” publicēja emocionālu ierakstu, kurā atklāja – saņemot daudz negatīvu ziņu un viņai tiekot pārmests par viņas dzīvesvietas izvēli.
Liene “Facebook” raksta (nerediģēts teksts – red.):
“Uzrakstīšu vienu reizi. Es neesmu vainīga par to, kas notiek Ukrainā. Visi, kas man raksta negatīvās ziņas, vaino mani, nolād mani, novēl sliktu utt.
Es dzīvoju Krievijā. Jā, tā ir. Tā pat kā daudzi latvieši dzīvo Amerikā, Anglijā un citās valstīs. Es neizvēlejos karu un to neatbalstu. Bet es izvēlējos savu karjeru sākt pirms 6 gadiem, pametot visu to, kas tika būvēts LV kopš bērnības. Jūs man prasāt pamest manu darbu, mājas, draugus, bērnam skolu un draugus, lai tikai jūsu sirdis apmierinātos ar domu, ka neviens latvietis nedzīvo Krievijā.
Tad man ir pretjautājums, kurš no jums man piedāvās darbu, manam vīram, tā, lai varētu dzīvot, nevis izdzīvot. Apmaksāt Latvijas kosmiskos rēķinus, degvielu cenas utt. Uz kurieni jūs man piedāvajat pārvākties?
Esmu gatava izskatīt visus darba piedāvājumus režisūrā. Algai ir jābūt ne mazākai par 2000 eiro, jo, paskatoties, cik kas maksā LV, ar mazāku algu izvilkt būs grūti.
Vai nu arī gluži vienkārši iedomājaties, ka es neeksistēju. Tieši tā pat kā visus šos 6 gadus, līdz brīdim, kad bandīti iebruka svešā valstī. Nevienu no jums neinteresēja, kā man iet, kur es esmu, ar ko nodarbojos un kur dzīvoju. Varbūt lai tas tā arī paliek.
Sākt dzīvi no nulles 30 gados bija mans lēmums, un mans lēmums nav to darīt manos nu jau gandrīz 37 gados no jauna.
Rusofobiem gribu teikt vienu, jūs ne ar ko neatšķiraties no šakāļiem. Jūs dalāt cilvēkus rasēs, nacionalitātēs un visus vainojat pie tā, ko nolēmis darīt viens cilvēks. Es esmu par mieru virs zemes.
Neviens normāls cilvēks neatbalsta karu. Man jau pietika ar koronu, kura paņēma man tuvu cilvēku dzīvības. Man nav vajadzīga asins izliešana. Tāpēc cilvēki, pirms jūs rakstat visiem, kuri dzīvot rus, lai brauc projām utt. Sūtiet uzreiz darba piedāvājumus, kur dzīvosim utt. Lai nav tā, ka jūs prasāt gluži vienkārši palikt uz ielas ar pliku pakaļu.”
Paldies. Dievs sodīs visus, kuri atņem dzīvības. Un visiem negatīvo ziņu un komentāru rakstītājiem…. bumerangu neviens nav atcēlis. Novēlu jums pabūt manās kurpēs. Tad redzēsim kā jūs jutīsieties.
Šī ir mana pēdējā ziņa. Nākošā būs nezinu kad, varbūt nekad.
Tiem kuriem vajadzēs mani sameklēt, sameklēs.”
